Sestdien, 19. jūnijā, notika Lielvārdes novada domes komiteju apvienotā sēde, kurā tika izskatīts tikai viens jautājums – piedalīties vai nepiedalīties Ogres ledus halles pārņemšanā. Kā jau to varēja paredzēt, lielvārdieši nesaskatīja nepieciešamību ieguldīt sava budžeta līdzekļus sporta objekta, kas nemaz neatrodas viņu pašvaldības teritorijā, iegādē, tāpēc lielā vienprātībā nobalsoja pret šo projektu (13 pret, 2 atturējās).
Par Lielvārdes novada pašvaldības deputātu dažiem apsvērumiem laikraksts «OVV» jau informēja iepriekšējā numurā – tiesvedība, kas turpinās starp bijušo ledus halles īpašnieku un Ikšķiles novada pašvaldību, zemā līmenī izstrādātais biznesa plāns, iespēja, ka ledus halle arī pašvaldību bilancē turpinās darboties ar zaudējumiem, kā arī bankas vēlme, lai kredīts tiktu garantēts ne vien ar ledus halli, bet arī ar pašvaldību galvojumiem.
Komiteju sēdē lielvārdieši par argumentu minēja arī to, ka līdzekļi nepieciešami pašiem piederošo sporta bāžu sakārtošanai, ka Lielvārdē ir ļoti labi attīstīti citi sporta veidi, piemēram, florbols, turklāt, lai arī ir novada iedzīvotāji, kuri aktīvi izmantoja ledus halles pakalpojumus, kopumā tādu nav nemaz tik daudz. Ja Lielvārdes novada pašvaldība tomēr piekristu piedalīties ledus halles pārņemšanā, tai būtu nopietnas problēmas nepieciešamā finansējuma izbrīvēšanai, kas katru gadu varētu būt vairāk kā 40 tūkstoši latu.
Lielvārdes novada domes deputāts Ilgonis Rags (Pilsoniskā Savienība) «OVV» atklāja, ka arī ir balsojis pret pašvaldības iesaistīšanos ledus halles pārņemšanā. Savu lēmumu viņš motivēja ar to, ka, pirmkārt, summa, par kuru Lielvārdes pašvaldībai būtu jāpārņem ledus halle, tomēr ir pārāk liela – 385 tūkstoši latu 15 gadu laikā, kas kopā ar kredīta procentiem sasniegtu pat 639 tūkstošus latu. Otrkārt, pašiem lielvārdiešiem ir labas sporta bāzes, kuru uzturēšanai un arī rekonstrukcijai nepieciešamas ievērojamas naudas summas – kaut vai tam pašam vidusskolas baseinam, kas gaida savu atjaunošanu. Treškārt, nav nemaz tik daudz Lielvārdes novada iedzīvotāju, kuri brauca uz ledus halli un aktīvi nodarbojās ar hokeju, bet ceturtkārt, deputāts pievienojas uzskatam, ka, ja ledus halle nonāktu līdz izsolei, to nopirkt varētu ievērojami lētāk.
Jautāts, vai, zinot visus šos apstākļus, Lielvārdes pašvaldība jau daudz ātrāk nevarēja pateikt, ka nepiedalīsies ledus halles pārņemšanā, I.Rags, atbildēja, ka tā neuzskata, jo bija dažādi priekšlikumi, dažādi vērtējumi un aprēķini. Tikko viss bija skaidrs, tā arī tika pateikts «nē».
Domes sēde, kurā Lielvārdes novada pašvaldības deputāti pieņems galīgo lēmumu, paredzēta 30. jūnijā. Ļoti iespējams, ka jau 22. jūnija pēcpusdienā savu lēmumu pieņēma Ķeguma novada domes deputāti. Tas notika pēc šī avīzes numura salikšanas, tomēr var prognozēt, ka ķegumieši rīkosies līdzīgi lielvārdiešiem. Līdz ar to rūpes par ledus halles izglābšanu paliks uz divu pašvaldību – Ogres un Ikšķiles – pleciem. Šo pašvaldību deputātiem būs jāsāk visa procedūra no jauna, lai lemtu, vai būs iespējams ledus halli pārņemt, sadarbojieties divām pašvaldībām.
Lai vai kā, pašvaldības, kuras līdz pēdējām brīdim atlika savu lēmumu pieņemšanu, projektam ir izdarījušas īstu «lāča pakalpojumu» – ir zaudēts laiks, un, pat ja ogrēnieši un ikšķilieši nolems pārņemt ledus halli, hokeja sezona, kurai jāsākas jau 11. septembrī, Ogrē varēs sākties tikai ar lielu nokavēšanos. Protams, ja sāksies vispār…