Latvijas Pasts cer ietaupīt uz darbinieku rēķina un plāno slēgt nerentablās nodaļas

[ A+ ] /[ A- ]

Pastniece Marina Vasermane apkalpo ceturto daļu Lielvārdes pilsētas un bez šī dzelzs rumaka savu darbu iedomāties nespēj

Latvijas Pasta (LP) izdevumu samazināšana sāpīgi skārusi pastnieku saimi – LP valde nolēmusi atteikties no preses izvadāšanas ar iepirktajām «Renault» markas automašīnām.

Pirms četriem gadiem ieviestās motorizētās piegādes galvenais iemesls bija pastnieku drošība. Toreizējais LP ģenerāldirektors Gints Škodovs pēc pastnieces slepkavības Ludzas rajonā solīja daļu no pastniekiem nodrošināt ar bezmaksas transporta līdzekli un solīto arī izpildīja. Šobrīd situācija mainījusies. «Pavisam valstī bija 600 motorizēto pastnieku, no tiem tikai 14 vēl nav atraduši risinājumu,» informē LP sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda. «Pastniekiem dotas izvēles iespējas, vai pārpirkt valsts auto (līzinga saistības vidēji ir 80 latu apmērā mēnesī), vai braukt ar personisko automašīnu, vai meklēt citu variantu.» Pārliecinoši lielākā daļa pastnieku nolēmusi izmantot personisko transportu. Valsts piedāvājums atpirkt «Renault» mašīnas, maigi sakot, ir problemātisks. Pašreizējā krīzes laikā bankas nesteidzas, nav zināms, vai tās kļūs laipnākas, ja pastnieks vēlas ņemt līzingu, pelnot ap 200 latiem «uz papīra». Vēl pastāv variants iegādāties krietni vecāku spēkratu par 300 latiem vai «Ņivu», maksājot 11 latus mēnesī. Velosipēds mobilajiem pastniekiem nav aktuāls, jo dienas maršruts pārsniedz 100 kilometrus. LP valdes priekšsēdētājs Aivars Veiss skaidro, ka mašīnas, kas nebūs vajadzīgas LP darbības nodrošināšanai, saskaņā ar līgumu tiks nodotas atpakaļ līzinga kompānijām. Jaunā kārtība ļaus ietaupīt. A. Veiss ir pārliecināts, ka pasākums ir taisnīgs un nepieciešams, un pasta piegādes kvalitāte necietīs.

«Ogres Vēstis Visiem» vērsās Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pasta nodaļās un noskaidroja, ka «motorizētie pastnieki» kopš marta savus pienākumus veic, izmantojot personisko transportu. Reģionālā pasta tīkla vadība par šī brīža situāciju īpaši nevēlējās izteikties, arī vietējo pasta nodaļu darbinieces bija uzmanīgas, akcentējot tikai – ja gribi turpināt strādāt savā profesijā, ņem palīgā personisko autiņu… Gaisā virmo runas, ka joprojām dienas kārtībā daudzu nerentablo pasta nodaļu slēgšana. Ne Ogres, ne Ikšķiles, ne Ķeguma, ne Lielvārdes pasta nodaļās konkrētāku ziņu par to nav, bet satraukumam ir pamats. 2013.gada 1.janvārī visā Eiropas Savienības teritorijā tiks ieviests pasta pakalpojumu brīvais tirgus, un LP zaudēs savu monopolstāvokli. A. Veiss atzīst, ka LP nolēmis stiprināt savu konkurēt spēju un divu gadu laikā mēģinās atbrīvoties no 238 nerentablām pasta nodaļām (pavisam Latvijā ir 625 nodaļas, no tām rentablas aptuveni 100). Tiks slēgti sadarbības līgumi ar privātuzņēmējiem. Jau tagad LP īsteno sadarbības variantus, pirmos pilotprojektus lauku veikalos un degvielas uzpildes stacijās.

Skaidrs, ka LP taupības pasākumi apgrūtinās iedzīvotājus un nav paredzēti viņu interesēs. Valsts uzņēmuma politikas un ambīciju dēļ atkal cietīs maznodrošinātie pasta ierindas darbinieki un īpaši lauku pagastu iedzīvotāji.

 

Ritvara Raita foto