«Caurums» likumā prasa mātes nervus un policijas līdzekļus

[ A+ ] /[ A- ]

12. aprīlī pirms pusnakts Ogres policijas iecirknī saņemta informācija par to, ka vienā no mūsu novadu centriem pazudis 2000. gadā dzimis zēns. Bērna māte un Valsts policijas darbinieki pazudušo meklēja visu nakti, bet tikai nākamajā dienā atklājās, ka zēns atrodas krīzes centrā «Laipas», kur viņu iepriekšējā vakarā ievietojuši bāriņtiesas darbinieki. «OVV» pētīja, kā varēja izveidoties tāda absurda situācija.

Desmit gadus vecais zēns un viņa māte jau pirms kāda laika bija nonākuši vietējās bāriņtiesas uzmanības lokā. Mamma neesot savam bērnam pievērsusi nepieciešamo uzmanību, arī sadarboties ar bāriņtiesu, lai problēmu risinātu, interesi neesot izrādījusi. 12. aprīļa pievakarē (pirms pulksten 18), kad bāriņtiesas darbinieki bija ieradušies ģimenes dzīvesvietā, lai apsekotu situāciju, atklājies, ka zēns sēdējis kāpņutelpā, dzīvokļa durvis aizslēgtas, bet bērnam atslēgas neesot bijis. Bez tam, kā atklājies, viņš nebija ēdis jau kopš pulksten 11, kad pusdienoja skolā. Tā kā zēna māti sastapt neizdevās, bāriņtiesas darbinieki zēna interesēs nolēma viņu ievietot krīzes centrā.

Krīzes centrā «Laipas» bērns tika ievietots pulksten 19. «Laipu» vadītāja Mirdza Vaivare sarunā ar «OVV» pastāstīja, ka gadījumā, ja bērnus atved un ievieto policijas darbinieki, likums paredz, ka par to ir jāinformē attiecīgās pašvaldības bāriņtiesa. Toties, ja bērnu ievieto paši bāriņtiesas locekļi, krīzes centram neviens par to vairs nav jāinformē. M.Vaivare gan izteica arī savu personisko viedokli – šādā situācijā būtu tikai loģiski, ja likums paredzētu, ka bāriņtiesa, nespējot par bērna ievietošanu krīzes centrā informēt viņa ģimeni, paziņotu par to policijai.

Kā jau to varēja paredzēt, policija par bērnu uzzināja, bet no mātes, kura, pati nespēdama atrast savu dēlu, neilgi pirms pusnakts lūdza policijas darbinieku palīdzību. Zēnu tajā naktī meklēja gan policisti, gan uztraukusies māte – tika apbraukātas visas pilsētas ielas, pārmeklēti tuvējie nami, to pagrabi un kas tikai vēl ne. Ja policistiem tas ir tikai darbs, kas gan prasīja daudz spēka un arī līdzekļus – kaut vai par patērēto degvielu, tad ko tajā naktī pārdzīvoja zēna māte – grūti pat iedomāties.

Nākamās dienas rītā, kad policijas darbinieki jau gatavojās doties pazudušo zēnu meklēt apkārtējos mežos, bērna atrašanās vieta tomēr noskaidrojās. Par to ir jāpateicas «Laipu» vadītājai, kura sarunā ar policijas darbinieku tā, starp citu, ieminējās par krīzes centrā ievietoto zēnu. Nelietderīgie meklēšanas darbi tika pārtraukti, tomēr palika jautājums: «Vai bez šī pārpratuma nevarēja iztikt?».

«OVV» sazinājās ar incidentā iesaistīto bāriņtiesu. Amatpersonas paskaidroja, ka viņu galvenais uzdevums ir rūpēties par bērna interesēm, kas arī tika izdarīts. Protams, tovakar neiedomājās, bet varēja dzīvokļa durvīs atstāt zīmīti ar informāciju mātei. Tagad nožēlojot, ka tā neizdarīja, tomēr likumā neesot noteikts, ka bāriņtiesas darbiniekiem būtu jāmeklē bērna vecāki. Arī to, ka par bērna ievietošanu krīzes centrā būtu jāinformē policija, neviena likuma norma neparedz.

Lai pakonsultētos par šo jautājumu, «OVV» telefoniski sazinājās ar Ikšķiles novada bāriņtiesas priekšsēdētāju Valdi Bonku un saņēma būtībā tādu pašu atbildi – tādas instrukcijas, kas noteiktu, ka gadījumā, ja bāriņtiesa bez tēva vai mātes ziņas bērnu ievieto krīzes centrā, jāinformē vecāki un policija, kā arī – kādā formā un termiņos tas jādara, nemaz neesot. Pēc atbildes uz šo jautājumu «OVV» vērsās arī Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā. Šīs iestādes viedokli publicēsim nākamajā laikraksta numurā.