Kūlas dedzinātāji nerimst

[ A+ ] /[ A- ]

Foto no VUGD arhīva Kūlas dzēšana ir ilgstošs un fiziski smags darbs.

Kūlas dedzinātāji nerimst

Dzintra Dzene

Pavasarīgie laika apstākļi aprīļa vidū  tā vien  mudināja sakopt savu īpašumu. Diemžēl daudzi joprojām par labāko veidu, atbrīvojoties no pērnās zāles, uzskata kūlas dedzināšanu. Šogad kopumā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem nācies dzēst jau gandrīz 1000 kūlas ugunsgrēkus, tostarp arī mūsu pusē.

Lai gan VUGD darbinieki gadu no gada nerimst atgādināt – kūlas dedzināšana ir bīstama un aizliegta, kūlas ugunsgrēki nerimst.

16.aprīlī kūla 2000 kvadrātmetru platībā degusi līdzās kādām mājām Jumpravas pagastā, bet 17.aprīlī dzēst kūlu VUGD darbiniekiem bija jādodas uz Ogresgala pagastu, kur tā 10 000 kvadrātmetru platībā dega ceļa kreisajā pusē, virzienā uz Koknesi.

17.aprīlī kūla 1500 kvadrātmetru platībā dega Taurupes pagastā un 80 kvadrātmetru platībā Suntažu pagastā, starp citu, netālu no transformatora apakštacijas un uzņēmuma, kas nodarbojas ar kokapstrādi. Arī 18.aprīlī VUGD darbiniekiem bija jādodas uz Suntažu pagastu, kur kūla 2400 un 200 kvadrātmetru platībā dega netālu no kādām mājām. Līdzās kādām mājām kūla Suntažu pagastā dega arī 30 kvadrātmetru platībā un 50 kvadrātmetru platībā, kur, starp citu, pēc iedzīvotāju stāstītā to bija dedzinājušās iereibušas personas. Viena no tām tika aizturēta un šai personai par savu rīcību būs jāatbild. 18.aprīlī VUGD dzēst kūlu bija jādodas arī uz Ciemupi, kur tā 300 kvadrātmetru platībā dega pie dzelzceļa. Šajā dienā kūla 150 000 kvadrātmetru platībā dega arī pie kādām mājām Ogresgala pagastā un diemžēl kopā ar kūlu dega arī šķūnis 50 kvadrātmetru platībā. 18.aprīlī kūla 2400 kvadrātmetru platībā dega Lauberes pagastā un 500 kvadrātmetru platībā – Tīnūžu pagastā, līdzās dzelzceļam. 19.aprīlī, kūla Tīnūžu pagastā līdzās kādām mājām dega nu jau krietni lielākā – desmit tūkstošus kvadrātmetru platībā.

Ugunsdrošības noteikumu 6.punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.

Savukārt, atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55.panta otrajai daļai, par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, ja tās rezultātā izcēlies ugunsgrēks, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām (140 līdz 430 eiro), bet juridiskajai personai – no divsimt astoņdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām (1400 līdz 4300 eiro).

Jāpiebilst, ka VUGD sadarbojas arī ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.

Turklāt, VUGD darbinieki atzīst, ka kūlas ugunsgrēku dzēšana no viņiem prasa ļoti lielu fizisku piepūli un izturību, jo tas ir ilgstošs un fiziski smags darbs. Visbiežāk pie kūlas ugunsgrēkiem nav iespējams piebraukt ar autocisternu, tāpēc nereti ugunsdzēsēji glābēji līdz notikuma vietai dodas ar kājām un dzēšanu veic ar pletnēm un/vai roku smidzinātājiem. Kūlas ugunsgrēku dzēšana ir bīstams darbs, jo vēja ietekmē liesmas var pēkšņi mainīt virzienu un apdraudēt pašus dzēsējus. Bieži vien gadās, ka kūlas ugunsgrēki vienlaikus notiek vairākās vietās, vai arī tik tikko kūla apdzēsta vienviet, un tiek saņemts nākamais izsaukums, kas prasa gan papildspēkus, gan resursus.

VUGD darbinieki tomēr aicina iedzīvotājus neaizmirst, ka nepieskatīts ugunskurs, nevērīgi izmests izsmēķis vai citas darbības var novest pie postošiem ugunsgrēkiem, kuros cieš cilvēki, īpašumi, daba un dzīvnieki. VUGD pārstāvji aicina sakopt sev piederošās teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja tomēr ir izcēlies kūlas ugunsgrēks, nekavējoties zvanīt VUGD uz tālruni 112.

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet! Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!