Ogres novadā šogad jau reģistrēti pirmie kūlas ugunsgrēki, kas ik gadu kā sērga pārņem Latviju un palielina darba slodzi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem. Arī pērn ceturtā daļa no visām mūsu pusē reģistrētajām ugunsnelaimēm bija tieši kūlas ugunsgrēki.

Šogad pirmais kūlas ugunsgrēks Ogres novadā reģistrēts 18. martā, kad Jumpravas pagastā izdega 400 kvadrātmetru kūlas. Savukārt šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks valstī reģistrēts jau 14. februārī Salaspils novadā.

Izdegusi 215 hektāru platība

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ogres daļas komandieris Artūrs Umulis, kurš šajā dienestā strādā teju vai divdesmit gadu, atzīst, ka pavasaris ik gadu ugunsdzēsējiem glābējiem ir saspringts laika periods.

VUGD darbinieku apkopotie statistikas dati liecina, ka pērn reģistrēti 186 izsaukumi uz ugunsgrēku dzēšanu Ogres novadā, no kuriem 43 izsaukumi bija uz kūlas ugunsgrēkiem. No visām aizvadītajā gadā valstī reģistrētajām ugunsnelaimēm kūla degusi 1454 reizes.

2022. gadā kūlas ugunsgrēki Ogres novadā kopumā plosījušies vairāk nekā 215 hektāru lielā platībā. Pērn lielākais kūlas ugunsgrēks novadā reģistrēts 22. aprīlī, kad Ogresgala pagastā dega kūla, krūmi un elektrolīnijas balsts 50 000 kvadrātmetru platībā. Otrs pēc platības lielākais kūlas ugunsgrēks reģistrēts pagājušā gada 2. martā, kad Birzgales pagastā dega kūla 20 000 kvadrātmetru platībā, un 27. martā, kad Rembates pagastā kūla un meža zemsedze dega 20 000 kvadrātmetru platībā. Mežos dzēšanas darbi notiek sadarbībā ar Valsts mežu dienestu. Postošs ugunsgrēks Ogres novadā reģistrēts pagājušā gada 18. aprīlī, kad ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz Krapes pagastu, kur dega šķūņa konstrukcijas 200 kvadrātmetru platībā un kūla 5000 kvadrātmetru platībā.

Samazina platības maksājumus

Neraugoties uz joprojām daudzajiem izsaukumiem saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem, to skaits ik gadu tomēr sarūk. Iespējams, to sekmē prakse, ka VUGD darbinieki informāciju par kūlas ugunsgrēkiem sūta Lauku atbalsta dienestam. Ja degusi kūla, zemes īpašniekiem samazina Eiropas Savienības platību maksājumus. Līdz ar to zemes īpašnieki rudenī cenšas nopļaut savus laukus, lai pavasarī nebūtu, kam degt. Savukārt, ja tā nav lauksaimniecības zeme, Pašvaldības policijas darbinieki atbilstoši novada Saistošajiem noteikumiem var uzsākt administratīvo procesu par zāles nepļaušanu un īpašumu nesakopšanu.

Situācija uzlabojas

Kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība un to grūti kontrolēt – vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmām strauji izplatoties, apdraudot cilvēku dzīvību, veselību un īpašumu, kā arī radot būtisku kaitējumu dabai.

«Reizēm nesakoptas ir dzelzceļa malas, piemēram, lielceļa Tīnūži–Koknese malas, kur tik kādam braucot atliek izmest izsmēķi un var sākties degšana. Tās ir vietas, kur visbiežāk braucam uz izsaukumiem, bet attiecībās uz privātīpašumiem, salīdzinot ar to, kā bija pirms četriem pieciem gadiem, situācija ir krietni uzlabojusies. Diemžēl notvert kūlas dedzinātājus izdodas ļoti reti. Mēdz būt, ka vecāka gadagājuma cilvēki dedzinājuši zarus, kā to darījuši gadiem, bet uguns izplatījies tālāk. Cilvēks nespēj to vairs apturēt un sauc mūs palīgā,» skaidro A. Umulis un piebilst, ka Ogres novadā situācija uzlabojusies arī attiecībā uz otru pavasara aktualitāti – plūdiem.

Ogres novadā plūdu draudu nav

«Janvārī nedaudz kritiska situācija bija Ogresgala Dārziņos, kur applūda iedzīvotāju pagalmi un pagrabi, bet ne tik ļoti, lai kādu nāktos evakuēt. Preventīvi bijām tam pilnībā gatavi. Šobrīd situācija ir normalizējusies – ledus lielākoties izgājis, sniegi izkusuši. Ogres novadā attiecībā uz plūdu draudiem situācija ir ļoti labi sakārtota – gan izveidota infrastruktūra, gan arī laba sadarbība ar Ogres novada Pašvaldības policiju. Ir uzstādītas elektroniskās ūdens līmeņa noteikšanas latas un videonovērošanas kameras, kas augu diennakti ļauj uzraudzīt situāciju. Ja ūdens sāk celties, ir izstrādāta sistēma, kā apziņojam iedzīvotājus. Šobrīd Ogres novadā plūdu draudu nav,» skaidro VUGD Ogres daļas komandieris.

Par personāla trūkumu nesūdzas

Jautāts, vai Ogres daļā ir pietiekams ugunsdzēsēju glābēju skaits, A. Umulis apstiprina, ka gan Ogres daļas depo, gan Ķeipenes postenī personāls ir pietiekamā skaitā un vismaz tuvākā gada laikā tā trūkumu nevajadzētu izjust. Kopumā Ogres daļā strādā 42 cilvēki un 18 Ķeipenes postenī – nevienas vakantas vietas nav, tāpēc iespējams nodrošināt normālu darbu arī tad, ja ugunsdzēsējiem glābējiem virsstundu apmaksas vietā jāpiešķir brīvdienas. «Nepieciešamības gadījumā mēs pat varam sniegt palīdzību citām daļām, piemēram, sūtām ugunsdzēsējus uz Siguldu vai Rīgu. Ogres daļā strādā daudzi ugunsdzēsēji glābēji no lauku pagastiem – Birzgales, Ķeipenes, Madlienas, Krapes, Lēdmanes, cilvēki, kuriem otrs darbs ir lauksaimniecība vai mežsaimniecība un viņiem ir iespēja to apvienot ar dienestu VUGD. Turklāt ir vieglāk strādāt, ja VUGD darbinieki ir vietējie – viņi labāk pārzina apstākļus, kā piebraukt, kur paņemt ūdeni un tā tālāk,» saka A. Umulis.

Saņemti samērā jauni auto

Arī par tehnisko nodrošinājumu Ogres daļā nevar sūdzēties, jo šogad saņemtas četrus piecus gadus jaunas ugunsdzēsēju autocisternas, līdz ar to šā brīža materiāli tehnisko nodrošinājumu var uzskatīt par ļoti labu. Kopumā Ogres daļas rīcībā ir divas ugunsdzēsēju autocisternas, kas izbrauc uz notikumiem, bet Ķeipenes daļā – viena. Pilsētu teritorijās, kur dislocētas ugunsdzēsēju daļas vai posteņi, uz saņemto izsaukumu jāierodas astoņu minūšu laikā, bet lauku rajonos – 23 minūtēs. Protams, daudz kas atkarīgs no satiksmes intensitātes un laikapstākļiem. Dzirdot ugunsdzēsēju cisternas sirēnu, autovadītājiem nevajadzētu runāt pa telefonu un pavērot spogulī, kas notiek – vieni paraujas ceļa malā, citi kā iemieti apstājas ceļa vidū, domājot, ka VUGD auto viņus apbrauks. Protams, cisternu vadītāji ir gana pieredzējuši, tomēr auto sver 24 tonnas un tās manevrēšanas iespējas ir ierobežotas.

Glābj dzīvniekus un palīdz mediķiem

Izsaukumi lielākoties ir sezonāla rakstura – aukstā laikā vairāk aizdegas māju skursteņi, uzsalstot rodas arī melnais ledus un notiek ceļu satiksmes negadījumi. Proporcionāli pēdējos gados vairāk ir dažādu glābšanas darbu, arī sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), piemēram, palīdzot nonest namu pēdējos stāvos dzīvojošus smagus pacientus vai atvērt dzīvokļu durvis.

«Piemēram, šonedēļ ceļa Ogre–Ogresgals malā glābām stirnu, kura, iespējams, bija paēdusi rapsi un izskatījās kā apdullusi – nevarēja paiet. Nodevām stirnu dzīvnieku patversmes pārstāvjiem. Iedzīvotāji zvana arī ar lūgumu noņemt no koka kaķus, kuri tur nosēdējuši trīs četras dienas. Palīdzam arī mediķiem – nesen Urgas rajonā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta auto ar visu pacientu bija noslīdējis no ceļa un iestidzis dubļos, ar ugunsdzēsēju mašīnas vinču vilkām ārā. Gadījumu ir daudz un dažādi,» saka A. Umulis.

Viltus izsaukumu kļūst mazāk

Rīgas reģiona pārvaldē ir vienotais «112» zvanu centrs, no kura tiek saņemti izsaukumi, un ir noteikti kritēriji, uz kuriem izsaukumiem braukt un uz kuriem ne. Primārais ir palīdzība cilvēkiem, dzīvnieku glābšana. A. Umulis teic, ka, protams, ir arī maldinoši izsaukumi, bet tādu kļūst mazāk. Iespējams, tāpēc, ka ugunsdzēsēji glābēji veic preventīvo darbu, apciemojot mācību iestādes un aicinot skolēnus ciemos pie sevis, lai skaidrotu darba specifiku, jo, dodoties uz viltus izsaukumu, palīdzību var nesaņemt kāds, kuram tā patiesi nepieciešama.

Iedzīvotājiem varu novēlēt arī pašiem rūpēties par savu drošību – uzstādīt dūmu detektorus, nodrošināties ar ugunsdzēšamajiem aparātiem un stāstīt par drošību bērniem. Esmu priecīgs, ka varu strādāt savā pilsētā un mums ir izveidojusies laba komanda. Situācijās, kad nepieciešama VUGD palīdzība, nekavējoties jāzvana uz tālruni 112 un jānosauc precīza adrese vai vismaz zīmīgākie orientieri, lai ugunsdzēsēji glābēji pagūtu laikus.

Uzziņai:

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas «Ugunsdrošības noteikumu» 28. punkta prasības, kur paredzēts, ka atbildīgai personai jāveic nepieciešamie pasākumi, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana.

Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu.

Normatīvajos aktos paredzēti šādi sodi:

• atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. panta trešajai daļai par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskai personai no piecdesmit sešām līdz 140 naudas soda vienībām (280 līdz 700 eiro);
• atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. panta otrajai daļai par noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, ja tās rezultātā izcēlies ugunsgrēks, piemēro naudas sodu fiziskai personai no 28 līdz 86 naudas soda vienībām (140 līdz 430 eiro), bet juridiskai personai – no 280 līdz 860 naudas soda vienībām (1400 līdz 4300 eiro);

• atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. panta pirmajai daļai par noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai no sešām līdz 56 naudas soda vienībām (30 līdz 280 eiro), bet juridiskai personai – no 56 līdz 280 naudas soda vienībām (280–1400 eiro).