«Tā tas tiešām ir – šogad mums ir lieli plāni, varētu pat teikt, – lielāki kā citus gadus,» atzīst Ogres Tautas teātra režisors Jānis Kaijaks. Teātra radošo ieceru realizāciju nedaudz aizkavējusi Ogres Kultūras centra skatuves dēļu maiņa, sakarā ar ko divus mēnešus mēģinājumiem bija jāmeklē citas telpas, taču šobrīd viss ir atgriezies ierastajās sliedēs, un izrāžu gatavošana rit pilnā sparā.
Gatavojas reģionālajai skatei
Kā ik gadu, viens no svarīgākajiem notikumiem, kam gatavojas Ogres Tautas teātris, ir Rīgas reģiona skate un, protams, ja ieguldītais darbs tiks attiecīgi novērtēts, arī cīņa par gada labākās amatierteātra izrādes titulu. Šo pasākumu organizē Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs. «Pērn ar «Donu Žuānu» mēs piedalījāmies finālā, uz kuru tiek izvirzītas izrādes, kas guvušas visaugstāko žūrijas vērtējumu. Mēs finālā piedalījāmies ar maksimālajiem 10 no žūrijas saņemtajiem punktiem. Mazliet dīvaini bija tas, ka viena izrāde saņēma gada labākās titulu, bet pārējie – vien paldies. Cilvēki, kas darbojas tautas teātros, tomēr vēlas, lai ar viņiem aprunājas, pasaka, kas izdevies un kas – nē. Pasākuma organizatori sola šogad ņemt to vērā. Iespējams, finansiālu apsvērumu dēļ, šogad cīņa par gada labākās izrādes titulu nenoritēs Dailes teātrī, kā tas bija pērn, bet gan Jūrmalā. Protams, pirms tam būs pusfināls, turklāt jau pavisam drīz – 19.martā. Mēs piedalīsimies Rīgas reģiona skatē, kur startē ļoti spēcīgi kolektīvi un ir liela konkurence – vidēji piedalās 12 amatierteātri. Šoreiz reģionālā skate notiks Tukumā un žūrijas vērtējumam piedāvāsim Alehandro Kasones izrādi «Trešais vārds», kur spēlējam neierasti – ar skatītājiem uz skatuves. Šī izrāde prasa aktieru tuvplānus. Tukumā būs jādomā, kā pielāgoties lielajai zālei, lai nezustu izrādes atmosfēra,» stāsta režisors.
Starp citu, lai amatierteātris varētu startēt reģionālajā skatē, izrādi tai izvirza eksperti. Ogres Tautas teātri skatei izvirzījusi Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra Teātra nodaļas priekšniece Dace Vilne.
Ogres Tautas teātris uzstāsies Ventspils Reņķa dārzā
«Esam saņēmuši arī kādu ļoti vilinošu piedāvājumu, ko tehnisku iemeslu dēļ diemžēl nevarēsim īstenot. Piedalījāmies festivālā Balvos, kur viesojās Krievijas amatierteātru ģenerāldirektore un uzaicināja mūs ar izrādi «Dons Žuāns» doties uz Jekaterinburgu. Šādu piedāvājumu saņēma vēl tikai divi Latvijas Tautas teātri. Viesošanās Krievijā paredzēta no 1. līdz 5.jūnijam. Pierēķinot ceļā aizvadīto laiku, tās ir 11 dienas. Diemžēl šo piedāvājumu, kas ir ļoti prestižs, nevarēsim izmantot, jo mums ir aktieri, kuri vēl mācās un kuriem šajā laikā ir eksāmeni,» stāsta J.Kaijaks. Taču Ogres Tautas teātris Teātra dienās 26. – 27.martā ar izrādi «Dons Žuāns» dosies uz Liepāju, lai piedalītos starptautiskā festivālā, kur izrādes sniegs arī tautas teātri no Lietuvas un Igaunijas. Bet maija beigās plānots piedalīties vēl vienā starptautiskā teātru festivālā Gulbenē. Ogres Tautas teātris saņēmis arī uzaicinājumu ar izrādi «Skroderdienas Silmačos» 23.jūnijā uzstāties prestižajā Ventspils Reņķa dārzā. Ogres Tautas teātris ar izrādi «Trešais Vārds» apceļo arī Ogres novada pagastus un ne tikai. «Piedāvājumu ir vairāk, kā mēs spējam izbraukāt, bet tas liecina – teātrim šobrīd ir tāds līmenis, ka to grib redzēt, un tas iepriecina. Protams, reputācija uzliek arī lielu atbildību, un mums jāspēj noturēt šo līmeni, kādu esam sasnieguši,» atzīst režisors.
Ne jau vienmēr karalim jābūt kronim galvā
Paralēli festivāliem un viesizrādēm darbs rit arī pie jauniem iestudējumiem. Jau aprīlī Ogres Tautas teātris skatītāju vērtējumam plāno nodot jaunu izrādi – Džeimsa Goldmena 1966. – 1967.gadā sarakstīto lugu «Lauva ziemā». Lugas darbība notiek 12.gadsimtā karaļa Henrija II, viņa sievas Eleonoras, trīs dēlu, tostarp slavenā Ričarda Lauvassirds, ģimenē Ziemassvētku laikā. «Cīņa par varu, cīņa par to, kas būs karalis, kas ko mantos, savstarpēja izrēķināšanās noved pie tā, ka cilvēkiem jāizvērtē, kāpēc viņi vispār dzīvo. Šī luga būs atraktīva, ar ļoti skaistām lomām, un skatītāji būs pietuvināti spēles laukumam. Visas nianses neatklāšu, tas lai paliek intrigai. Vien piebildīšu, – lai gan luga stāsta par karaļiem, būtībā katra sieva, katrs vīrs savā ģimenē, katrs priekšnieks savā birojā ir karalis un ne jau vienmēr ir jābūt kronim galvā.
Visas šīs problēmas, kas rodas ar bērniem, kad viņi tiek ierauti šajā mutulī, ir aktuālas jebkuram laikam, jebkuram gadsimtam,» stāsta J.Kaijaks, piebilstot, ka minētā izrāde, lai gan mazliet novēloti, būs kā veltījums vienam no pieredzējušākajiem Ogres Tautas teātra aktieriem – Valdim Kļaviņam pērn nosvinētajā 60 gadu jubilejā. «Ja mums ir šāds aktieris, gribējām, lai viņam ir atbilstoša un skaista loma,» saka režisors.
Top izrāde ar Valda Zilvera mūziku
Darbs notiek arī pie otras izrādes – 1930. – 1940.gadu vācu autoru rakstītas komēdijas «Taupības kurators», kas tapusi laikā, kad Vācijā bija ekonomiskā krīze. «Taupības kurators ir cilvēks, kurš risina jautājumu, kā ietaupīt līdzekļus, līdzīgi, kā to šobrīd dara mūsu valdība un valūtas fonds. Kādā krietni paputējušā izšķērdētāju firmā tiek atsūtīts grāmatvedis, lai viņš apcērp finanses, saved visu kārtībā utt. Kas no tā iznāk, tas jau ir cits stāsts. Tā būs ļoti atraktīva komēdija, kurā piedalīsies liels aktieru ansamblis, turklāt pēc ilgiem laikiem izrāde būs ar dziedāšanu un dejošanu. Mūziku šai izrādei speciāli mūsu teātrim sarakstījis komponists Valdis Zilveris. Es ceru, ka līdz pavasarim, vēlākais līdz nākamās sezonas sākumam, arī šo izrādi varēsim nodot skatītāju vērtējumam,» stāsta J.Kaijaks, atklājot, ka šogad apaļa dzīves jubileja gaidāma arī Ogres Tautas teātra prezidentei Laumai Straumei, kurai par godu rudens pusē taps speciāls iestudējums.
Teātra kolektīvs ir kā liela ģimene
«Mums šobrīd ir ļoti labs, nostabilizējies kolektīvs, kurā faktiski visi esam fanātiķi. Gada laikā trupas sastāvs nav mainījies. Vairāk vai mazāk atsijājušies tie, kas šeit nonākuši gadījuma pēc, domājot, ka te būs viegla izklaide. Mēs, aptuveni 20 cilvēku lielais Ogres Tautas teātra kolektīvs, esam kā liela ģimene un, kā jau katrā ģimenē, reizēm gribas pārrunāt arī sadzīviskas lietas, jo katrs strādājam savā sfērā. Piemēram, es konsultēju ceļu būvju jautājumos. Mēģinājumi notiek trīs reizes nedēļā, uz tiem dodamies pēc darba, reizēm esam noguruši, gribas paslinkot, bet, strādājot ar tik talantīgu režisoru, šis nogurums ātri vien pāriet, un pašiem ir prieks par sasniegto,» saka Lauma Straume.
Šogad Jānim Kaijakam ir vēl kāds atbildīgs uzdevums. «Amatierteātru jomā ir izveidota četru novadu – Ogres, Lielvārdes, Ikšķiles un Ķeguma – sadarbība, un es esmu kļuvis par tādu kā virsrežisoru. Man jābrauc uz šiem novadiem, jāvērtē izrādes. 16. un 17.aprīlī Birzgalē notiks četru novadu Tautas teātru skate, kurā vērtēsim, kāds bijis aizvadītais gads un no šīs skates izvirzīsim kādu izrādi nākamā gada lielajai skatei. Tādi ir mūsu šā gada plāni, un, dod, Dievs, lai viss izdodas, bet ar tādu kolektīvu nemaz nevar neizdoties. Mūsu kolektīvs izveidojies ne jau vienas dienas laikā. Esam auguši un attīstījušies. Man ir prieks un arī lepnums par to,» saka J.Kaijaks.
Foto no personiskā arhīva