Ar Ogres Valsts ģimnāzijas divpadsmito klašu skolēniem – Sandi, Elīnu, Aldi un Arturu – tiekamies turpat, pie skolas ēkas galvenās ieejas. Skolēnu ikdiena šobrīd ir saspringta – katram jāapmeklē dažādas konsultācijas, gatavojoties eksāmeniem. Šis laiks jaunos cilvēkus nostāda svarīgas izvēles priekšā, kas spēs ietekmēt viņu tālāko dzīvi. Jāpieņem lēmums studēt vai nestudēt. Ja izlems par labu studijām, tad jautājums – kur? Dažiem nākotnes ceļš jau ir skaidri zināms, dažiem tas vēl ir miglā tīts.
Trīs no intervētajiem skolēniem droši zina savu ceļu pēc vidusskolas – Sandim tas ir Rīgas Tehniskās universitātes datorsistēmu studijas, Aldim tā ir mērķtiecīga došanās uz Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti, savukārt Arturs plāno iesniegt dokumentus gan Latvijas Universitātes, gan Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātņu fakultātēs. Elīna atzīst, ka pagaidām nav pilnībā izlēmusi, kur doties studēt, bet atbild, ka tas noteikti jāizdara līdz jūnija vidum, jo tad ir pieteikumu iesniegšanas laiks augstskolās. Ne visi skolēni ir izlēmuši, kur studēs, tāpēc pieteikšanās laikā iesniedz pieteikumus vairākās augstskolās, kā to plāno darīt arī Elīna.
Aldim vienmēr ir bijis skaidrs, ko viņš grib darīt pēc vidusskolas. Jau kopš 9. klases Aldis bija noteicis sev mērķi iestāties Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē, jautājums bija tikai, vai ķīmiju mācīsies caur inženierzinātni vai caur bioloģiju. Aldis par labu izlēma inženierzinātnei, jo tās priekšmeti padevās vieglāk, kā arī programma bija apmierinošāka nekā pārējās. Lielu lomu spēlēja skolotāji, specifiski ķīmijas un ģeogrāfijas pasniedzēji, kuri ir ļoti ietekmējuši domāšanas veidu un pamudinājuši puisi mācīties padziļinātāk.
Savukārt Arturs, piedaloties Jauniešu Saeimā dažādu likumprojektu aizstāvēšanā, kā arī piedaloties Ēnu dienās Saeimā un kopumā apgrozoties Saeimas sociālajā dzīvē, sapratis, ka politika – tas ir viņa lauciņš. Arturam arī vairāk padodas valodas, kas ir svarīgas šajā nozarē.
Skolēni visi kā viens min, ka eksāmenu rezultāti ir būtiski svarīgi, lai iegūtu budžeta vietu sevis izvēlētajā augstākās izglītības iestādē. Aldis: «Eksāmenu rezultāti ir plus mīnus līdzīgi tam darbam un rezultātam, ko tu ieguldi un saņem mācību stundās, tāpēc, manuprāt, tie ir diezgan paredzami.»
Skolēnu domas par labākajām Latvijas augstskolām pārsvarā sakrita, sakot, ka Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte ir vispopulārākās vienaudžu vidū. Aldis min, ka tomēr katrai augstskolai ir savi plusi un mīnusi, kā arī, ka visām Latvijas augstskolām ir sava specialitāte.
Studēšana ārzemēs ir kļuvusi par visai viegli pieejamu iespēju. Gan Elīna, gan Aldis pauž, ka ideja par studēšanu ārpus Latvijas ir bijusi tikai ideju līmenī, tomēr tālāk tā nav attīstījusies. Arturs un Sandis gan teic, ka ir pazīstami cilvēki, kuri ir devušies mācīties uz ārvalstīm, visbiežāk – uz Nīderlandi. Paši ir apdomājuši ideju doties uz ārzemēm, tomēr nolēmuši par labu mācībām dzimtenē. Sandis: «Vislabāk gribu palikt studēt un strādāt Latvijā.»
Sajūtas par vidusskolas pabeigšanu vieno skolēnus – pietrūks skolas cilvēku – skolotāju, klases biedru. Aldis: «Pietrūks skolotāju, kuri ir darījuši vairāk, nekā iemācījuši priekšmetu, bet arī iemācījuši domāšanas veidu un, tā teikt, labi noaudzinājuši mūs.» Arturs piebilst, ka eksāmeni vieš nelielu baiļu sajūtu, kā arī kompetenču pieejas mācību saturā sistēmas «Skola2030» ieviestā neskaidrība un grūtības paredzēt eksāmena saturu. Elīna atbild lakoniski: «Ir ļoti bēdīgi.» Savukārt Sandis to uztver kā jaunu iespēju durvju pavēršanos.
UZZIŅA
2023. gadā Ogres novada mācību iestāžu 12. klases absolvē 185 skolēni