Kas nekait kandidēt?

[ A+ ] /[ A- ]

Kas nekait kandidēt?

Andris Upenieks

Daudzos kandidātus uz 14.Saeimu varētu pieņemt, apsveikt par uzdrīkstēšanos uzņemties valstisko misiju, kandidējot Saeimas vēlēšanās, jo patiesi: katra ķēkša nevar vadīt valsti. Bet.

 

Noticēt traucē atmiņas un liecinieki

Lai izvēlētos īstos, jebkuram skaidrs, ka uzticamību nodrošina zināmi cilvēki, tādi, kas apliecinājuši sevi ar darbiem, sasniegumiem, pats galvenais, ar goda prātu un cieņu pret cilvēkiem vispār un vēlētājiem it īpaši. Var pārlaist atvieglotu skatu pāri politisko spēku virzīto kandidātu sarakstiem un samierināties: nu vēlētājs nav muļķis, gan jau iebalsos īstos. Bet tā nebūs! Paļāvībai traucē atmiņa. Atjaunojamās Latvijas vēsturē bijuši izcili deputāti, valstsvīri, kuri derētu par paraugu, pēc kā tiekties šodienas kandidātam – kaut arī laiki ir citi. Varētu nosaukt veselu rindu, bet pirmie prātā iekrīt Ita Kozakeviča, Georgs Andrejevs, Ilmārs Lazovskis, Andris Plotnieks, Ruta Marjaša, Anatolijs Gorbunovs, Vaira Vīķe Freiberga, Valdis Zatlers un nemaz tik daudz citu…

Nemāku izlikties. Tālab kaitina tā milzīgā vēl esošo deputātu, ministru labi padarītā darba ilūzija, kas pārņēmusi lielu daļu veco vēžu, kuriem 13.Saeimā gājis kā pa celmiem, bet tas netraucē kandidēt atkal. Nesauksim vārdā, lai kāds nepelnīti netiktu pie tā goda, ko sauc par negodu! Kā bijušajiem un atkal pretendējošajiem veicās ar vakcīnu iepirkumiem, to pārpalikumiem, ar vakcinācijas biroju un centru ēdelību, līkločiem, mīcīšanos un kā gājis ar pandēmiju kopumā, ja tagad par sērgu runā vien pabailīgi un pagātnes formā? Kā ar veselības nozares nedienām, ja mediķi protestē atkal? Kas viņiem ticis – nepildīti solījumi, aplausi pie atvērtiem logiem, ar kuriem paēdis nav neviens? Pēteris Apinis, kas, jādomā, zina to drēbi, skarbs par Veselības ministrijas ierēdņu verbālo izveicību: kādu 30 nozares speciālistu valoda līdzinoties tādai, kuru palasot, Jānis Endzelīns izdarītu pašnāvību.

Kā ar izglītības nozari, ja tik hroniski pirms pirmā septembra skolotājam atkal nav zināma viņa darba alga, jau tā trūcīgās rocības nākotnes izredzes, darba slodzes apjoms, tās veidošanās mehānisms? Kā tas nākas, ka par skolotāju deficītu pirmsvēlēšanu laikā ministrija klusē kā piektā gada revolucionāre? Bet izglītības darbinieku arodbiedrība LIZDA lēmusi no 19.septembra organizēt visu izglītības darbinieku (no pirmsskolas līdz augstskolai) beztermiņa streiku.

Kā ar veselām, traģisku un komisku pārpratumu partijām, kuras  jukušas, brukušas, pārdēvējušās, bet jaunās kules ar veciem vēžiem citos politiskos veidojumos atkal pilnas? Un daļu ievēlēs atkal… TV24 raidījumā «Preses klubs» mediju personība Valdis Melderis ironizē bez lapsas līkumiem: «Neviens cilvēks, kurš saprot, kādas ziepes briest, tur galvu nebāztu. Tur jābūt kaut kam, kas liek domāt: vai nu tu vari vai tu reāli nejēdz, kas notiek pasaulē.»

 

Kvalifikācija, īpašības, jauda

Kā jau vēstīts, 1.oktobrī 14.Saeimas vēlēšanās startēs 19 politiskie spēki, kuros pavisam kopā figurē 1832 deputātu kandidāti. No vienas puses, lielā konkurence it kā nav peļama, no otras, gluži šokē vieglprātība,  ar kādu partijas un to izvirzītie kandidāti izcēlušies sevis vērtēšanas un pārvērtēšanas gaitās. Tas, ka valsts jāvada gudriem, izglītotiem, talantīgiem, godīgiem  un arī tik stipriem, jaudīgiem, kas spēj turēt smago slodzi, nav apstrīdams.  Neatsverama nozīme arī dzīves un darba pieredzei, bet,  ja man saka, ka deputāts x ir ļoti pieredzējis, viņš ir 92 gadus vecs, tad kautrā takta sajūtā noduru galvu un paklusēju: Saeimas termiņa beigās krietnajam vīram būs 96… Lieki piemetināt, ka kara, sociālās spriedzes laikā apjomīgo darba slodzi nebūs viegli nest arī tiem 13 kandidātiem, kuru plecus dzīves nasta spiedusi vairāk par 80 gadiem… Bet ko var zināt? Varbūt vīriem slavenā Visvalža Lāča spēks, kas 90 gados pievarēja maratona distanci? Liksim mieru gadiem. Bet kandidātu izglītība, kvalifikācija augstajiem amatiem pārsteidz un satriec. Piemēram, ko varētu sarežģītajā augstas raudzes likumdošanā iesākt ceturtā daļa kandidātu ar vidējo izglītību? Cik daudz varētu saprast un paveikt 34 censoņi, kuriem kabatā tikai pamatizglītības apliecība?

Te jāraud, te jāsmejas par kandidātu sasniegumiem un nodarbošanos pašlaik. Nav izslēgts, ka līdz ietikšanai Saeimā kāds bezdarbnieks darbu vēl atradīs, bet pašlaik sarakstus rotā 37 bezdarbnieki, kuriem jautājums uzprasās pats: «Saeima kāda darbā iekārtošanas birža?» Un cik komiski sanāk: neviena lāga roba nav, no visurienes met laukā, eh, ko tur, lūkošu luni palaist Saeimā! Gar acīm zib pensionāri, pašnodarbinātie, gadās pa skaistumkopējai, auklei, mājsaimniecei, pašdarbības režisorei, dziedātājam – solistam, noliktavas pārzinei, grāmatvedei, psiholoģei, žēl, ka ne psihiatram, piemēram, pilnmēness naktīm. Nē, nē, visas ļoti cienījamas profesijas, bet diez vai vajadzētu radīt iespaidu, ka katra ķēkša patiešām var vadīt valsti.

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet! Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!