… Latgale kā cielaviņa pretī skrien

[ A+ ] /[ A- ]

Lielvārdes novada kultūras darbinieki tūdaļ dosies uz Aglonas baziliku, lai izlūgtos svētību turpmākajām gaitām.

Oktobris Lielvārdes novada kultūras darbiniekiem ilgi paliks atmiņā ar pieredzes apmaiņas braucienu uz Latgali, kas norisinās kādā rudenīgi saulainā dienā.

Pirmā pieturvieta – Koknesē. Esam uz salas Daugavas vidū, kur ar visas Latvijas tautas atbalstu pēc japāņu ainavu arhitekta Šunmio Masuno projekta skicēm top Likteņdārzs – vieta, kur satiekas pagātne, tagadne un nākotne. Tas ir veltījums visu Latvijai zudušo cilvēku piemiņai. Ne dzestrais vējš, ne balti sarmotā zāle netraucē aizdedzināt svecītes piemiņas akmens pakājē un visiem kopīgi nodziedāt dziesmu «Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme».

Līvānos kultūru tur godā

Tālāk mūsu ceļš ved uz Līvāniem. Apmeklējam novada kultūras centru un bibliotēku. Nupat pavasarī rekonstruētais projekta un ERAF ietvaros finansētais nams atguvis jaunu elpu, jo pilnībā nomainīta ūdensvada un kanalizācijas sistēma, ventilācija, ēka nosiltināta, un lielajā zālē izbūvēts balkons, kāda iepriekš nav bijis. Skatuve izmēru un kvalitātes ziņā atbilst Kongresu nama skatuvei Rīgā. Ir laba akustika, iegādāta jauna skaņas un gaismas tehnika. Skatītāju vietu skaits lielajā zālē – 600, bet kopumā ir piecas zāles. Darbojas 22 pašdarbības kolektīvi. Iedzīvotājiem tiek piedāvāta daudzveidīga, kvalitatīva kultūras programma ar dažādu mākslinieku un mūziķu priekšnesumiem, notiek folkloras festivāli.

Novadā ir seši kultūras nami, kuri aktīvi strādā, lai saglabātu Latgales kultūras tradīcijas. Savukārt novada bibliotēka pašreiz izvietojusies trijās vietās, jo notiek rekonstrukcijas darbi, ko finansē ERAF. Ieskatoties projekta skicēs, redzam, ka tā būs ļoti moderna un labi aprīkota būve ar bagātīgu grāmatu fondu. Lasītāju apkalpošana bibliotēkā notiek elektroniski, svītrkodu nolasīšana modernizēta. Bibliotēkā strādā septiņi darbinieki. Praktiski te vienā eksemplārā ir visu izdevniecību izdevumi. Grāmatām un presei nauda netiek žēlota. Lai novērstu grāmatu zādzības, pie bibliotēkas izejas ir uzstādīti drošības vārti.

Kāpēc Preiļos labprāt koncertē viesmākslinieki

Nākamā pieturvieta – Preiļi, kur mūs sagaida tūrisma informācijas centra vadītāja Irēna Kjarkuža. Viņas vadībā dodamies apskatīt grāfu Borhu muižas kompleksu un parku. 19.gadsimta sākumā būvētā grāfu Borhu dzimtas pils laikmetu griežos ir kalpojusi dažādām iestādēm, bet pēc ugunsgrēka tās restaurācija bijusi nesekmīga. Parkā (platība 43 ha) izveidota sarežģīta dīķu un kanālu sistēma ar daudzām salām. Ir saglabājusies 1817. gadā Borhu dzimtai celtā kapela ar kapenēm. Tās arhitektūra atbalso Romas Panteona ideju: celta rotondas veidā no neaptēstiem laukakmeņiem. Par kapelas labo akustiku mēs pārliecināmies dziedošās gides Irēnas personā, kura nodzied Preiļu himnu.

Pretī kultūras namam (vietā, kur atradās Ļeņina piemineklis) a/s «Preiļu siers» 2003. gadā, otrajos Latvijas siera svētkos, atklāja pieminekli «Siera dimants» un sešas skulptūras populārākajām Latvijas siera šķirnēm. 1958. gadā būvētais kultūras nams, kas 2002. gadā ieguvis kultūras centra statusu, atgādina Operas namu Rīgā. Un ne velti, jo reizi gadā te tiek rīkoti baleta svētki, kuros uzstājas ievērojami mākslinieki un grupas. Šogad pavasarī 15. starptautiskā Baltijas baleta festivāla ietvaros preilēniešus priecēja Rastas Tomasa deju kompānija ar šovu «BAD BOYS OF DANCE» no ASV. Kultūras centra vadītājs Guntis Skrimblis, kura vadībā strādā 38 darbinieki (18 pašdarbības kolektīvi, trīs tautas nami, septiņas bibliotēkas) mums izrādīja plašās kultūras nama telpas. Ir divas zāles: lielā ar 440, mazā – ar 50 sēdvietām. Nav brīnums, ka kultūras centrā koncertē mākslinieki un mūziķi no Rīgas un citām pilsētām, jo te padomāts par mākslinieku labsajūtu – ir četras grimētavas, dušas telpas. Mūsu uzmanību piesaista plašā skatuve ar iebūvētiem paceļamiem un nolaižamiem podestiem, ko darinājuši vietējie amatnieki.

Preiļu galvenā bibliotēka atrodas plašās un gaišās telpās un ir aprīkota ar jaunām un modernām mēbelēm. Tās pārziņā ir sešas bibliotēkas. Grāmatām atvēl mazāk līdzekļu nekā Līvānos, tomēr maksas pakalpojumu klāsts ir plašs: telpu noma, brošēšana ar spirāli u.c. Arī mums, bibliotekāriem, te rodas viena otra laba, pārņemšanas vērta ideja: statīvi presei, krātuves telpu iekārtošana, svītrkodu nolasītājs uz «kājiņas», tikai «plānais» budžets pagaidām neļauj to īstenot…

Apskatījuši «Leļļu miniatūrkaraļvalsti», dodamies Aglonas virzienā.

Vietas, kas noteikti jāapmeklē Aglonā

Nākamā pieturvieta – Maizes muzejs, vienīgais Baltijas valstīs. Latgaliešu tautas tērpā, ar latgaliešu tautas dziesmām un uzrunu mūs sagaida muzeja idejas autore, iekārtotāja un vadītāja Vija Ancāne. Kad esam apsēdināti pie galda, Vija uzsāk sarunu par maizi, tās tapšanas procesu, pa laikam stāstījumā iespraužot kādu jestrāku vārdu. Maizes muzejs, kas agrāk bija Somersetas sešgadīgā skola un kurā par skolotāju strādājusi latgaliešu dzejniece Naaizmērstule (Rozālija Tabine), atklāts 2005. gadā. Muzejā savākts simtiem lietu, kas saistītas ar graudu pārstrādi un maizes cepšanu. Ir plaša foto izstāde. Esam pasūtījuši pusdienas – nu ir iespēja nobaudīt sātīgos un gardos latgaliešu ēdienus! Vislielākais gardums ir jobiķi (saldās biezpiena klimpas).

Ikvienam ceļotājam Aglonā būtu jāapmeklē divas vietas: Karaļkalns un Aglonas bazilika. Kopš 2002. gada tuvu Aglonas bazilikai, Aglonas ezera otrā krastā, atrodas Karaļkalns. Tā ir mājvieta dažādu reliģisko skulptūru grupām, ko veido kokgriezumu tēlnieks Ēriks Delpers. Tas ir sava veida reliģiskais centrs, jo Karaļkalns ir enerģētiski tīra un spēcīga vieta, kas veldzē un sakārto dvēseli. Karaļkalnā tiek celta baznīca visu konfesiju ticīgajiem. Pirms dodamies mājupceļā, apmeklējam Aglonas baziliku, lai saņemtu svētību turpmākajām gaitām.

Esam smēluši jaunas idejas

Pakavējoties pie dienas gaitā redzētā un dzirdētā, secinām, ka mēs katrs, kultūras lauciņā strādājošais, no vadītāja līdz apkopējai ieskaitot, esam sev smēluši jaunas idejas turpmākam darbam. Mūsu apmeklētajās Latgales vietās patiesi ir augsts kultūras līmenis.

Liels paldies par šo labi izplānoto un noorganizēto braucienu Lielvārdes novada domes kultūras un sabiedrisko attiecību menedžerei Dacei Jansonei un Genovefai Porietei!

Borhu dzimtai celtā kapela ar kapenēm.

Fragments no Karaļkalna.

Venerandas Trumekalnes foto