Kurp virzies, Latvija?

[ A+ ] /[ A- ]

Pēdējā laikā medijos arvien biežāk parādās pretrunīgas vēstis par valsts ekonomisko situāciju un nākotnes prognozēm. No rīta, lasot ziņas, man liekas, ka saule tuneļa galā jau sāk spīdēt, bet tās pašas dienas pēcpusdienā saprotu, ka dodamies arvien dziļāk tunelī, no kura izeja vēl nav redzama.

Ekonomika aug, dzīves līmenis krītas

Finanšu ministrs Andris Vilks uzsver, ka tirgus atkopšanās turpinās un bezdarbs samazinās. Tajā pašā laikā labklājības ministre Ilona Jurševska nāk klajā ar paziņojumu, ka trūcīgo personu skaits varētu pieaugt. Tātad sanāk, ka ekonomika attīstās, bet cilvēku dzīves līmenis pazeminās?

Medijos izskan ziņas, ka nodokļu paaugstinājums mājsaimniecības īpaši neietekmēs, bet vienlaikus lasām, ka tiks celta transportlīdzekļu nodeva, sociālais nodoklis, PVN, tai skaitā elektrībai, turklāt pēc pusgada daudzām ģimenēm vairs netiks maksāts ģimenes valsts pabalsts. Vai šīs izmaiņas nodokļos mājsaimniecības tiešām īpaši neskars?

Reālās un nereālās prognozes

Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis uzsver, ka nākamā gada budžeta ieņēmumu prognozes ir pārlieku optimistiskas un plānotie ienākumi ir nereāli. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle domā, ka politiķi dzīvo citā realitātē un ar plānoto nodokļu politiku ēnu ekonomiku nevis apkaros, bet sekmēs. Savukārt Finanšu ministrija pārmetumus raida sociālo partneru virzienā, sakot, ka, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija savus priekšlikumus pamatojusi ar provizoriskām, nevis detalizētām aplēsēm. Jau atkal man nekļūst skaidrs, kura no pusēm domā reāli un kura – nereāli?

No kuras puses gaidīt laimes lāci?

To, ka Latvijai ar iekšējiem resursiem vien ir par maz, lai izķepurotos, saprot katrs, taču kurš būs tas ārējais spēks, kas mūs izglābs?

Viens no visbiežāk piesauktajiem Latvijas glābējiem ir Eiropas struktūrfondi, tomēr, kā liecina skaitļi, to apguve ir nepilnīga un gausa. Atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda, fondi tiek apgūti gandrīz divreiz lēnāk. Atbilde uz jautājumu, kāpēc tā, nav skaidra. Daži to pamato ar sarežģīto birokrātisko procedūru un nespēju atrast līdzfinansējumu, citi – vienkārši ar neuzņēmību, nespēju mobilizēties. Turklāt sakarā ar krīzi Eiropas valstis arvien negribīgāk veic maksājumus kopējā ES budžetā un sāk diskutēt par to, ka nosacīti bagātās valstis vairs nav tik bagātas, lai tik lielā mērā, kā līdz šim, atbalstītu nabadzīgākās valstis.

Otrs cerību stars ir investori no Austrumiem, kas sāk izrādīt lielāku interesi par Latviju. Tomēr nosacījums investīcijām ir labas attiecības ar Krieviju.

Ja vienlaikus spēsim būt draugi Austrumiem un Rietumiem, iespējams, tiksim glābti. Bet, ja turpināsim iekšējos ķīviņus un sāksim laimes lāča ādu raut katrs uz savu pusi, kamēr lācis līdz mums vēl nav ticis, var gadīties, ka paliksim bešā.