Kontrabanda nav pažobeļu tirgošanās

[ A+ ] /[ A- ]

Kontrabandas izplatību nav iespējams novērst nevis tāpēc, ka policijā, robežsardzē un ieņēmumu dienestā strādātu muļķi, bet tāpēc, ka pārāk daudziem korupcijas apkarošana nav izdevīga. Kontrabanda nav pažobeļu tirgošanās ar pāris kannām benzīna vai dažiem cigarešu blokiem. Tā ir vērienīga shēma, kuras piesegšanā iesaistīti arī paši korupcijas apkarotāji.

Ja varam ticēt Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas datiem par to, ka aptuveni 30% Latvijā patērētās degvielas ir ievesta kontrabandas ceļā, jājautā: kā tādu apjomu var palaist garām atbildīgās institūcijas? Uz robežas var nepamanīt vieglajā automašīnā paslēptu kannu, bet ne jau simtiem tūkstošus tonnu.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos kopējais oficiālais degvielas patēriņš bija vairāk kā 500 tūkstoši tonnu. Tātad sanāk, ka kontrabandas degviela pusgada laikā tika patērēta aptuveni 200 tūkstošu tonnu apmērā, ar ko var piepildīt aptuveni 5 miljonus vieglo automašīnu bāku. Neticu, ka šo apjomu no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā ievedušas tikai atsevišķas privātpersonas un kontrolējošās iestādes tajā nekādi nav iesaistītas.

Apjomi turpina pieaugt

Arī cigarešu un alkohola kontrabandas apjomi turpina pieaugt. Pēc pēdējiem datiem, vismaz katra trešā vai pat otrā Latvijā izsmēķētā cigarete un katrs trešais stiprā alkohola litrs ir nelegāls. Sekas kontrabandas pieaugumam ir ne tikai ēnu ekonomikas palielināšanās, bet arī negatīvā ietekme uz alkohola patērētāju veselību. Kā zinām, «kreisais šņabis» var novest pat pie aknu darbības apstāšanās, radot letālu iznākumu. Realitāte ir skarba – palielinot alkohola un cigarešu cenas, cilvēki neatsakās no nevēlamā ieraduma un nesāk piekopt veselīgu dzīvesveidu. Tā vietā tiek meklēti citi veidi, kā lētāk iegūt kāroto lietu.

Godaprāts vai tukšs maciņš

Kontrabandas ieplūšanu Latvijā veicina arī pašu iedzīvotāju nevēlēšanās kaut ko mainīt esošajā situācijā. Kāpēc man ziņot par savu kaimiņu, kurš tirgo nelegālu degvielu, ja pie viņa es sava auto bāku varu piepildīt par trešdaļu lētāk nekā degvielas uzpildes stacijā? Vēl jo vairāk kontrabandas biznesu atbalsta tas sabiedrības slānis, kuram tirgošanās ar «kreisajām» cigaretēm vai šņabi ir vienīgais iztikas avots.

Nesen televīzijā rādīja sižetu, kur pie Daugavpils autoostas visas dienas garumā diezgan atklāti tirgo kontrabandas cigaretes. Rodas jautājums, kāpēc Daugavpils vadība ar šo situāciju necīnās? Manuprāt, viena no versijām varētu būt bailes no noziedzības līmeņa paaugstināšanās, jo čigānu tautības pārstāvji, kas šobrīd nopelna ar tirgošanos, nespēdami vairs nodrošināt savu ģimeni, iespējams, sāktu zagt un radīt nevajadzīgas problēmas pilsētas iedzīvotājiem.

Smalkās shēmas un valsts politika

Diemžēl pieredze rāda, ka daudzās darba grupas un koncepcijas, kas tapušas valdības paspārnē ar mērķi apkarot kontrabandu, nav spējušas salauzt sistēmu. Ik pa laikam, protams, tiek notverts kāds «sīkais darbonis», bet lielās «kontrabandas haizivis» turpina sēdēt labi iesildītos krēslos un formāli cīnīties pret savu ienākumu gūšanas avotu. Lai «atkostu» smalko shēmu, ir vajadzīgs novedējs no iekšpuses, kāds, kas, iespējams, zina par notiekošo, bet baidās runāt. Šajā gadījumā varētu palīdzēt informācijas sniedzēja aizsardzība un atbrīvošana no soda par līdzatbildību.

Manuprāt, valdības šī brīža cīņa pret kontrabandu un ēnu ekonomiku ir neveiksmīga, jo valdība ar nodokļu politiku mazina legālā tirgus konkurētspēju, lai gan savos darba uzdevumos izvirza mērķi asāk vērsties pret nelegālo tirdzniecību. Tas ir tāpat, kā samazināt mēslojumu dārzam un vēlēties, lai tas zaļotu labāk. Mums ir vairākas iespējas, kā dzīvot tālāk – pašiem kļūt par nezāļu ravētājiem, mainīt dārznieku, vai dzīvot aizaugušajā dārzā un likties mierā.