Ko darīt, lai netecētu jumti un nepludotu dzīvokļi?

[ A+ ] /[ A- ]

Jumtu apsekošana šobrīd ir viens no svarīgākajiem remontiecirkņa darbiem.

11.maijā Ogres novada pašvaldības aģentūrā (p/a) «Mālkalne» noslēgsies publiskais iepirkums par divslīpju jumtu seguma nomaiņu Ogres daudzdzīvokļu mājās. Līdz ar to vismaz sešos Ogres namos problēma ar jumtu tecēšanu ziemā būs atrisināta.

Vasarā paredzēti arī atsevišķu problemātiskāko jumtu remonti.

Sniegotās ziemas – bieds jumtiem

Daudziem sniegs ziemā sagādā prieku, bet Ogres novada p/a «Mālkalne» pēdējās divas sniegotās ziemas sagādāja lielu pārbaudījumu. Bija jācīnās gan ar sniegu uz zemes, gan galvenokārt ar to, kurš gulās uz namu jumtiem. Telefonu zvani un vēstules apstiprināja, ka situācija tiešām ir nopietna. Bija dienas, kad tika reģistrēti vairāk kā 100 telefonu zvani par pludojošiem dzīvokļiem. Iedzīvotāji sūdzējās par pilošiem griestiem un jautāja, ko darīt, lai šī ziema būtu pēdējā, kad viņiem jāpiedzīvo mājokļu applūšana.

Pagājušā gada nogalē ierobežoto finansiālo un cilvēkresursu dēļ darbi nenoritēja tik raiti, kā varētu vēlēties. P/A «Mālkalne» pārziņā ir 150 Ogres namu. No tiem 31 namam ir šie slīpie skārda jumti, un tieši šajās mājās, kas lielākoties atrodas Grīvas prospektā un Skolas ielā, ziemā radās vislielākās problēmas. Neskatoties uz to, bija jānotīra arī pārējo namu jumti. Raizes sagādāja arī tas, ka trūka specializētu strādnieku, lai vienlaikus atbrīvotu no sniega visu namu jumtus. Tāpēc iedzīvotājiem, neraugoties uz ārkārtas situāciju, palīdzību nācās gaidīt vairākas dienas. Turklāt šāda situācija bija praktiski visās Latvijas pilsētās, un rūpnieciskie alpīnisti strādāja «uz izķeršanu».

Sāksim ar apsekošanām un tāmēm

Liela daļa jumtu tek, tie jāremontē vai jāmaina pilnībā. Šāda veida problēmas ir 20-30 procentiem «Mālkalnes» apsaimniekošanā esošo māju. Mazāk problēmu – apmēram 5-10 procentiem no visiem namiem – ir ēkām ar plakanajiem jumtiem. Daudz vairāk sarežģījumu – 60-70 procentiem māju – ir ēkām ar divslīpu jumtiem, no kuriem šogad vienu daļu plānots nomainīt.

Paredzot to, ka jumti var tecēt atkārtoti, remontiecirkņa speciālisti pieņēma lēmumu veikt atkārtotu appludināto dzīvokļu apsekošanu pavasarī. Apsekošanas laikā tiek konstatēts, kādā stāvoklī šobrīd ir dzīvokļi, pēc tam tiek sastādīta un dzīvokļa īpašniekam izsniegta tāme.

Kompensācija – atlaide rēķinu apmaksā

Parasti skaidru naudu nevienam neizmaksā, tā vietā iedzīvotājiem tiek piešķirta p/a «Mālkalne» rēķinu samaksas atlaide. Dzīvokļa īpašniekam jāierodas p/a «Mālkalne» ar sastādīto tāmi un jāuzraksta attiecīga satura iesniegums par to, ka piekrīt aprēķinātajiem zaudējumiem un vēlas saņemt kompensāciju rēķina atlaides veidā. Tiek izskatīta arī iespēja veikt attiecīgus remontus, bet cilvēki lielākoties ir gatavi paši nedaudz piemaksāt un veikt plašāku remontu, piemēram, ne tikai nokrāsot applūdušos griestus, bet pie viena uzlīmēt arī jaunas tapetes. Skaidrā naudā šo kompensāciju neizmaksā, jo prakse rāda, ka, saņēmuši «dzīvu» naudu, dzīvokļu īpašnieki ne vienmēr to tērē tieši remontam. Tāpēc atlaide rēķinu maksājumiem ir pats ērtākais variants gan apsaimniekotājam, gan iedzīvotājiem.

Kā cīnīties ar nepilnībām likumdošanā?

Iepriekš rakstītais ir cīņa ar sekām. Kāpēc situācija ir tāda, ka tek ne tikai vecie jumti, bet arī jaunie, tikko uzliktie? Tas skaidrojams ar valstī pastāvošo likumdošanu – konkursos uzvar firmas, kas piedāvā zemāko cenu. Lētākais variants nekad nebūs labākais. Apsekojot nesen mainītos jumtus, konstatēts, ka daudzviet darbi veikti, neievērojot metāla jumtu izbūves tehnoloģiju, turklāt dažviet izmantots skārds, kas domāts sienu apšūšanai, nevis jumtu segumam. Gadījumos, kad garantija vēl spēkā, no būvniekiem tiek prasīts šīs problēmas likvidēt. Tomēr tas atkal saistīts ar papildu galvas sāpēm, jo ir jāierosina tiesvedība un process var ilgt gadiem, un ne vienmēr tas var beigties sekmīgi. Kamēr šī problēma «par lētāko cenu» netiks atrisināta, turpināsies cīņa ar vējdzirnavām. Vienīgā izeja – sastādīt ļoti precīzu iepirkuma dokumentāciju un sekot līdzi būvnieku veikumam ikdienā.

Jaunu jumtu? Paaugstinām apsaimniekošanas maksu?

Ko darīt, ja tek jumts? Kur ņemt naudu? Visgrūtāk un ilgāk ir naudu iegūt no Eiropas fondiem. Jau vairākkārt esam informējuši, ka šobrīd Latvijā iespējams saņemt finansējumu māju renovācijas darbiem, ja šo remontu uzlūko kā daļu no mājas vispārējās renovācijas. Tas gan ir garš ceļš, jānoformē daudzi dokumenti, jāvāc paraksti, jāņem kredīts uz 15 gadiem.

Otrs veids ir izmantot uzkrājumus, ja tādi ir. Diemžēl tādu māju nav daudz, un ne vienmēr dzīvokļu īpašnieki izlemj veikt tieši jumtu remontdarbus.

Ja uzkrājumi nav pietiekoši, daļa jumta remontu izmaksu jāsedz, palielinot apsaimniekošanas maksu. Ja tas notiek gada vidū, ir nepieciešams protokols, kurā visi dzīvokļu īpašnieki parakstās par to, ka piekrīt apsaimniekošanas maksas palielināšanai. Parasti apsaimniekotājs saskaņā ar likumdošanu visus lielos remonta darbus saplāno līdz gada nogalei un no 15. oktobra to dara zināmu dzīvokļu īpašniekiem.

Tad iedzīvotāji var lemt – piekrist saplānotajiem darbiem, vai nē. Ja apsaimniekotājs nesaņem atteikumu, jaunā apsaimniekošanas maksa stājas spēkā no 1. janvāra.  Pamatojoties uz to, nākamajā gadā tiek remontēts jumts. Diemžēl ir gadījumi, kad dzīvokļu īpašnieki nepiekrīt veikt šos darbus. Tad jumts atkal tek…

Tāpēc aicinu iedzīvotājus nopietni uztvert jumtu tecēšanas problēmu! Varbūt var pagaidīt kādi citi darbi? Varbūt var vienu gadu maksāt nedaudz vairāk, lai atkal nevajadzētu skriet un sūdzēties uz p/a «Mālkalne» par to, ka tek jumts?

Skatoties nākotnē…

Ziema ir sagādājusi daudz nepatikšanu, tāpēc varbūt pienācis laiks likt lietā jaunās tehnoloģijas. Ir spriests par elektrības vadu ievietošanu ūdens notekcaurulēs, lai tās tiktu sildītas un ziemā neaizsaltu. Tā dara Vācijā. Iespējams, šādu metodi varētu izmēģināt arī Ogrē.

Ir svarīgi jau tagad padomāt par nākotni. Šogad daļai māju naudas sniega novākšanai no jumtiem pilnībā pietika, daļai bija par maz. Tas nozīmē, ka jārēķinās ar to, ka arī turpmākajos gados var būt ļoti sniegotas ziemas, un jāparedz lielākas sniega tīrīšanas izmaksas, kuras attiecīgi jāiestrādā apsaimniekošanas maksā. Jāņem vērā arī tas, ka jumti ir ļoti dažādi, kā arī tas, ka nevar tāmē paredzēt jumta desmitkārtēju tīrīšanu sezonas laikā, jo tas ir dārgs pakalpojums. Vai iedzīvotāji  būs gatavi maksāt par tādu «rezervi»?

Ogres namiem jumti ir ļoti dažādi. Plakanos jumtus varēja tīrīt tikai vienu vienīgu reizi. Kūstošā sniega ūdens no tāda jumta tiek novadīts pa lietus kanalizācijas sistēmu, tāpēc galvenais ir neļaut tai aizsalt. Divslīpju jumti, īpaši šīfera, ir grūti tīrāmi. Piebraucot ar pacēlāju, strādnieki var novākt ledu tikai no jumta malas un iztīrīt notekcaurules. Ļoti traucēja arī apstādījumi pie mājām, tāpēc ir nopietni jāpārskata iespēja pie «problemātiskajām mājām» nocirst traucējošus apstādījumus un kokus.

Vēl piebildīšu, ka visi vēlamie 2012.gada darbi māju vecākajiem jāsaraksta un jāiesniedz p/a «Mālkalne» līdz šā gada 1. jūnijam. Laika nav daudz, bet pietiekoši, lai pieņemtu lēmumu par jumta remontu.

Diānas Aizastarpas foto