Lielais karstums apdraud ne vien cilvēkus, bet arī dzīvniekus

[ A+ ] /[ A- ]

Karstajā laikā sešus gadus vecajam un deviņus kilogramus smagajam Kornēlijas Lukševicas (no labās) mīlulim Pičukam saasinājušās vecās kaites un ceļš līdz veterinārajai klīnikai bijis visai nogurdinošs, tāpēc daktere Inga Bauģe steidz palīdzēt – paklausās sirsniņu, izdara poti un pieslēdz pie sistēmas.

Karstais laiks negatīvi ietekmē ne vien cilvēkus, bet arī mājdzīvniekus. Nereti viņiem ir pat grūtāk, jo dzīvnieciņi nevar novilkt savu kažociņu un pilnā mērā ir atkarīgi no saimnieku gādības. Arī mūsu četrkājainajiem draugiem karstā laikā mēdz saasināties dažādas hroniskas kaites, un vēl viņi cieš no lidojošo insektu uzbrukumiem.

Ir piektdienas pēcpusdiena, un, kā stāsta Ogres veterinārās ambulances veterinārārste Inga Bauģe, mediķiem ne mirkli nav bijis brīva brīža – uzgaidāmajā telpā izveidojusies gara rinda, jo kāds dzīvnieciņš pārkarsis saulē, citam sastreikojusi sirsniņa vai saasinājusies sena kaite.

Brauciens autobusā bijis par grūtu

Rindā pie dakteres ar savu mīluli – sešus gadus veco un deviņus kilogramus smago runci Piču gaida arī Kornēlija Lukševica, kura stāsta, ka runčuks labprāt mīl gulēt uz balkona. «Pie ārstes braucam nu jau trešo reizi. Nezināju, ka nedrīkst kaķim ļaut gulēt uz betona. Domāju, ka uz balkona viņam būs vēsāks, bet izrādās, kā tā var tikt pie urīnceļu iekaisuma. Laiks ir karsts, un, dodoties pie ārsta, Pičuku divas pieturas brauca autobusā, un nu viņš ir arī pārkarsis,» stāsta Lukševicas kundze. Pičs no sakaršanas un uztraukuma elso gluži kā suņuks, izkāris mēli, un daktere steidz palīdzēt – paklausās sirsniņu, iešpricē un pieslēdz pie sistēmas.

Ārsti vairs nespēj palīdzēt

«Tieši šādas pazīmes var būt pārkarsušam dzīvniekam – viņš smagi elpo un nevar atelsties, var būt arī vemšana un pat samaņas zudums. Šādos gadījumos nereti palīdzība var būt jau novēlota,» saka daktere. Pičuks nav vienīgais, kuram šajās dienās ir nepieciešama veterinārārsta palīdzība. «Diemžēl šogad bijis arī viens letāls gadījums – kādam Ogres sunim palīdzēt vairs nespējām. Konkrētajā gadījumā dzīvnieks nebija piesiets un varēja brīvi pārvietoties, tomēr, iespējams, saskrējās un pārkarsa. Kad saimnieki pamanīja, ka ar suni kaut kas nav kārtībā, bija jau par vēlu – dzīvnieks jau bija bezsamaņā. Lai arī kā mēs vairākas stundas centāmies viņu atdzesēt un glābt, palīdzēt vairs nespējām. Dažiem suņiem ir iedzimta hipofīze – netiek normāli nodrošināta termoregulācija un pat neliela pārkaršana paaugstina temperatūru. Tā savā ziņā ir alerģiska reakcija. Šādi gadījumi ir katru gadu,» skumji stāsta Inga Bauģe. «Nesen saimnieki pie veikala uz pusstundu automašīnā bija atstājuši kaķi, ar to pietika, lai viņš pārkarstu. Atbraucot mājās, dzīvnieks sāka vemt. Mazākus dzīvniekus ir vieglāk atdzesēt un šim kaķim par laimi mums izdevās laikus sniegt palīdzību,» papildina veterinārārsts Mārtiņš Bauģis.

Galvenais, lai dzīvniekam vienmēr būtu pieejams ūdens

Jautāta, kādai jābūt pirmajai rīcībai, ja dzīvnieks pārkarsis, I.Bauģe skaidro, ka pats svarīgākais, lai četrkājainajam mīlulim vienmēr būtu pieejams ūdens. «Ja dzīvniekam ikdienā stāv viens dzeramais trauks, tad karstā laikā lai stāv divi un trīs. Ja suns ir piesiets vai atrodas voljērā, galvenais, lai viņam būtu kur paslēpties, jo saulīte pārvietojas un gadās, ka dzīvnieks kādu laiku spiests gulēt tiešos saules staros. Ja nav ēnas, kur paslēpties, ir vai nu jāpagarina ķēde vai sunītis no tās pavisam jāatlaiž. Nevajadzētu dzīvnieku rāt par to, ja viņš karstā laikā rok bedri, tā ir iespēja tikt pie vēsām smiltīm un paslēpties, lai sevi atvēsinātu. Sunīši nesvīst, un vienīgais veids, kā sevi atvēsināt, ir turēt plaši atvērtu muti un ātri elpot, tāpēc šādā laikā nevajadzētu likt uzpurni un doties garākās pastaigās. Ja saimnieks uz visu dienu atstāj dzīvnieku dzīvoklī, jāparūpējas, lai jūsu mīlulis nevar apgāzt ūdens trauku un nepaliek bez veldzes. Bet pats galvenais – nekādā gadījumā nedrīkst dzīvnieku atstāt mašīnā ilgāk par piecām minūtēm, pat ja auto novietots ēnā, jo šajā karstumā arī ēnā termometra stabiņš var pārsniegt 30 grādu atzīmi,» stāsta I.Bauģe.

Ledus auksts ūdens var izsaukt plaušu karsoni

Veterinārārste atzīst, ka vinnētāji ir tie, kuriem pie mājām izveidoti dīķi un kur dzīvnieks pats var iekāpt un atvēsināties. Bet nekādā gadījumā nevajadzētu savam mīlulim liet virsū ledus aukstu ūdeni, jo lielo temperatūras svārstību dēļ dzīvnieks var saslimt ar plaušu karsoni. «Nevienam sunim neesmu ziemā konstatējusi plaušu karsoni, bet vasarā gan. Ja dzīvnieks nevēlas kāpt ūdenī, tad ar varu vilkt nevajag, pietiks, ja sunītis tikai pabradās – ķepas būs slapjas, vēders slapjš, un dzīvnieks būs atvēsinājies. Suni, neizmantojot šampūni, drīkst skalot ar vēsu ūdeni kaut katru dienu. Garspalvainam dzīvniekam, lai arī apmatojums piedalās termoregulācijā, tomēr būs vieglāk, ja viņu apcirps. Ja pārkaršana jau ir notikusi, tad drīkst dzīvniekam liet virsū pavisam aukstu ūdeni. Pie pārkaršanas sunim temperatūra ir tik augsta, ka termometrs jau vairs nerāda. Šādā gadījumā nekavējoties jādodas uz klīniku, jo, ķermenim pārkarstot, sākas olbaltumvielu sarecēšana, kas var būt neatgriezenisks process. Ceļā uz klīniku dzīvnieks jātin slapjā dvielī, var zem tā pabāzt ledu. Jādara viss, lai temperatūra noslīdētu vismaz līdz 40 grādiem. Īpaši bīstama pārkaršana var būt suņiem ar īsu degunu – mopšiem, franču buldogiem, bokseriem u.c. Pārkaršana un blakus parādības, piemēram, sirds mazspēja, var apdraudēt arī gados vecus dzīvniekus. Pastaigas vajadzīgas arī viņiem, bet tajās vēlams doties agrās rīta vai vēlās vakara stundās,» skaidro veterinārārste.

Karstumam ir pakļauti arī mazie dzīvnieciņi un putniņi, taču, kā atzīst I.Bauģe, viņus parasti netur uz palodzes, bet novieto vēsākā vietā, un, ja ir pieejams vēss dzeramais ūdens, tad pārkaršanas gadījumi ir reti. Putniņu būrītī var novietot trauku ar ūdeni, kur viņi labprāt plunčājas. Ja dzīvnieciņš pārkarsis, viņš saudzīgi jāsamitrina un jāmēģina novietot pēc iespējas vēsākā vietā, bet ne caurvējā.

Suņu «noķertās» ērces var būt bīstamas saimniekiem

Vasarā mūsu četrkājainos draugus apdraud ne vien karstums, bet arī insekti. Veterinārajās aptiekās pret tiem ir pieejams visai plašs līdzekļus klāsts. Ja sunim tomēr iedzēlusi, piemēram, lapsene, dzīvniekam var iedot kādu no antihistamīna līdzekļiem – tavegilu vai suprastīnu (atkarībā no svara – ceturtdaļu tabletes vai pat veselu) un jāraugās, vai nav alerģiska reakcija. Ja tādas nav, veterinārārsta palīdzība nav nepieciešama. Bet, kas attiecas uz ērcēm, lai gan suņi neslimo ar ērču encefalītu, tās var būt ļoti bīstamas viņu saimniekiem, jo ērces pārnēsā laima slimību. «Ja, izņemot ērci, mēs to nejauši pārspiežam, varam inficēties, tāpēc ērce jāizņem ar cimdu. Iepriekš to var apdullināt ar kādu spirtu saturošu šķīdumu – šņabi vai odekolonu. Ērcei snuķis ir ar vītnīti, un tas jāgriež pretēji pulksteņrādītāja virzienam. Suņiem alerģiskas reakcijas no ērcēm mēdz būt ļoti reti, bet pēdējā laikā, piemēram, Lietuvā, Polijā un Krievijā, aizvien biežāk tiek fiksēti gadījumi, kad no ērces saslimst arī suns, jo tā pārnēsā siltajās zemēs izplatīto asins vienšūni. Arī mēs esam jau fiksējuši šādu gadījumu sunītim, kurš bijis Polijā. Dzīvniekam saslimšana izpaužas ar ļoti augstu temperatūru – ap 40 grādiem, urīna krāsa mainās uz zaļganu, var būt arī ar asins piedevu. Ērce nav nekas labs, un sunim skausta pilieni vai pretinsektu siksniņas būtu jālieto, pirmkārt, lai pasargātu sevi, jo dzīvnieks var pārnest ērci mājās, un tā nepiesūksies sunim, bet gan mums pašiem,» skaidro I.Bauģe.

Arī mājlopus nedrīkst atstāt karstā saulē

Jebkuram dzīvniekam, ilgstoši uzturoties paaugstinātā temperatūrā, notiek perifēro asinsvadu paplašināšanās, un, ja cirkulējošo asiņu apjoms nepalielinās, iestājas sirds mazspēja, kas var beigties ar nāvi. No tā nav pasargāti arī mājlopi. Ķeguma SIA «Zemnieku veterinārās aptiekas» vadītājs, veterinārārsts Ilmārs Zemnieks stāsta, ka šovasar jau ir nācies sniegt palīdzību vairākām slaucamām govīm, kuras gatavojas atnesties un kurām karstumā palicis slikti. «Kad termometra stabiņš pārsniedz 30 grādu atzīmi, kā tas ir šovasar, mājlopus būtu ieteicams paturēt kūtī, nodrošinot ar svaigu ūdeni. Ja gotiņa ir izlaista ganībās, jārauga, lai tā neatrastos atklātā saulē un lai dzīvniekam būtu iespēja paslēpties ēnā. Ganībās izlaistos lopiņus vajadzētu apraudzīt vairākkārt. Ja dzīvniekam kļuvis slikti, tad, pirmkārt, jācenšas to nogādāt ēnā un pārklāt ar samitrinātu segu vai vismaz dvieli,» skaidro I.Zemnieks.

Ne visi pretinsektu līdzekļi der arī gotiņai

Jautāts, pēc kādām pazīmēm var spriest, ka gotiņa ir pārkarsusi, veterinārārsts skaidro, ka īpašu pazīmju nav, taču, ja gotiņa guļ nedabīgi uz sāna, nevar piecelties, kļuvusi apātiska, griež uz sāniem galvu, elpo ar vēderu un no mutes izdalās siekalas, visticamāk, notikusi pārkaršana, un šādā gadījumā steidzami jāmeklē veterinārārsta palīdzība. Un vēl – par knišļiem un dunduriem, kuru šogad ir ļoti daudz. I.Zemnieks skaidro, ka slaucamai govij nederēs kurš katrs veikalā nopērkamais pretinsektu līdzeklis. «Daudzu iecienītais neostomozāns arī nav piemērots slaucamām govīm, jo caur ādu var uzsūkties un nonākt pienā. Govīm domātie pretinsektu līdzekļi jāiegādājas tikai un vienīgi veterinārajās aptiekās, kur tie maksā aptuveni divus latus. Tie lopiņu no insektiem palīdz pasargāt aptuveni divas nedēļas. Ir saimnieki, kas izmanto dažādas eļļas – govs tesmeni sasmērē, piemēram, ar zivju eļļu, lai saliptu asinssūcēja snuķis. Savukārt citi ap dzīvnieka ragiem aptin ar kādu kukaiņus atbaidošu līdzekli samērcētu drāniņu vai papīra strēmeles. Līdzekļi var būt visdažādākie, bet galvenais – ir jācenšas visiem spēkiem palīdzēt mūsu četrkājainajiem draugiem, kuru veselība un dažkārt arī dzīvība faktiski ir atkarīga tikai un vienīgi no mums, cilvēkiem,» saka I.Zemnieks.

Dzintras Dzenes foto