Laivu braukšanas sezona noslēgusies

[ A+ ] /[ A- ]

Sezonas noslēgumu svin uzvarētāji. Pirmais no labās – raksta autors Gundars Patmalnieks.

Rudenī braukt ar laivu? Ārprāts! Tomēr izrādās, ka netrūkst cilvēku, kuri arī šajā gadalaikā lieliski jūtas savas Dzimtenes dabā un atrod tur daudz aizraujoša. Atskatīsimies, kā tad gāja rudens airēšanas maratonos, kur arī Ogres novads ir pārstāvēts, ja ne kvantitatīvi, tad noteikti kvalitatīvi.

12. septembris – Igaunijas čempionāts jūras maratonā. Tā kā iepriekšējais maratons trim tā varoņiem izrādījās liktenīgs, šoreiz bija ārkārtīgi nopietni drošības pasākumi. Katram dalībniekam tika izsniegtas glābšanas raķetes (iepriekšējās sacīkstēs sportisti nevis noslīka, bet nosala, kamēr glābēji viņus atrada, vējā izdzenātus pa visu līci), bet glābšanas kuteri visu laiku atradās pārredzamā attālumā.

Pirmā doma, izkāpjot no mašīnas kaimiņzemes jūras krastā. Nu ir s…! Stipro vēju papildināja migla. Tieši tas, kas vajadzīgs nepatikšanām… Igauņu organizatori strauji noorientējās un nolēma nedzīt mūs tālu jūrā. Distance: trīs seškilometrīgi apļi. Izrādījās, ka nav tik traki. Igauņi, motivēti cīnīties par sava čempionāta uzvarētāja titulu, latvieti pjedestālam nelaida ne tuvumā, bet būt akurāt viducī (7. vieta) arī nav slikti.

25. septembrī notika Latvijas nopietnākais airēšanas maratons «Gaujas bāziens» – 85 km no Cēsīm līdz Carnikavai. Patālu, teju pusvidzemei ar rociņu palīdzību vien cauri jātiek, tak saulīte spīd, straumīte palīdz, un astoņu stundu laikā finišs sasniegts ar 4. rezultātu.

16. oktobrī sacensības «Nobraukta Irbe». Mazapdzīvotās Ziemeļkurzemes eksotiku atbrauca baudīt arī igauņu meistari. Upe tek cauri kāpām. Savādi, kā lielā būvlaukumā. Nevar salīdzināt ar žirgtajām Vidzemes straujupēm. Tomēr ūdens tek visur vienādi, un 35 km garā gonka izvērtās ja ne dramatiska, tad noteikti aizraujoša. Pēc mežonīga starta, kur visi aiznesās kā traki, knapi izdevās iekārtoties 5. pozīcijā. Pēc 5 km – vadībā, pēc 15 km – otrais. Ko lai dara? Lēnajos un taisnajos upes posmos igauņi savās advancētajās smailītēs iet garām viens pēc otra. Vēl 3 km pirms finiša turējos trijniekā. Beigās godīgi izcīnīta 4. vieta.

Airēšanas maratoni ir bīstams sports, jāprot izdzīvot. Tāpēc sacensību otrajā dienā sacensības eskimosu apgriezienos. Kurš ātrāk trīs reizes apgāzīsies un uzcelsies? Tur nu gan nepalīdz ne «krutāka» laiva, ne krāsaināka peldveste – «Eskimo mastera» tituls pārliecinoši aizceļoja pie manis uz Meņģeli!

30. oktobrī Mēmelē notika 30 km garais «Gaujas bāziena gandarījuma brauciens». Pēdējā iespēja revanšēties par visas sezonas neveiksmēm. Pirmie 25 km gāja pēc plāna: 2. – 3. vietā. Tak enerģijas uzturēšanai tiek patērēts daudz šķidruma, kurš kaut kā jāizvada arī laukā… Sīka sabremzēšanās, bet konkurents pa to laiku izmantoja iespēju un aizmuka nesaredzamā attālumā. Sekoja 3 km gara izmisīga pakaļdzīšanās uz cilvēka spēju robežas. Izdevās! Finišā paveicās atgūt savu 2. vietu pat ar astoņu sekunžu rezervi.

Nu, re – sezona galā. Žūst inventārs. Ogre aicinoši tek cauri Ogres novadam un sola: «Nākamgad ūdens būs! Nāciet tik un brauciet!»

Eskimosu apgriezienu izpilda uzvarētājs G. Patmalnieks.

Jāstartē agri no rīta, lai lēnākie līdz tumsai saniedz finišu. Priekšplānā raksta autors.

Aiz muguras 40 km, priekšā vairāk. Vienvietīgajā smailītē raksta autors.

Dullie Daukas  gatavojas doties uz zemes malu. Priekšplānā raksta autors.

Foto no G.Patmalnieka personiskā albūma