Kābeļu kapulauks un Ankeršmitu senkapi – Tīnūžu vēstures liecinieki

[ A+ ] /[ A- ]

Publicitātes foto Kābeļu senkapi mūsdienās.

Vēsture

Kābeļu kapulauks un Ankeršmitu senkapi – Tīnūžu vēstures liecinieki

Uldis Prancāns

 

Ikšķiles novadā netrūkst ievērojamu kultūrvēsturisku pieminekļu un aizgājušo gadsimtu daiļrunīgu apgaismotāju.

Kābeļu senkapi jeb Kābeļkalns ir uzkalniņu kapulauks, kurā apbedīti Daugavas lībieši. Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis atrodas Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā.

Mirušie kapulaukā guldīti apkārtējās zemes līmenī vai nedaudz ierakti. Virs kapa uzbērti apmēram 1,75 m augsti uzkalniņi (kopskaitā – 81), diametrā sasniedzot pat 14 metrus. Dažiem uzkalniņiem apkārt izveidots akmens krāvuma riņķis.

Lībiešu kultūras uzplaukums datējams ar 10.-13.gs., kad Daugavas krastos tika celtas apmetnes. Lībiešu kapulauki sastopami no Aizkraukles līdz pat mūsu likteņupes grīvai, bet liels skaits to gāja bojā saistībā ar Rīgas HES izbūvi 20.gs.70. – jos gados. Spēkstacijas celtniecības laikā ūdenskrātuvē pazuda 13 kapulauki, septiņu ciemu vietas, viens pilskalns, divas viduslaiku baznīcas un kapsētas…

Kābeļu kapulauks plaši pētīts jau kopš 1897.gada. 2000.gadā senkapos notika Latvijas Vēstures institūta organizētie arheoloģiskie izrakumi. Starp citu, netālu atrasts viens no pasaulē lielākajiem neapstrādāto dzintaru gabalu depozītiem (25,68 kg!).

Arheoloģiskajos pētījumos pārsvarā atklāti skeletu apbedījumi (dažviet kopā ar saimnieku mieru raduši arī suņi…) un atsevišķi ugunskapi. Uzieti arī dubultapbedījumi. Pētījumos atrastās dzelzs naglas liecina, ka nelaiķus apbedīja koka zārkos. 45 izpētītajās atdusas vietās atrastas 430 senlietas, kas datējamas ar laika posmu no 12. līdz 15.gadsimtam. Starp atrastajām ir važiņrotas ar bruņurupuču saktām, raga dubultķemmes, vilnas un ādas apģērba daļas. 1.Pasaules kara laika Krievijas armija šajā teritorijā izveidoja tranšejas, kuras daļēji sagrautas vācu armijas artilērijas apšaudē.

Kābeļu senkapi konstatēti līdz pat Daugavai, bet liela daļa no tiem iznīcināta Rīgas HES aizsargdambja būvniecības laikā. Mūsdienās senkapu teritoriju postījuši mantrači, tomēr, pateicoties iedzīvotāju iniciatīvai un aktīvai dalībai, pēdējos gados Kābeļkalns ir sakopts un attīrīts no krūmiem.

Ankeršmitu senkapi – Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, meklējams Tīnūžu pagastā starp Ankeršmitiem un Drukām.

Ankeršmitu viduslaiku kapsēta atklāta 1960.gadā, kad paugurā starp Drukām un Ankeršmitiem tika izraka 30×10 m liela bedre jaunceļamajam augļu pagrabam. Smiltīs atrasti cilvēku kauli, monētas, saktiņas, naži. 1967.gadā detalizētāk kapsētu aprakstīja ievērojamā arheoloģe, habilitētā vēstures zinātņu doktore Anna Zariņa (1921-2015), uzzīmējot arī aptuvenu kapsētas skici. Kapsētas teritorija precizēja 1971.gada Latvijas vēstures institūta arheoloģiskā ekspedīcija Jolantas Daigas (1920-1984) vadībā, kas veica pārbaudes izrakumus 63 m² platībā, atsedzot 24 kapus. Izrakumu pārskatā atrodama skice ar 1960.gada postījuma vietu un izrakumu laukumu vietām. Pēc kapos atrastajām monētām un senlietām kapsēta datēta ar 17.gs. – 18.gs. sākumu.

Vēlāk Ankeršmitu viduslaiku kapsētu apsekoja vēsturnieki, arheologi Arnis Radiņš (1977.g.), Juris Urtāns (1986.g.) un 1995.gadā Arno Smiltnieks.

Kapsētas teritorijā atrastas ripas un glazētās lauskas, kā arī dažas bezripas – trīs gludās un divas švīkātās lauskas, kas norāda uz agras vāji apdzīvotas apmetnes pastāvēšanu šajā vietā. Pārbaudes rakumā kapulauka D nogāzē atsegts pavards ap 1 m diametrā – ap 1.2 m dziļa bedre, kurā konstatētas trīs ogļainas un divas smilšu starpkārtas. Tajā atrastas dažas ripas keramikas lauskas. Uz A no kapulauka, Daugavas krastā, Druku māju tuvumā 1971.gadā uzieta lībiešu ciema vieta aptuveni 50 m platā joslā. Izrakumu laikā tika izrakti četri pārbaudes šurfi (katrs 1×2 m), tajos konstatēts līdz 65 cm biezs kultūrslānis, atrastas ripas keramikas lauskas, tīģeļa un galodas fragmenti. 1972.gadā HES būvdarbu laikā noskaidrots, ka atrastā apmetne ir lielākās – Kābeļu apmetnes sastāvdaļa. Kapsētas izrakumos atsegtais pavards liecināja – Kābeļu apmetnes perifērija sniegusies līdz pat Ankeršmitu viduslaiku kapsētai.

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet!

Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!