Ņemot vērā tiešo sasaisti starp ekonomisko aktivitāti un pašvaldību ieņēmumiem, nepieciešams sekmēt ekonomiskās aktivitātes pieaugumu pašvaldības teritorijā. Tomēr veiksmīgai attīstībai ir būtiski aizliegumi valsts līmenī.
Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešama attiecīga infrastruktūra, kas bieži vien ir noteicošais faktors uzņēmējdarbības sākšanai vai paplašināšanai. Daudzām Eiropas valstīm ir pieredze un aktīva darbība privāto īpašumu pirkšanā un attīstībā tieši uzņēmējdarbības teritorijas veidošanā. Diemžēl Latvijā šāda rīcība nav iespējama, jo pašvaldības tiesības rīkoties ar mantu nosaka Likums «Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdības novēršanu». Likums nosaka, ka pašvaldībām nav tiesību iegūt īpašumā mantu, kuru tieši nevar attiecināt uz pašvaldību funkciju realizēšanu, līdz ar to pašvaldība nevar būt iniciators kādas teritorijas attīstībai.
Lai pašvaldība varētu piesaistīt visa veida investīcijas un īstenot projektus, sekmējot efektīvu ES fondu līdzekļu apguvi, ir nepieciešams padarīt elastīgu likumdošanu, kas nosaka pašvaldības tiesības rīkoties ar mantu, tai skaitā likumā «Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu», nepieciešams veikt virkni izmaiņu, piemēram: 1) pašvaldība var iegādāties mantu teritorijas attīstībai saskaņā ar pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos konkrētu plānotu projektu; 2) pašvaldība var iegādāties īpašumā mantu par augstāku cenu nekā tirgus cena (ar nosacījumu, ka mantas iegāde pamatota ar teritorijas attīstības dokumentiem); 3) pašvaldība var nodot mantu par atlīdzību, kas nav naudas veidā (piemēram, veiktās investīcijas, radītās darba vietas utt.), kārtību nosakot saistošajos noteikumos. Veicot izmaiņas likumā, tiktu novērsti finanšu resursu apguves šķēršļi investīciju projektu īstenošanai un investīciju piesaistei.
Aktīvas diskusijas Latvijā ir saistībā ar industriālo elektrības pieslēgumu jaudām un augstajām izbūves maksām. 2010.gada 14. septembrī tika pieņemti MK noteikumi «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.6.2.1. aktivitāti «Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai»», kur Ogres novada pašvaldības teritorijas attīstībai ERAF līdzfinansējuma daļa noteikta Ls 542 878. Noteikumos minēts, ka šīs finansējums ir jāizlieto pašvaldības teritorijas attīstībai, ka veicina uzņēmējdarbību. Ogres novada pašvaldība plānoja ieguldīt šo finansējumu uzņēmējdarbībai nepieciešamajā infrastruktūrā – elektrības kabeļa izbūvē no Ķeguma HES līdz Ogres industriālajai teritorijai Pārogrē. Diemžēl šī iecere nevarēja tikt īstenota, jo, piesaistot struktūrfondu finansējumu, vairākās ES aktivitātēs, kuru ietvaros var radīt uzņēmējdarbībai nepieciešamo infrastruktūru, ir noteikts, ka pašvaldība var veikt ieguldījumus tikai savā īpašumā esošajā teritorijā. Sakarā ar to, ka plānotais kabelis atrastos gan privātajās, gan valsts zemēs, papildus tam izbūvētā infrastruktūra būtu jānodod Latvenergo, pašvaldība ES finansējumu šajā infrastruktūrā ieguldīt nevarēja.
Pašvaldība nav aizmirsusi uzņēmēju vajadzības un 2011. gada martā sagatavoja vēstuli LR Ministru kabineta Lielo investīciju projektu padomei, kur izklāstīja situāciju par elektrības jaudu palielināšanas nepieciešamību industriālajā teritorijā Pārogrē un ierosināja rast iespēju elektrības jaudas palielināšanas projekta finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem vai ieplānot šādas aktivitātes iespējamību nākošajā ES Struktūrfondu plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam. Uz pašvaldības aicinājumu atbildi sniedza Ekonomikas ministrija, minot, ka Ekonomijas ministrija, īstenojot virkni pasākumu, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar elektroenerģijas sistēmas pieslēguma ierīkošanu vai esošā pieslēguma jaudas palielināšanu, ir izveidojusi darba grupu un gatavo normatīvo aktu grozījumus, lai atvieglotu elektroenerģijas sistēmas pieslēguma ierīkošanu. Ekonomikas ministrija norāda, ka priekšlikumi attiecībā uz industriālo elektroenerģijas sistēmas pieslēgumu problēmu risinājumiem tiks sagatavoti līdz jūlija beigām un paziņoti Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē.
Ogres novada pašvaldība ir izstrādājusi savu attīstības programmu teritorijai «Ogres novada attīstības programma 2011 – 2017», kur nozīmīga vieta ir arī ekonomikas attīstībai, nosakot par 2. pašvaldības ilgtermiņa prioritāti «Daudzveidīga un inovatīva ekonomika», nosakot arī nepieciešamos pasākumus un rīcības prioritātes sasniegšanai. Ar novada attīstības programmu var iepazīties Ogres novada mājas lapā www.ogresnovads.lv sadaļā Ziņas par pašvaldību/Pētījumi un plānošanas dokumenti.
Ogres novada pašvaldībā darbojas arī Uzņēmējdarbības attīstības komisija, kuru vada RTU profesors Egils Dzelzītis. Ogres uzņēmēji laipni aicināti piedalīties komisijas sēdēs un izteikt savu viedokli un priekšlikums par dažādiem Ogres novada attīstības jautājumiem. Informāciju par kārtējām sanāksmēm var saņemt pie komisijas sekretāres Janas Briedes (e-pasts jana.briede@ogresnovads.lv vai tālr. 65022171).
Rakstā izmantota informācija no RAPLM izvērtējuma par pašvaldību iespējām un ierobežojumiem uzņēmējdarbības veicināšanā.