Kampaņa «Mans ciems ir «Viedais ciems»» ļauj apzināt un iepazīt aktīvos cilvēkus laukos

[ A+ ] /[ A- ]

Kampaņa «Mans ciems ir «Viedais ciems»» ļauj apzināt un iepazīt aktīvos cilvēkus laukos

Dzintra Dzene

Aizvadītajā sestdienā, 4.septembrī, vieni no publicitātes kampaņas «Mans ciems ir «Viedais Ciems»» organizatoriem – Publisko un privāto partnerattiecību (PPP) biedrības «Zied zeme» pārstāvji kopā ar kampaņas īstenotājiem «LLF Sadarbnīca» un žūrijas locekļiem – devās pieredzes vizītē pie trim atzinības «Ceļā uz Viedo Ciemu» ieguvēju kopienām. Viena no šīm kopienām ir Krapes muiža, kur šajā dienā notika arī pirmie Krapes muižas svētki. Tie organizēti ar mērķi attīstīt turpmāko kopienas sadarbību un veicināt tūrismu Krapes muižas apkaimē.

PPP «Zied zeme» biroja administratore Krista Andersone – Krūmiņa stāsta, ka uz Krapes muižu devās žūrijas komisijas locekļi – Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Kronbergs, Latvijas Universitātes pārstāve Gunta Lukstiņa, Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Jevgēnija Butņicka un vecākā eksperte Veronika Jurča, kā arī publicitātes kampaņas organizatori, kuriem bija iespēja uzzināt, kā radās unikālais kopienas sadarbības modelis, kā veidots Krapes muižas zīmols un mājaslapa (www.krapesmuiza.lv), kas noteikti bija lielākais kopienas izaicinājums.

 

Organizē pirmos Krapes muižas svētkus

Krapes muiža ir neliela apdzīvota vieta Krapes un Lēdmanes pagastā, kas pēdējo gadu laikā piedzīvojusi spožu izaugsmi tūrisma un kopienas sadarbības jomā. Kaimiņos esoši tūrisma objekti – vīnu un sidru darītava «Lauskis», biedrība «Skaņumāja», Krapes muižas ūdensdzirnavas un Aveņu parks – radījuši pievilcīgu vietējā tūrisma galamērķi, kas piesaista gan individuālus ceļotājus, gan tūristu grupas. Lai vēl vairāk popularizētu šo kopienu, notika nebijis pasākums – pirmie Krapes muižas svētki, kurus biedrības «Skaņumāja» pārstāvji ieskandināja ar tautas mūzikas skaņām, iepazīstinot ar tradicionālo mūzikas instrumentu daudzveidību un attīstību Latvijā. «Skaņumājā» izveidotajā muzejā laika gaitā apkopota bagātīga tautas mūzikas instrumentu kolekcija, kuras lielākā daļa ir latviešu meistaru darināta. Daudzi no šiem instrumentiem ir maz zināmi plašākai publikai. Etnomuzikologs Ilmārs Pumpurs, kurš ir viens no šīs ekspozīcijas veidotājiem un papildinātājiem, savu stāstījumu padarīja «dzīvu», liekot tautas mūzikas instrumentiem arī ieskanēties.

Pasākuma ietvaros ar plašu muzikālo programmu atklāta arī «Zaļā skatuve», kas tapusi ar PPP «Zied zeme» līdzfinansētā projekta atbalstu. «Zaļā Skaņumāja» jeb «Zaļā skatuve» ir aktivitāšu ārtelpa mācību un kultūras pasākumiem. Šī āra skatuve nākotnē varētu krietni uzlabot teju neesošo kultūras dzīvi Krapes pagastā.

 

Arī vietējiem ražotājiem ir ko piedāvāt

Daudzveidīgu piedāvājumu svētku programmai bija sagatavojuši arī vietēji ražotāji. Vīna darītavā «Lauskis», kas izveidota 2019.gadā, tika piedāvāta vecajos muižas dārznieka mājas pagrabos izvietotās vīna ražotnes apskate un dažādu šķirņu – upeņu, aveņu, cidoniju u.c. – vīna, kā arī sidra degustācija. Krapes ūdensdzirnavās varēja degustēt ārstniecības augu eliksīrus, kā arī iegādāties dažādus no augiem tapušus produktus, kūpinātus Āfrikas samus un ar augiem rotātas sojas vaska sveces. Savukārt aveņu audzētavā «Aveņu Park(a)s» bija iespēja iegādāties vai pašiem salasīt gardas un sulīgas rudens ogas.

Pēcpusdienā Krapes muižas svētku apmeklētājiem bija iespēja doties ekskursijā – pastaigā muižas parkā, kurā kādreiz atradusies Krapes muižas kompleksa galvenā ēka – 1909. – 1910. gadā celtā pils. Lai arī skaistā ēka tika sagrauta Pirmā pasaules kara laikā, Lobes upes ieskautais senais parks vēl arvien var lepoties ar daudzām svešzemju koku sugām.

Krapes muižas svētki notika ar Ogres novada pašvaldības projektu konkursa «Radoši – Aktīvi – Darbīgi – Izglītojoši – Ogres novadam!»  («R.A.D.I. – Ogres novadam») un Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2021 finansiālu atbalstu.

 

Atpazīstamības zīme «Viedais Ciems» šogad izsludināta pirmo reizi

K.Andersone – Krūmiņa stāsta, ka šogad atpazīstamības zīme «Viedais Ciems» Latvijā izsludināta pirmo reizi, un tās mērķis bija atzīt un atbalstīt Latvijas lauku kopienu labās prakses ceļā uz viedumu, daudzinot iedzīvotāju centienus un jau ieviestos risinājumus, kas īstenoti, lai veidotu aktīvāku, iesaistošāku kopienas dzīvi un inovatīvus risinājumus esošajiem izaicinājumiem.

«Viedais ciems sākas ar lauku kopienu iedzīvotājiem – tieši iedzīvotāji paši iniciē un virza procesu, kad kopienas apzina savus resursus un rada jaunus, inovatīvus risinājumus esošajām problēmām dažādās, piemēram, veselības pakalpojumu pieejamības, kultūras, izglītības, pārtikas pieejamības, mobilitātes, nodarbinātības jomās. Viedie ciemi ir ļoti svarīgi lauku reģionu attīstībai, jo ātri mainīgajā laikmetā, kas kopienu ikdienā ienes arvien jaunus izaicinājumus, tieši iedzīvotāji visprecīzāk un ātrāk apzina savas vajadzības, problēmas un iespējamos risinājumus,» skaidro K.Andersone – Krūmiņa, piebilstot, ka atpazīstamības zīmei «Viedais Ciems»  pieteicās 38 kopienas, kuru paveikto vērtēja dažādu jomu ekspertu žūrijas komisija. 12 kopienām žūrija lēma piešķirt «Viedā Ciema» atpazīstamības zīmi, bet 21 kopienai žūrija šogad lēma piešķirt atzinību «Ceļā uz viedo ciemu». Šo atzinību saņēma arī Krapes muiža, Madliena, Meņģele un Rembate.

Jautāta, ko šis tituls nozīmē minētajiem ciemiem un kādas ir nākotnes perspektīvas, K.Andersone – Krūmiņa skaidro, ka PPP «Zied Zeme» konkrētais projekts ir noslēdzies, taču tas radījis augsni tālākajai attīstībai – vietējo lauku kopienu ikdienas dzīves uzlabošanai, sadarbības veicināšanai starp uzņēmējiem viena ciema robežās, starp kaimiņu ciemiem un pašvaldību. «Vieds» nozīmē domāt pašam par sevi,– galvenais uzsvars tiek likts uz vietējiem iedzīvotājiem un viņu spēju vietējo resursu izmantošanai, pielietojot savas zināšanas un uzņemoties iniciatīvu. Attīstīt iedzīvotāju sadarbību un pārvaldību, jo ikkatrs iedzīvotājs var ietekmēt procesus.

 

Ir svarīgi veidot izpratni par to, kas ir «viedais ciems»

«Madlienā iniciatīva nāca no pagasta pārvaldes, kura organizēja iedzīvotāju forumus, mēģinot veidot sadarbību ar iedzīvotāju kopienu, bet lielākoties iniciatīva nāk no aktīvajiem ciemu iedzīvotājiem un biedrībām, kā tas, piemēram, ir Meņģelē vai Rembatē. Meņģelē nule kā atklāta biedrības «LABizjūta» radošā darbnīca «Rozes māja». Šajā ciemā ir apzināti esošie resursi, bet daudzas iniciatīvas vēl ir procesā, tāpēc arī ciems saņēmis atzinību «Ceļā uz viedo ciemu». Līdzīgi ir arī Rembatē, kur pērn organizēti Kartupeļu svētki, bet šogad plānoti Dārzeņu svētki. Šajā ciemā ir daudz lauksaimnieku, un viņi redz savas kopienas attīstību lauksaimniecības virzienā. Lai arī šobrīd publicitātes kampaņa projekta ietvaros faktiski ir noslēgusies, šim jautājumam pievērsta VARAM un Zemkopības ministrijas uzmanība. «Viedais ciems» ir kā pašapliecināšanās zīme. Tā liecina, ka vietējo kopienu pārstāvji ir spēks, kas var uzlabot un mainīt apkārtējo vidi. Viedais ciems ir ciems, kas attīstās visu laiku, un mūsu galvenais uzdevums bija izveidot izpratni par to, kas ir viedais ciems. Ceru, ka nākotnē šādu ciemu būs aizvien vairāk,» saka K.Andersone – Krūmiņa.

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet! Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!