Lēdmanes «Ūdri» turas virs ūdens

[ A+ ] /[ A- ]

Jaunākais foto, kas tapis Ināras Neretas 70 gadu jubilejas svinībās. No kreisās – Sarmīte un Silvija, pati jubilāre, Imants un Sandra

Lēdmanes pagasta zemnieku saimniecībā «Ūdri» Inese Nereta kopā ar dēlu Imantu turpina kopt piena lopkopības nozari, kaut arī saimniekošana iznāk pa nullēm vai pat zem tām.

Atceroties savu dzīves gājumu, Ināra uzsver no vecākiem mantoto darba tikumu un likteņa uzlikto pārbaudījumu lomu. Viņas dzimtā pilsēta ir Jaunjelgava, tālāk sekoja Birzgales periods. Savulaik pabeigts Saulaines tehnikums, kur iegūta jaunākā agronoma kvalifikācija. Kopš 1970.gada Ināra mājo Lēdmanē. Gadsimta traģiskie grieži nav saudzējuši arī Neretu saimi. Māte gāja bojā pēckara gados, bet tēvs pieredzēja izsūtījumu. Kādu laiku Ināra mita vectēva mājā. Pēc atgriešanās dzimtenē tēvs strādāja mežā par atsveķotāju un vēlāk celtniecības darbos Ķegumā.

 

Neretu saime un darba mūžs

Ikdienas gaitās «Ūdru» zemnieku saimniecības īpašniecei liels palīgs (īpaši tehnikas jomā) ir Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju absolvējušais Imants. Neretu ģimenē (Ināras vīrs jau aizsaulē) izaudzinātas arī trīs meitas. Sarmīte un Silvija strādā attiecīgi Lēdmanes pagasta rūpniecības veikalā un Zivju cehā, bet Sandra ir sporta un aerobikas skolotāja Ogrē. Vecmāmiņu priecē seši mazbērni un divi mazmazbērni.

Ināras darba mūžs aizvadīts, strādājot par «Lēdmanes» kolhoza kompleksās brigādes brigadieri, pa radio ziņojot vietējam darbaspēkam dažādas aktualitātes, strādājot kolhoza kadru daļā, veicot kultūras organizatores pienākumus. Nozīmīgs dzīves periods saistīts ar vietējās arodorganizācijas priekšsēdētājas amatu. Padomju laikos vajadzēja mācēt «izsist» ceļojumus, sanatorijas, atpūtas namus, izmantojot arī komjaunatnes organizācijas iespējas.

 

Ikdienas rūpes un problēmas

«Zemnieku saimniecība «Ūdri» dibināta 1992. gadā, no kolhoza par pajām iegādājoties liellopu fermu,» atceras Ināra. «Iesākumā bija 13 galvas, tagad 35 kopā ar jaunlopiem. Galvenā problēma – pie fermas nav privātās zemes. Pašiem skaitās 13 hektāri, bet kopā ar nomāto zemi – 40. Ganāmpulku veido mūsu Latvijas brūnaļas, kā arī ‘Holšteinas melnraibās’. Vidējais gada izslaukums – 5000 kg no govs. Rekordistes spēj dot pat līdz 9000 kilogramiem. Diemžēl, ne vienmēr var sagādāt vajadzīgās lopbarības piedevas, jo naudas ir tik, cik ir. Labi, ka nav ņemti milzīgi Eiropas kredīti, bet vienu nelielu aizdevumu drīz izdosies atmaksāt. Krievu un baltkrievu tehnika Imanta pārziņā. Viņam izdodas savienot darbu savā zemnieku saimniecībā un šofera pienākumus vācu firmā «Baltic Calve», kas nodarbojas ar teliņu iepirkšanu. Nesen nācās mainīt piena savācēju. Vispirms uzticējāmies Rīgas Piena kombinātam, taču lielais uzņēmums vairākiem mūsu puses zemniekiem pakalpojumus atteica (nav izdevīgie braukāt pie mazajiem ražotājiem), tāpēc drošības labad pārgājām uz Jēkabpils Piena kombinātu. Maksājumi tiek veikti laikus, ik pārdienas uzticams šoferis punktuāli savāc ap 500 līdz 600 litriem veselīgā dzēriena. Prieks, ka šogad samaksa par litru piena pieaugusi divas reizes.»

Zemnieku saimniecībai «Ūdri» izveidojusies laba sadarbība ar Siguldas firmu «Kalna Beites», kas piegādā mikroelementus un citas lopbarības piedevas, kā arī SIA «KGM», kas nodrošina ar mazgāšanas līdzekļiem un citu ķīmiju. Liels paldies jāsaka vietējai veterinārārstei Aijai Briņķei, kura ir ne tikai zinoša, bet arī izpalīdzīga, neskatoties uz diennakts stundu. Tāpat Neretiem palīdzīgu roku sniedz kaimiņi – zemnieku saimniecības «Ķīvītes» īpašnieki Zenta un Juris Dreiskas, kā arī Emerita un Arnis Lideri.

 

Tad jau labāk, lai šauj nost…

Runājot par situāciju valstī un politiķu vērtējumu, Ināra ir skeptiska. Ļoti maz tiek domāts par vienkāršajiem cilvēkiem. Varas elites pārstāvji nespēj nokāpt no saviem augstumiem. Kādreiz prezidents Kārlis Ulmanis bieži devās uz laukiem, tēvišķi uzrunāja zemes kopējus. Arī vecie lēdmanieši joprojām atceras viņa draudzīgo apciemojumu.

Rīga ir tālu. Vairāk I. Neretu nodarbina vietējās problēmas. Piemēram, nesen atcelti četri svarīgi Ogres satiksmes autobusu maršruti. Tagad daudzi vecākās paaudzes cilvēki šķirti no apkārtējās pasaules. Vecīšiem atliek tikai rezignēti pasmaidīt – mēs dzīvojam kā cietumā – tad jau labāk, lai šauj nost…

 

Foto no personiskā arhīva