Kalna skolas 12.c – izpalīdzīga, mērķtiecīga un traka klase, kas gāž kalnus un ceļ pilis…

[ A+ ] /[ A- ]

Foto no klases arhīva Ogres 1.vidusskolas 12.c klase ar audzinātāju Ilzi Rutku tradicionālajā gladiolu laikā…

Topošo absolventu vizītkarte

Kalna skolas 12.c – izpalīdzīga, mērķtiecīga un traka klase, kas gāž kalnus un ceļ pilis…

Uldis Prancāns

 

«OVV» nākamie viesi ir Ogres 1.vidusskolas 12.c klase un audzinātāja Ilze Rutka.

 

Lūk jauniešu domas un kolektīva vērtējums, ko atbalsta arī klases audzinātāja: «Mēs pavadām savus labākos gadus kopā, katrs ar savu raksturu, personību, identitāti. Mums katram ir savs ceļš ejams, bet kopīgas atmiņas paliks uz mūžu.»

«Manu klasi nav viegli aprakstīt – tā vienkārši ir kaut kas superīgs! Esam tik dažādi, bet tajā pašā laikā visi ļoti labi saprotamies. Jūtos kā zivs ūdenī, tāpēc man būs ļoti grūti nomainīt ierasto, mīļo vidi.»

«Esmu daļa no Ogres 1.vsk. 12.c klases, kas noteikti ir un būs viens no lielākajiem piedzīvojumiem, kas padarīja skolas dienas daudz labākas.»

«Mana klase ir krāsaina. Es kolektīvā sevi vairāk uzskatītu par dziļdomātāju, vienmēr domāju un sapņoju, mīlu visus no malas, neatkarīgi no dienas atnestā haosa un stresa sirdī… Vienmēr miers un laime, pat, ja smaids nav plašākais.»

«Mēs katrs esam unikāls, to skaidri var redzēt, tomēr visi kopā – viens lielums. Atbalstām viens otru, palīdzam, samīļojam, uzmundrinām. Kopā gāžam kalnus un ceļam pilis!»

«Klase ir patiesi mīļa, traka, izpalīdzīga… Jebkurā situācijā var paļauties – izpalīdzam, aizdodam mājasdarbu, samīļojam, parunājam, bieži arī – dziedam, ārdāmies un izbaudām ik dienu kopā.»

«Kolektīvs draudzīgs, interesants un radošs. Vienaudži ar mērķtiecīgu skatu uz nākotni un ļoti atbalstoši. Jūtos lielā draugu lokā, vienmēr būs kāds ar ko pasmieties, kāds ar ko iedzert siltu tēju aukstā ziemas dienā un kāds, kurš paskaidros grūtu uzdevumu.»

«Visi pieņemti un saprasti, nav atstumto. Klase iemācījusi man pieņemt sevi tādu, kāda esmu. Klasesbiedri varētu kļūt par labākajiem draugiem, kuri tiešām nekad nepamet nelaimē. Šī klase ir kā glābiņš…kā pozitīvais gariņš stresainajā skolas ikdienā.»

 

Par audzinātāju

«Ilze Rutka – mūsu klases vadone. Labākie mirkļi šajā laikā tika pavadīti starpbrīžos, skolotājas kabinetā, visiem kopā dzerot tēju un runājoties. Ilzīte vienkārši ir pati labākā! Viņa, protams, kā skolotājai pienākas, mūs visus savaldīs, iemācīs dzīves gudrību, taču arī piedalīsies mūsu trakajās izdarībās…

2017.gada 1.septembrī es uzsāku vidusskolas gaitas; tajā dienā pirmo reizi iepazinu savu jauno klases skolotāju Ilzi Rutku, kuru tagad jau saucam par Ilzīti, nevis Ilzi, jo viņa ir skolas bibliotēkas «karaliene»… Ilze mums visiem ir «skolas mamma», kura vienmēr uzpasē, seko līdzi atzīmēm; nepatikšanu gadījumā ar savu valdzinošo smaidu spēj mūs izglābt…

Bez Ilzes 12.c nevarētu iztikt, mēs nebūtu tāda klase, kāda esam tagad. Audzinātāja iemācīja būt tikpat stipriem kā «mārRutkiem». Skumīgos brīžos bibliotēkā kopā dziedājām «Prāta Vētras» dziesmas no visas sirds…

Ar skolotāju visu var sarunāt, viņa visur piedalīsies. Mūsu lielākais atbalsts. Ilze mums piedod, par mums rūpējas un mūs iztur…

Viens no pozitīvākajiem cilvēkiem, ko pazīstu. Vienmēr paliks manā sirdī un atmiņās kā sieviete ar «dzelzs nerviem» un neizsmeļamu enerģiju…»

 

Skolas gadu atmiņas un lieliskais piecnieks

«Labāko atmiņu topā noteikti iekļaušu mūsu klases priekšnesumus. Manā skatījumā tie visi 1.vietas cienīgi. Neaizmirsīšu arī ZZ Čempionāta finālus, kuros vienmēr bija ārkārtīgi jautri… Kopīgās, fantastiskās ekskursijas jau ir ieņēmušas atsevišķu vietu atmiņā…

Apmaiņas brauciens uz Zviedriju, kur ne tikai iepazinos ar jauniem cilvēkiem, bet arī izveidoju vēl ciešāku kontaktu jau ar esošajiem draugiem – klasesbiedriem…

Svarīgākie notikumi – mūsu iesvētības, ZZ čempionāti, tematiskās nedēļas, biznesa plāna izveide un, protams, Žetonvakars, kurā mēs visi uztraucāmies, gan mazliet izgāzāmies, bet noteikti izklaidējāmies un izdejojāmies kopā…

Lieliska izglītības programma, kurā zināšanas varējām pielietot reālā darbībā. Skolotāji bija pretimnākoši, palīdzēja neskaidrajos jautājumos…

Skola sagādājusi plašu un košu atmiņu krājumu visai dzīvei, vai tie būtu ikdienišķi mirkļi, ēdot pusdienas un pavadot brīvo laiku bibliotēkā, vai iespēja doties starptautiskā projektā uz Zviedriju…

Ogres 1.vidusskola ir mana skola jau kopš 1.klases, dažreiz neticami, ka dzīves lielāko daļu esmu pavadījusi tur. Sākumskolā mana klases audzinātāja bija Anita Leite. Es dejoju gan deju kolektīvā «Musturiņi», gan dziedāju korī «Tauriņi», notika dažādi koncerti, skates, pat Skolēnu Deju svētki. Sākumā biju klusa, baigi nekur neiesaistījos, bet tad jau pēkšņi kāvos ar visiem puišiem no klases…

Pamatskolā pusdienu starpbrīžos ārā spēlējām tuk-tuk paslēpes pie skolas. Kādā klases vakarā pat kopā ar mūsu audzinātāju Aiju Bremšmiti…

9.klasē mums mācības notika tā saucamos «Runčos», jo skolu siltināja. Tā bija Dieva auss! Ķīmijas un vizuālās mākslas kabineti atradās garāžā, kur sēdējām ziemas mēteļos, jo bija auksti, taču pēc laika tās bija siltākās telpas Runčos…

Pēdējais zvans…, kādas emocijas! Gan bēdas, gan prieks, gan laimes asaras…

Manuprāt, katra diena ir jauns piedzīvojums! Tomēr viens no spilgtākajiem mirkļiem – 2017.gada 1.septembris…

Biznesa plāna realizācija – noteikti visstresainākais un emocijām piepildītākais notikums visā vidusskolas laikā. Bijām lepni un laimīgi par kopā pavadīto laiku. Komercnoviziena klase mums tiešām iemācījusi tik daudz…

10.klases iesvētības – kārtīgs ievads mūsu vidusskolas gadiem. Pirmā Ziemassvētku balle 10.klasē. Tirdziņi, kuros kopā ar Rebeku un Sintiju reklamējām savu skolēnu mācību uzņēmumu «The Moon», gan Ogres skvēriņā, gan T/C «Domina».»

 

Vairāk par jauniešu nākotnes iecerēm un plāniem, kā arī vēlējumus savai Kalna skolai lasiet 22.maija „OVV”!

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet!

Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!