Koris «Cielaviņa» no Bratislavas pārved sudraba diplomu

[ A+ ] /[ A- ]

Koris «Cielaviņa» bija vienīgie, kas konkursā uzstājās tautas tērpos.

Ogres mūzikas skolas koris «Cielaviņa» atgriezies no Slovākijas, kur Bratislavā piedalījās 5.starptautiskajā koru konkursā «Slovakia CANTAT 2011». Starptautiskā žūrija augstu novērtēja mūsējo sniegumu, piešķirot sudraba diplomu («Silver Band») un trešo labāko rezultātu bērnu koru kategorijā.

«Pagājušā gada rudenī saņēmām ļoti daudz uzaicinājumu piedalīties dažādos konkursos, bet izvēlējāmies Bratislavu, jo tā šķita vistuvākā un lētākā, bet būtībā nemaz tik lēts šis brauciens nebija. Sirsnīgs paldies mūsu sponsoriem – Ogres un Ikšķiles pašvaldībām, kuras sniedza finansiālu atbalstu, bet vislielākā pateicība bērnu vecākiem, uz kuru pleciem gūlās izdevumu lauvas tiesa. Apzinoties, cik svarīga ir katra dziedātāja klātbūtne tik nopietnā pasākumā, viņi darīja visu iespējamo, lai mēs godam varētu pārstāvēt Latviju, un uz konkursu devāmies gandrīz pilnā kora sastāvā,» stāsta Ogres mūzikas skolas Kora klases vadītāja Līga Dziedātāja.

Vērtēja kā caur lupu

Koru festivālā Bratislavā Ogres mūzikas skolas koris «Cielaviņa» bija vienīgais, kurš pārstāvēja Latviju. «Konkursa dalībniekus vērtēja barga starptautiska žūrija, kuras astoņi pārstāvji bija no Slovākijas, Čehijas, Polijas un Nīderlandes. Visatzinīgākos vārdus saņēmām no Nīderlandes pārstāvja, jo laikam mūsu mentalitāte un vokālā kultūra ir radniecīgāka (par to pārliecinājāmies, pagājušajā gadā viesojoties Hengelo), salīdzinājumā ar slāvu dziedāšanas manieri un spēcīgajiem balss tembriem. Izpildījām tikai latviešu komponistu – Riharda Dubras, Selgas Mences, Leonīda Vīgnera un Ilzes Arnes darbus. Citu vidū patīkami izcēlāmies ne vien ar dziedāšanu a cappella, bet arī vizuāli – uzstājāmies latviešu tautas tērpos. Žūrija katru kori vērtēja ļoti skrupulozi, piefiksējot pat vissīkākās nianses. Konkurence bija patiesi sīva. Festivāla nacionālais sastāvs – daudzkrāsains, tajā piedalījās kori no Slovēnijas, Polijas, Slovākijas, Čehijas, Izraēlas, Horvātijas, Krievijas, Zviedrijas, Somijas, Ungārijas un pat Meksikas. «Cielaviņa» arī agrāk ir piedalījusies dažādos starptautiskos konkursos un festivālos gan Latvijā, gan citviet Eiropā, taču mūzikas skolu koru specifika ir tāda, ka ik gadu mainās kora sastāvs – vieni skolu beidz, citi tik tikko uzsākuši gaitas korī. Šā brīža sastāvā starptautiskā konkursā ārpus Latvijas startējuši vēl nebijām. Pavasarī, kad sasniegts zināms rezultāts un bērni sadziedājušies, kļūst skumji iedomājoties, ka rudenī atkal viss būs jāsāk no gala – un tā katru gadu,» stāsta L.Dziedātāja.

Mūzikas nodarbības veicina smadzeņu attīstību

Lai brauciens būtu pilnvērtīgāks un arī lētāks, lai varētu ne vien startēt konkursā, bet iepazīties arī ar Slovākijas dabu, vēsturi, kultūru un tradīcijām, koristi ceļojumā devās ar autobusu. «Man ir patiess prieks par gados jaunajiem koristiem, kuri, neraugoties uz nogurdinošo ceļu, spēja mobilizēties, veiksmīgi startēt konkursā, vērot, vērtēt, saprast savstarpējo attiecību nozīmīgumu un iecietīgumu. Bet laikam jau tas ir likumsakarīgi. Ne velti pasaules zinātnieki atzīst, ka mūzikas nodarbības veicina smadzeņu attīstību daudz vairāk un straujāk kā jebkuras citas nodarbes, tostarp matemātika. Ja salīdzina, cik dažkārt nevarīgi mazuļi atnāk uz mūzikas skolas pirmo klasi un cik varoši, gudri, atraisīti un organizēti absolventi saņem mūzikas skolas beigšanas apliecības, atliek tikai priecāties, ka ieguldītais darbs nesis augļus. Arī tad, ja audzēknis neizvēlas mūziķa karjeru kā savu nākamo profesiju, ļoti svarīgs ir pats mācīšanās process,» atzīst kora mākslinieciskā vadītāja.

Iepazīst arī Slovākiju

«Mums bija iespēja nedaudz iepazīt arī Slovākiju. Paviesojāmies skaistajā Nitrā, uzkāpjot vecpilsētas cietoksnī. Ar auto vilcieniņu uzbraucām Kalvarijas kalnā, no kura varējām vērot pilsētu kā no putna lidojuma. Pabijām Modrā, iepazināmies ar tikai slovākiem raksturīgajām formām un ornamentiem keramikas trauku veidošanā, redzējām vīnogulāju laukus, apskatījām pasaulslaveno Bojnices pili ar tās bagātajām mākslas darbu kolekcijām un alu pagrabiem, UNESCO pasaules kultūras mantojumā iekļauto Vlkolinecas etnogrāfisko ciematu, kāpām Tatru kalnos, izpeldējāmies Popradas termiskajos baseinos un redzējām vēl daudz ko citu. Domāju, ka šis brauciens mums visiem vēl ilgi paliks atmiņā,» saka L.Dziedātāja.

Kopīgi braucieni saliedē kolektīvu

Kā atzīst kora mākslinieciskā vadītāja, šādi braucieni dod ne vien starptautisku pieredzi – salīdzināt savu un citu valstu kolektīvu sniegumu, bet arī saliedē kolektīvu. «Pēc dalības šajā konkursā bērni ir patīkami mainījušies – kļuvuši atbildīgāki, iecietīgāki, draudzīgāki, saprotošāki. Braucot autobusā, lai ceļš neliktos tik garš, mums katram bija savi pienākumi, piemēram, kādam bija piešķirts Kārtības un tīrības ministra postenis, citam Mūzikas vai Atgādinājumu ministra amats, arī sekretārei bija daudz pienākumu. Blakus lielajām mammām mums bija arī savas mazās «mammas» un «tētis», kuri lieliski tika galā ar pienākumiem, neaizmirstot pajautāt, vai viņiem tikšot piešķirts arī bērnu pabalsts! Kad devāmies iekarot Tatru kalnus, izveidojām komandas, kuras vadīja brīvprātīgās kalnu «Kazas» un «Āži», raugot, lai neviens no viņu «ganāmpulka» nenoklīst. Visa brauciena laikā jutāmies kā viens vesels. To var nosaukt arī savādāk – apguvām dzīves pieredzi!» atzīst kora mākslinieciskā vadītāja.

Koristiem bija arī iespēja iepazīt Slovākiju.

Foto no konkursa organizatoru un L.Dziedātājas personiskā arhīva