Kāda ir Jūsu attieksme pret divvalodību Latvijā?

[ A+ ] /[ A- ]

Ogres Sporta centra direktors Māris Kurilovičs:

«Es neatbalstu nedz krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešanu, nedz izglītības ieviešanu tikai latviešu valodā. Manuprāt, visam būtu jāpaliek tā, kā līdz šim. Ikdienā es daudz kontaktējos ar jauniešiem un varu teikt, ka viņi diezgan labi pārvalda latviešu valodu. Ar krievvalodīgajiem jauniešiem es sarunājos latviski, tikai retu reizi nākas kādu teikumu pārtulkot krieviski, lai labāk saprastu. Vecā paaudze, kura neprot latviešu valodu, jau kaut kā ir pielāgojusies. Dienesti nāk viņiem pretī, palīdz izskaidrot informāciju viņiem saprotamā veidā, bet jaunajai paaudzei ar latviešu valodu nav problēmu.»

 

Ludmila Sokolova, Jaunogres vidusskolas direktore:

«Mēs dzīvojam ļoti mazā valstī un mums pietiek ar vienu, latviešu, valodu. Bērni no krievvalodīgajām ģimenēm brīnišķīgi runā latviski un, beidzot 9.klasi, mūsu skolas absolventiem ir ļoti labi rezultāti.

Taču man ir savs viedoklis par krievu valodas lietošanu pašvaldībās. Manuprāt, krieviski runājošajiem iedzīvotājiem būtu jādod iespēja vērsties pašvaldības iestādēs savā dzimtajā valodā. Vecie cilvēki, kuri neprot valodu, to vairs neiemācīsies. Tāpat es domāju, ka nepilsoņiem būtu jādod iespēja vēlēt pašvaldību, kurā viņi dzīvo.»

 

Nikolajs Supruns, strādā autoservisā:

«Es priecātos, ja krievu valoda būtu otra valsts valoda Latvijā. Es pats esmu krieviski runājošs, un, kaut arī nedaudz saprotu latviski, man ir grūti pāriet uz latviešu valodu. Domāju, ka mūsu tādu ir daudz. Cilvēkiem gados iemācīties valodu vairs nav viegli. Ja būtu otra valsts valoda, vieglāk būtu ne tikai cilvēkiem, bet arī valstij. Šobrīd labākie darbinieki jau ir aizbraukuši. Drīz aizbrauks visi. Kur mēs ņemsim darbiniekus? Interesi par Latvijas darba tirgu izrāda krievi un baltkrievi, bet viņi baidās braukt, jo jāzina latviešu valoda. Ja krievu valoda būs otra oficiālā valsts valoda, šiem cilvēkiem būs iespēja strādāt Latvijā un aizpildīt tukšās darba vietas.»

 

Vilhelmīne Eisaka, pensionēta latviešu valodas skolotāja:

«Jebkura valoda cilvēku bagātina un sniedz spārnus. Es esmu par to, lai latvieši prastu krievu valodu, un krievi runātu latviski. Taču valsts valoda mums ir viena – tā ir latviešu valoda. Tā tas ir visās valstīs – ja vēlies tur dzīvot, tev ir jāpārzina tās valsts valoda, taču tev netiek liegts mācīties un lietot arī citas valodas.

Man ir žēl, ka valoda ir kļuvusi pa politisku instrumentu. Daudzi latviešu jaunieši nemācās krievu valodu politisku apsvērumu dēļ, tādējādi zaudējot iespēju iepazīt krievu bagātīgo kultūru. Tas pats attiecas arī uz krieviski runājošajiem, kuri, nezinot latviešu valodu, paši sevi ierobežo. Valodas pārzināšana paver plašāku ceļu arī biznesā un ļauj no šīs dzīves iegūt vairāk.»