Laikraksta “Ogres Vēstis Visiem” 20.novembra numurā:

[ A+ ] /[ A- ]

Laikraksta “Ogres Vēstis Visiem” 20.novembra numurā:

* Dzelzceļa šķērsošana Ogrē kļuvusi daudz drošāka – ekspluatācijā nodots sen gaidītais tunelis;

* Ikšķiles novadā godina ļaudis, kas snieguši savu artavu novada izaugsmē

Jaunajā „OVV” – par titula „Goda novadnieks”, „Gada pedagogs 2020” un „Sporta laureāts 2019” ieguvējiem.

* Ogres novadā ar Covid-19 inficējušās 50 personas, cik – kaimiņu novados?

* KNAB vērtē amatpersonu rīcību saistībā ar darbībām Trapiņa sievas īpašumā

Lasiet arī par 17.novembra Ikšķiles novada domes ārkārtas sēdi, kas norisinājās attālināti. Tās darba kārtībā bija tikai viens jautājums – par Induļa Trapiņa atbrīvošanu no Ikšķiles novada pašvaldības domes priekšsēdētāja amata.

* Kā mēs varam mazināt klimata krīzi?

“Vētraini sveicieni no klimata pārmaiņām! (..) Pateicoties Latvijas ģeogrāfiskajam novietojumam, klimata sveicieni pie mums nav tik katastrofāli kā citviet pasaulē. Taču tas nenozīmē, ka viss ir kārtībā. Kūst ledāji, ceļas okeāna ūdens līmenis, klimata bēgļu kļūst arvien vairāk, karstuma viļņi – arvien postošāki, un CO2 koncentrācija atmosfērā aizvien ir pārāk augsta. Šeit vairs nav stāsts par globālo sasilšanu, bet gan par klimata krīzi. Un mēs esam pēdējā paaudze, kurai ir iespēja visu vērst uz labu.”

Ko varam darīt? Par to – ielu intervijā un rubrikā “Esiet sveicināti!”

* Andris Upenieks: Kā dzīvot kopā un šķirti?

Kāds zobgalis vienā no sociālajiem tīkliem iešņāpis pagalam dzēlīgi: “Ja arī mēs reiz apmirsim kā mušas, tad ne no vīrusa, bet no sava stulbuma…”

* Skrējiens “Rembates aplis 2020” tomēr noticis;

* Rubrikā„Dzērvene mājās vai medus karote svešumā” ciemojas Laura Jakoviča: „Riskē, lai pēc gadiem nav jānožēlo, – bet es taču varēju…”

“Kad esi tik tālu prom no visiem aizspriedumiem, kļūsti par citu cilvēku. Tādu, kāds vēlies būt – brīvu. Protams, arī svešumā sastapu latviešus. Kad Austrālijā ar draudzeni Elīnu devāmies ar stopiem no Sidnejas uz Kenberu, mums nebija kur pārnakšņot. Bijām gatavas pat gulēt pļavā, kur apkārt lēkāja ķenguri. Taču izdomāju ierakstīt facebook Austrālijā dzīvojošo latviešu grupas sociālo tīklu vietnē un pajautāt, vai kāds var ko ieteikt. Un notika brīnums. Tumsai iestājoties, mums uz ziņu atbildēja mana vārda māsa Laura, kura dzimusi Austrālijā, taču jau kopš bērnības mamma ar viņu runājusi latviski. Pilnīgi svešs cilvēks mūs uzņēma savās mājās. Tas laikam ir tas, kā man pietrūkst, esot šeit, Latvijā. Cilvēki ir atturīgāki, vēsāki un baidās par visu. Taču tur, otrā pasaules malā, pat svešiniekam durvis ir atvērtas,” tā Laura.

 

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet! Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!