Valstī turpinās pirmdienas vētras postījumu novēršana un sākta zaudējumu vērtēšana. Cietušas ēkas, mašīnas, izpostītas mežaudzes, labības lauki un dārzi, pārrautas elektrolīnijas. Ir arī ievainoti cilvēki, un viens gājis bojā. Salīdzinoši maigāk vētra skāra Ogres novadu, bet arī pie mums ir lūzuši koki un pa gaisu aizrautas siltumnīcas.

Lieli postījumi nodarīti uzņēmuma «Lavandu lejas» dārziem Tīnūžos. Spēcīgais vējš sagrāvis siltumnīcas, taču talcinieki jau kuplā skaitā nāk palīgos un nav šaubu, ka tās tiks atjaunotas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ziņo, ka arī Ogresgala pagastā vairāki koki bija nokrituši uz divām dzīvojamām mājām un ceļa braucamās daļas. Kopumā diennakts laikā glābēji saņēma 427 izsaukumus – 37 uz ugunsgrēku dzēšanu un 316 uz glābšanas darbiem. Vissmagāk vētra un milzīgā krusa skāra Madonas, Daugavpils un Dobeles novadus, kur milzīgie krusas graudi sadragāja šīfera jumtus, izsita māju logus, sabojāja mašīnas un iznīcināja nenokulto ražu. Smagi cietis ir Tērvetes dabas parks. Vieglāk vētra skāra citas pašvaldības Zemgalē un Vidzemē.

Ārkārtējā situācija negaisa skartajos novados izsludināta netiks, jo tas ļautu apdrošinātājiem atteikties no saistību pildīšanas, taču valdība plāno palīdzēt cilvēkiem atjaunot māju jumtus. Kā pavēstījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks, pašvaldības, balstoties uz saviem saistošajiem noteikumiem, veidos dažādu pakāpju atbalstu vētrā cietušajiem iedzīvotājiem, ņemot vērā gan postījumu apmēru, gan cietušās mājsaimniecības turību. Katra pašvaldība šos nosacījumus varēšot nedaudz pielāgot atbilstoši savai situācijai. Atbalsta summa varētu būt līdz dažiem tūkstošiem eiro. Ministrija lūgusi pašvaldības sadarbībā ar iedzīvotājiem apzināt zaudējumus savā teritorijā un nepieciešamā darba apjomus, lai novērstu vētras radītās sekas. Tāpat jāapkopo provizoriskais būvniecības atkritumu, tajā skaitā šīfera, daudzums. Iedzīvotāji tiek aicināti veikt postījumu fotofiksāciju, vienlaikus saglabājot piesardzību postījumu vietās un bīstamo atkritumu apkārtnē.

Tikmēr apdrošinātāji jau sākuši strādāt ar apdrošināšanas gadījumu izskatīšanu. Piemēram, apdrošināšanas sabiedrība BALTA trešdien ziņoja, ka rezervētā atlīdzību kopsumma klientiem par vētras nodarītajiem zaudējumiem sasniegusi jau 1,42 miljonus eiro un šī summa vairāk nekā divas reizes pārsniedz pēdējo četru gadu laikā reģistrēto vētru zaudējumus, kopā ņemtus. Lielākās pieteikumu grupas ir par nekustamajam īpašumam un automašīnām nodarītiem zaudējumiem. Daudz cietuši arī sējumi un lauksaimniecības tehnika. Vislielākā atlīdzību rezerve pagaidām noteikta Dobeles novadā lielā platībā bojātajiem labības laukiem.

Lauksaimniecības nozarē vēl nepieciešams apzināt kopējo situāciju krusas un negaisa skartajos novados. Tāpēc Lauku atbalsta dienests aicina ziņot par cietušajām platībām un konstatētajiem zaudējumiem LAD mobilās lietotnes autorizētajā versijā (vēstuļu veids «Krusas postījumi»). Līdz 25. augustam šeit var iesūtīt attēlus un īsu aprakstu par bojāto lauksaimniecības tehniku, infrastruktūru un cietušajiem sējumiem, attiecīgi norādot kultūru un tās apjomu hektāros.

Ievērojami postījumi nodarīti arī valsts mežiem. Līdz šim apzināto postījumu apmērs ir ap 100 000 kubikmetru gāztas vai lauztas koksnes. Visvairāk skarts «Latvijas Valsts mežu» Zemgales reģions, tur patlaban fiksēti kopumā 22 000 kubikmetru vienlaidus gāztu vai lauztu koku un 8000 kubikmetru atsevišķi vai nelielās grupās bojātu koku. Zemgalē lielgraudu krusas laikā cietušas arī jaunaudzes. Savukārt naktī uz 8. augustu būtiski postījumi nodarīti arī citos reģionos, piemēram, Austrumvidzemē fiksēti postījumi 22 000 kubikmetru apmērā, bet Rietumvidzemē – 8000 kubikmetru apmērā. Vismazāk vētra skārusi Ziemeļkurzemes, Dienvidkurzemes un Vidusdaugavas reģionus.

Vētra valstī nodarījusi ne tikai materiālus zaudējumus. Diemžēl cietuši arī cilvēki. Kā ziņo LETA, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pirmdien bija jāpalīdz vairākiem cilvēkiem, kuri cietuši no krusas, bet viens cilvēks gājis bojā zem krītoša koka. Latgalē vienā no gadījumiem vētras laikā lūzušais koks uzkritis virsū vīrietim, smagi viņu traumējot. Brigādes mediķi teju stundu cīnījās par vīrieša dzīvību, veicot reanimācijas pasākumus, taču traumas bija dzīvībai kritiskas un viņu neizdevās glābt. Kas attiecas uz pārējiem negaisā cietušajiem, tad četros gadījumos cilvēkiem bija uzkrituši vētrā nolauzti lielāki koku zari, vienā gadījumā cietušajam pa galvu trāpījis norauts jumta gabals, bet trijos gadījumos cilvēki cietuši no lielajiem krusas gabaliem, strādājot atklātā vietā uz lauka. No šiem astoņiem cietušajiem pieci nogādāti slimnīcā, bet trijiem palīdzība sniegta uz vietas un viņi atstāti tuvinieku uzraudzībā. Lielākoties cietušie guvuši galvas traumas, ķermeņa virspusējus ievainojumus, lielas hematomas jeb asinsizplūdumus. Grūtības mediķu darbā radīja tas, ka vētras dēļ nolauztie koki daudzviet bija aizšķērsojuši ceļus, kā rezultātā bija grūtāk piekļūt pie pacientiem un mediķiem ar visu aprīkojumu kājām jāveic lielāki attālumi līdz negadījuma vietai vai no tām jānogādā pacienti uz operatīvo transportu.

Vētras seku apzināšana valstī turpinās, taču skaidrs, ka šī nav pēdējā vētra, un iedzīvotājiem ir savlaicīgi jāgatavojas tam, ka ekstrēmas dabas parādības kļūs arvien biežākas. Jādomā par apdrošināšanu, par īpašumu drošību un arī par personisko drošību un rīcību ārkārtējās situācijās. Klimats mainās.

Drošības padomi

Ko darīt, ja saņemts brīdinājums par negaisu un spēcīgām vēja brāzmām?

1. Bez īpašas vajadzības nedodies ārā no ēkas.

2. Nostiprini uz balkona vai mājas pagalmā esošos objektus, kas var tikt aizpūsti un izraisīt bojājumus.

3. Aizver durvis un logus, žalūzijas vai aizkarus.

4. Savlaicīgi atvieno elektroiekārtas. Zibens izraisīts pārspriegums var izraisīt nopietnus bojājumus.

5. Nenovieto automašīnu zem kokiem.

Ko darīt, ja sācies negaiss un atrodies ēkā?

1. Paliec ēkā un izvairies no saskaršanās ar elektroierīcēm, vadiem un metāla priekšmetiem. Elektroierīces atvieno no strāvas.

2. Nemazgā rokas, traukus, veļu, neej dušā. Nekurini plīti vai krāsni.

3. Neej pie logiem vai durvīm, neuzturies verandā, uz balkona vai lodžijas.

Ko darīt, ja sācies negaiss un atrodies ārpus telpām?

1. Patveries ēkā vai automašīnā. Ja esi automašīnā, atrodi drošu vietu, kur apstāties, paliec tajā, nepieskaries metāla virsmām, ieslēdz avārijas gaismas signālu.

2. Atrodoties mežā, meklē patvērumu zemākā zonā, biezoknī ar zemiem kokiem.

3. Atrodoties atklātā teritorijā, patveries zemā vietā, piemēram, ielejā. Izvairies no atrašanās uz pakalniem, klajā laukā, blakus elektrolīnijām.

4. Izvairies no patveršanās nojumē, sīku konstrukciju ēkās vai zem lieliem atsevišķi augošiem kokiem atklātā teritorijā.

5. Atrodoties uz ūdens, mēģini nokļūt krastā un nekavējoties meklē patvērumu.

6. Nesēdi uz betona virsmas vai nepieslienies betona sienām.

7. Izvairies no saskaršanās ar metāla priekšmetiem, tehniku, velosipēdu utt.

UZZIŅA

Pērkons ir skaņa, ko rada zibens negaisa laikā.

Skaņa 3 sekunžu laikā veic aptuveni 1 kilometru lielu attālumu, piemēram, ja pērkonu var dzirdēt 12 sekundes pēc zibens spēriena, tad zibens izlāde notikusi 4 km attālumā. Ja redzi zibeņus, bet nedzirdi pērkonu, tad tu atrodies vismaz 20 km attālumā no zibens.

Avots: VUGD