Latvijas izvēle

[ A+ ] /[ A- ]

Latvija izdarījusi savu izvēli. «Vienotība» un «Saskaņas centrs» ir uzvarējuši, tomēr jautājumi paliek – kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē?

Valstī, kurā nemīl pensionārus un bērnus, situācija bēdīga. Pensionāri ir atbildīgākā tautas daļa, savus rēķinus noteikti nomaksās, bet mātes un jaunā paaudze liek aizdomāties. 21.gadsimtā satraucoša ir bērnu mirstība – uz 1000 dzīvi dzimušajiem bērniem ir 12,5 nāves gadījumi (Lietuvā – 8, bet Igaunijā – 0). Salīdzinot ar 2008.gadu, dzimstība Latvijā samazinājusies par 20,7 procentiem, šogad Latvijā varētu piedzimt par aptuveni 3000 bērnu mazāk kā pērn. Nav noslēpums, ka ļoti daudz cilvēku izbrauc, dodas darba un labākas dzīves meklējumos. Salīdzinot šā gada pirmo sešu mēnešu datus ar šo pašu periodu 2008.gadā, Latvijā par 37,4 procentiem sarucis noslēgto laulību skaits.

Jāpiekrīt Ilgas Kreituses secinājumam – mūsu valstī diemžēl darbojas kara efekts – pārsvarā krīt aktīvākie un stiprākie. Demogrāfu bažas apliecina arī ekonomistes LZA akadēmiķes Raitas Karnītes paustais: valstij jāmaina skatījums uz šiem jautājumiem. Galvenais akcents tiek likts uz esošo cilvēku «kvalitāti» – tiek runāts par to, kā saruks gados jauno iedzīvotāju skaits, ka būs arī gados vecākiem cilvēkiem jāstrādā (plānos ir pensionēšanās, sasniedzot 67 gadus… bet vīrieši Latvijā dzīvo vidēji 65 gadus…), ka aktuāla būs izglītošanās visa mūža garumā, taču netiek minēts, ko varētu darīt, lai šo situāciju risinātu, dzimstības līmenis pieaugtu un tauta nenovecotu tik strauji.

Latviešus negaida. Īrijai savas problēmas. Arī labklājības citadelē Šveicē mēs neesam vēlami. Studenti paraksta dokumentu par to, ka pēc mācību beigām atstās valsti, ja vien nebūs darba piedāvājuma no valsts vai vietējās pašvaldības.

Vai tiešām mūslaiku Latvijā aktuāla ir doma – mazāk cilvēku, mazāk problēmu? Trīs miljardi mums ir ēnu ekonomika, liela daļa iedzīvotāju saņem 100 – 200 latu bada naudu.