Lauku ražotājiem (un ne tikai) 1.aprīlis nebūs joku diena…

[ A+ ] /[ A- ]

No 1.aprīļa darbosies jauna regulēto elektroenerģijas tarifu sistēma. Tā paredz mājsaimniecībām un juridiskajiem klientiem, kas nepērk elektrību par tirgus cenu, līdz gada patēriņam 1200 kilovatstundas (kWh) saglabāt pašreizējo tarifu 8,25 santīmi, bet pēc šī limita – 10,74 santīmi par 1 kWh. Pēc gada patēriņa limita uzskaite sāksies no nulles. Šo kārtību «Latvenergo» svēti sola saglabāt nākamos trīs gadus.

«Latvenergo» nomierinoši stāsta, ka aptuveni 30 procentiem mājsaimniecību ikmēneša maksa par elektrību gada laikā pieaugs vidēji par latu, 16% mājsaimniecību – vidēji par 4,36 latiem, bet 6% – par vairāk nekā 10 latiem. Pusi mājsaimniecību tarifu izmaiņas neskaršot…

Pēc «Latvenergo» sniegtās informācijas, vidēji no 1.aprīļa tarifs palielināsies par 21%. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Aino Salmiņš gan uzskata, ka elektrības tarifu pieaugums šogad īstenībā sasniegs 39%, jo ar šā gada 1.janvāri visām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksas līdz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pieauguma dēļ jūtami kāpušas. Arī valsts kontroliere Inguna Sudraba pārliecināta, ka šāds valdības lēmums ir ceļš uz nabadzību, nevis izaugsmi. To nedrīkstēja pieņemt laikā, kad jāatbalsta ekonomiskā aktivitāte un iedzīvotāju iniciatīvas.

Laucinieki maksā vairāk

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka lauku iedzīvotāji par elektroenerģiju maksā vairāk nekā pilsētās. 2009.gadā viens mājsaimniecības loceklis pilsētā par elektrību maksāja 59,14 latus, bet laukos – 67,75 latus.

Saskaņā ar CSP datiem 2008. un 2009.gadā vidējais mājsaimniecības lielums bija 2,49 personas.

Valdība un ekonomikas ministrs Atis Kampars acīmredzot nav īsti parēķinājuši, kuru Latvijas iedzīvotāju daļu jaunie tarifi skars vissāpīgāk. Varasvīrs domā, ka lauku apvidos ūdeni joprojām smeļ no akas ar spaini, gotiņas slauc ar rokām, bet pienu dzesē ledus pagrabos. Plašsaziņas līdzekļos ir izskanējuši gudri aicinājumi izmantot vēja ģeneratorus vai saules baterijas. Vai tas atkal nesola parādu jūgu? Lētākais vēja ģenerators maksā ap 10 000 latiem, turklāt nepieciešami akumulatori, kas uzkrāj enerģiju, kad vēja pūsmas nav.

Zemniekiem plēš deviņas ādas

Madlienas pagasta zemnieku saimniecības «Steķi» īpašnieks Jānis Sproģis lēš, ka mēnesī par elektroenerģiju nāksies piemaksāt vismaz 25 latus. Šobrīd fermā «aiziet» 700 kilovati, mājās apmēram tikpat. Galvenais «patērētājs» ir automatizētā slaukšana, piena dzesēšana, ūdens sildīšana, aparātu un trauku mazgāšana. Gala produkcijai taču negrasās pielikt cenu. Tagad jāspriež, vai vērts iesaistīties kādā Eiropas Savienības (ES) projektā. Vispirms jānomaksā vēl esošās kredītsaistības. Ko lai dara, strādās vien tālāk – tāpēc jau striķi kaklā neliks.

Taurupes pagasta «Jaunšķērstu» saimnieka znots Laimonis atklāj, ka mēnesī elektrība paģēr aptuveni 130 latus. Protams, ka 1.aprīlis nebūs priecīga diena. Bez visiem zināmiem slaukšanas izdevumiem savu tiesu «apēd» vakuumsūknis un metināšanas darbi. Ja vēl degviela nebūtu tik dārga un samaksa par pienu tik zema. Lai nu kā – jācīnās tālāk. Savukārt šī paša pagasta «Purgaļu» saimniece Ilona Tralla ir izkalkulējusi, ka mēnesī nāksies šķirties no 30 latiem. Labi, ka iegādāts ģenerators – ja gadījumā pietrūkst elektrības, jābrauc pēc benzīna… Valdības lēmums Ilonai izbrīnu nerada… Valstij naudiņu vajag. No kā paņemt? Protams, no muļķa zemniekiem, pensionāriem, jaunajām māmiņām un bērniem.

Ķeipenes pagasta zemnieku saimniecības «Zvirgzdiņi» īpašniece Gaļina Putniņa, spītējot visam, negatavojas samazināt 70 liellopu ganāmpulku, lai gan Mālpils Piena kombināts pilnībā visu pienākošos naudu nav samaksājis kopš aizvadītā gada februāra. Par elektrību katru mēnesi nākas atskaitīt 140 latus, tas nozīmē, ka drīz vien summa pieaugs līdz 170 latiem. Valdība zemniekos neieklausās. Gaļinai nekas cits neatliek, kā secināt – tā ir apzināta politika, kāds ir ieinteresēts, lai lauku ražotāji izputētu. Arī ES nav glābēja – bieži vien iztapīgie latvieši skrien tai pa priekšu… Paldies Dievam, «Zvirgzdiņiem» vairs nav kredītsaistību.

Krapes pagasta zemnieku saimniecības «Āres» īpašniece Inta Albrehta ironiski teic: «Mūsu saimniecība elektrību patērē krietni vairāk, nekā valdība grib atļaut… Nopietni runājot, dzīvojamā mājā tiek nodedzināti 753 kilovati mēnesī, bet kūtī 1470. Savu artavu paņem gan slaukšana un viss ar to saistītais, gan artēziskā aka, mēslu izvešana, elektriskais gans, kā arī tepat mītošo saimniecības strādnieku dzīves ērtības. Mēnesī jānoliek 150 lati, pēc mēneša – pāri diviem simtiem. Zemniekam plēš deviņas ādas. Presē lasīju, ka šobrīd piena cena esot 22-23 santīmi… Lielajiem ražotājiem varbūt, bet mans piens ir pat labāks par viņējo, toties atmet vien 16 santīmus. Maksā pēc deguniem, turklāt jāuztur lielais noslēpums – viens par otru nedrīkstam neko zināt.

Ja mazajiem un vidējiem piensaimniekiem maksātu tikpat, cik lielajiem, mēs dziedātu. Nu jauns valdības «brīnums» – ar 25 procentu nodokli tiek aplikti platību maksājumi.»