LMA studenti meklēs risinājumus sanatorijas lielās zāles lustru restaurācijai

[ A+ ] /[ A- ]

LMA studenti meklēs risinājumus sanatorijas lielās zāles lustru restaurācijai

Dzintra Dzene

Aizvadītajā ceturtdienā, 12.martā, bijušās sanatorijas «Ogre» ēkā Ogrē, Gaismas prospektā 2/6, viesojās Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studenti un pasniedzēji, kurus Ogres novada pašvaldība bija aicinājusi iepazīties ar situāciju un  sniegt priekšlikumus, kādiem vajadzētu izskatīties apgaismes ķermeņiem – vienai lielajai un četrām mazajām lustrām sanatorijas lielajā zālē. Plānots izveidot apgaismojumu arī sanatorijas ieejas mezglā jeb verandā, kur, iespējams, tāds vispār nav bijis.

Ar viesiem tikās Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis un Infrastruktūras veicināšanas nodaļas vadītāja Aija Romanovska.

«Šo ēku pārņēmām no Veselības ministrijas un pakāpeniski veicam restaurācijas darbus. Ēka bija un vēl joprojām ir samērā sliktā stāvoklī. Tās atjaunošanā līdz šim ieguldīts aptuveni miljons eiro – veikta pamatu nostiprināšana, cokola siltināšana, lietus kanalizācijas novadīšanas sistēmas izbūve, jumta seguma nomaiņa, lielās zāles restaurācija. Lielajā zālē nomainīta grīda, savestas kārtībā podiņu krāsnis. Būtiskākā problēma ir tā, ka nav saglabājušās vēsturiskās lustras. Mēs apzināmies, ka nevarēsim aiziet uz veikalu un tās nopirkt,» sacīja E.Helmanis.

Sanatorijas ēkas lielā zāle ir unikāla ar to, ka tajā ir mākslinieka Anša Cīruļa sienu gleznojumi, daļa no kuriem šobrīd ir atjaunota. Veicot restaurācijas darbus, atklājušies arī griestu gleznojumi pie apgaismes ķermeņiem.

«Diemžēl mēs nezinām, kā šie apgaismes ķermeņi izskatījušies pagājušā gadsimta 20. – 30.gados. Anša Cīruļa gleznojumi ir valsts nozīmes mākslas piemineklis, bet sanatorijas ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc nepieciešams piesaistīt radošus un arī zinošus cilvēkus, lai izpētītu un saprastu, kādā stilā šie apgaismes ķermeņi atjaunojami. Tāpec arī lūdzām iesaistīties LMA studentus un mācībspēkus un gaidām ieteikumus lustru atjaunošanā, kas būtu pieskaņotas Anša Cīruļa dizaina stilam,» saka A.Romanovska.

LMA studenti ar interesi uzņēma Ogres novada pašvaldības aicinājumu iesaistīties šajā projektā. Kā atzina Latvijas Mākslas akadēmijas Metāldizaina nodaļas vadītājs Arvīds Endziņš, šī sadarbība studentu profesionālajai izaugsmei varētu būt ļoti noderīga. «Ikdienas mācību procesā biežāk nākas saskarties ar virtuāliem projektiem. Šeit ir reāls darbs mākslas vēsturniekiem, metāla apstrādes un stikla māksliniekiem, kā arī  restauratoriem,» norāda A.Endziņš.

Diemžēl nedz pašvaldības, nedz arī Ogres Vēstures un mākslas muzejā nav pieejama informācija, kā izskatījušies šie apgaismes ķermeņi, tāpēc bijušie sanatorijas «Ogre» darbinieki un iedzīvotāji aicināti iesniegt fotogrāfijas vai informāciju, kā izskatījušās lustras. Noderēs arī sadzīviska rakstura bildes, kas, piemēram, uzņemtas kādas balles laikā un kur lustras redzamas kaut vai fragmentāri. Šie attēli tiks nodota LMA studentiem.

A.Romanovska norāda, ka tuvākajā laikā plānots izsludināt iepirkumu sanatorijas galvenā ieejas mezgla atjaunošanai – verandas projektēšanai un būvniecībai. Līdz maijam – jūnijam tiek gaidīti ieteikumi no LMA studentiem par lustrām, lai varētu izvēlēties, kuru priekšlikumu realizēt. Plānots atjaunot vienu lielo un četras mazās lustras, lai uz Valsts svētkiem 18.novembrī sanatorijas lielo zāli varētu nodot ekspluatācijā, padarot to publiski pieejamu. E.Helmanis piebilst, ka šajā zālē varētu organizēt dažādus svinīgus pasākumus – uzņemt  pašvaldības viesus, rīkot augsta līmeņa seminārus vai, piemēram, Ogres novada Goda pilsoņu godināšanas pasākumus.

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet!
Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!