Latvijas gada sēnes 2022 – brūnzobes

[ A+ ] /[ A- ]

Latvijas gada sēnes 2022 – brūnzobes

Agate Gavare

Latvijas Mikologu biedrība ziņo, ka par 2022.gada sēnēm tā izvēlējusies izvēlējusies brūnzobes – rūsgano brūnzobi (Hydnellum ferrugineum) un Peka brūnzobi (Hydnellum peckii). Abas brūnzobes ir ļoti līdzīgas, svarīgākā bez mikroskopēšanas pamanāmā atšķirība ir to garšā, proti, Peka brūnzobe ir rūgta, bet rūsganā – nav.

Kā skaidro mikoloģe Diāna Meiere, abas sugas pieder pie bankeru dzimtas (Bankeraceae), tās nav ēdamas gan nepatīkamās garšas, gan sīkstās konsistences dēļ, bet nav arī indīgas. Latvijā aug vēl vairākas brūnzobju sugas. Samērā viegli ir pazīt zilgano brūnzobi (Hydnellum caeruleum) un oranžo brūnzobi (Hydnellum aurantiacum), bet citas sugas ir maz pētītas. Spriežot pēc tā, ka Ziemeļvalstīs zināmas vismaz 14 brūnzobju sugas, arī Latvijā to noteikti ir vairāk.

Rūsganā un Peka brūnzobes veido mikorizu ar skujkokiem, visbiežāk priedēm, un sastopamas vecos skuju koku mežos Eiropā, Ziemeļamerikā, arī Āzijā un Ziemeļāfrikā, vietās ar nabadzīgu vai smilšainu augsni. Tās ir jutīgas pret slāpekļa savienojumu uzkrāšanos augsnē, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudzās valstīs brūnzobes un citas radniecīgas sēņu sugas kļūst aizvien retākas un vairākās valstīs jau iekļautas aizsargājamo sugu sarakstos. Abu šo adateņu sugu sēņu augļķermeņi ir 3-10 centimetrus lieli, gaļīgi, ar sīkstu konsistenci. Samtainā sēnes virsma ir nelīdzena, jaunām sēnēm balta, vēlāk krāsa mainās uz sārtu un brūnganu, pat stipri sarkanbrūnu. Forma koniska, ar sašaurinājumu lejasdaļā. Sēnes apakšpusē vērojamas vertikālas adatiņas, kuras jaunām sēnēm ir bālganas, vecākām sēnēm – brūnas. Arī uz tām var izdalīties sarkanie pilieni. Kātiņš iesniedzas augsnē un ir saaudzis ar nobirām.

Rūsganā brūnzobe satur vairākus pigmentus – hidnuferrigīnu (tumši violetu) un hidnuferruginīnu (dzeltenu), kā arī nelielu daudzumu atromentīna, kurš ir kā antikoagulants, kas var novērst asins recekļu veidošanos. Atromentīnam var būt arī antibakteriālas īpašības. Brūnzobes var tikt izmantotas arī tekstilizstrādājumu un dziju krāsošanai – kodināšanai lietojot alaunu vai dzelzs sulfātu, var iegūt zilganus vai zaļganus toņus.

Lai arī rūsganā brūnzobe un Peka brūnzobe nav ļoti reti sastopamas sēnes, tomēr ir jāseko to sastopamības biežumam, lai novērtētu populāciju stāvokli Latvijā. Par gada sēņu atrašanu Latvijas Mikologu biedrība lūdz ziņot, pievienojot fotoattēlu, kā arī komentāru par garšu – vai sēne ir rūgta vai nē, rakstot uz e-pasta adresi mikologu.biedriba@inbox.lv vai ziņojot dabas novērojumu portālā «Dabasdati.lv».

 

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet! Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!