Ko darīt ar krupi?

[ A+ ] /[ A- ]

Ko ar cilvēku spēj izdarīt nekvalitatīva prece? Tajā apslēpts spēks, kas spēj ietekmēt cilvēka paradumus. Daļa pircēju turpmāk veikalam, kurā prece iegādāta, metīs līkumu. Ne akcijas, ne atvērto durvju dienas vairs viņus šajā bodē iekšā nedabūs.

Laukos cita aina. Bieži vien veikals tur ir viens – ja vispār ir –, iedzīvotāji cits citu pazīst, zina cits cita paradumus un ar tiem laikus rēķinās.

Kvalitātes ziņā visvairāk pārmetumu saklausīti par pārtikas veikaliem. Nopirkt nekvalitatīvas neēdamas preces ir grūtāk, jo pircējs savu vēlmi var aptaustīt, pārbaudīt, kā darbojas, un galu galā – ja pirkuma čeks paņemts un saglabāts – nest uz veikalu apmainīt, ja kas ne tā. Nest apmainīt var arī siļķes asti, bet kaut kā neērti – gabals nokosts. Tādēļ ēdamas lietas savu sūtību parasti beidz atkritumu kastē vai tualetes podā kopā ar laba vēlējumiem to ražotājiem un tirgotājiem.

Vairumā gadījumu tādu preču ražotāji un tirgotāji, kuras paši neēstu, radiem un draugiem lietot uzturā neieteiktu, sevi uzskata par situācijas ķīlniekiem. Ja viņi to nedarīšot, vietā būšot kāds cits. Darbs vajadzīgs, ģimene jāuztur, acis jāpiever. Droši vien tas ir grūti. Varbūt tāpēc virknei darbavietu ilgi jāmeklē darbinieki, kuri tur vēlētos strādāt.

Var mānīt sevi. Tad pats to zini un zini arī to, ka pašam vien jāuzņemas atbildība. Sirdsapziņa te var justies mierīga. Pats dari, pats atbildi. Nav neviena cita, ko vainot.

Viedi cilvēki teic – lai izdarītu secinājumu, jāpārbauda trīs reizes. Ceturtā reize ir kontrole. Ja arī ceturtajā reizē cilvēka rīcība ir aplama, viņam pagaidām var teikt: «Atā!» Vienā no veikaliem pērku vafeles. Atlikušas vēl trīs pirkumu reizes.

Ja skatāmies no otras puses, varbūt ne tikai pircēji testē pārdevējus. Iespējams arī pretējs process – apzināti iedot (nevis iesmērēt, bet iedot!) nekvalitatīvu preci un paskatīties, kas notiks tālāk. Cik daudzi to krupi norīs un cik būs to, kuri abinieku saudzīgi nesīs atpakaļ…

Anita Zeiliņa