«Ogrēnietim» Polijā pēdas kut…

[ A+ ] /[ A- ]

«Ogrēnietis» 10. Starptautiskajā folkloras festivālā Polijā.

Kad amatiermākslas kolektīvs sasniedz vērā ņemamu māksliniecisko līmeni, kad savā pilsētā, novadā un pat valstī šis līmenis ir labi novērtēts gan skatēs, gan atklātos koncertos, jautājums – kā tālāk, ko tālāk? Ogres Kultūras centra senioru deju kolektīvs «Ogrēnietis» pēc 11 radoša darba gadiem šovasar atkal rada iespēju piedalīties starptautiskā festivālā Polijā.

Kolektīvs saņēma uzaicinājumu piedalīties 10.Starptautiskajā folkloras festivālā Tomašova Lubelskas pilsētā Polijā. Tā ir jauka, labi sakopta neliela pilsētiņa (21 000 iedzīvotāju) valsts dienvidaustrumu reģionā, Ļubļinas vojevodistē. Austrumos vojevodiste robežojas ar Ukrainu.

Festivālam ir sava vēsture, savas tradīcijas, un pēc deviņiem iepriekšējiem sarīkojumiem uzkrātā pieredze ļāva nepieredzēti karstajā augusta vidū sarīkot lielisku pasākumu. Uzaicināti bija ansambļi no Albānijas, Horvātijas, Lietuvas, Portugāles, Serbijas, Vācijas un trīs kolektīvi no Polijas. Tātad pavisam kopā 10 dažādas mākslinieciskas ievirzes, dažādas pieredzes un vecuma deju kopas. Latvijas ansambļi šajā festivālā līdz šim nebija piedalījušies.

«Ogrēnietis» bija labi sagatavojies – ceļa somās tērpi un viss nepieciešamais trim programmām. Ināras Driksnas pirmā darba gada un kolektīva tradīciju bagāža bija patiesi bagāta. Bet kopā ar «Ogrēnieti» ceļā devā arī Modra Krūmiņa kapela.

Atraktīvākais dejotājs – ogrēnietis!

Festivālu atklāja ar Tomašova Lubelskas kolektīva «Roztocze» 30 gadu jubilejas koncertu. Un tajā, protams, piedalījās visi festivāla dalībnieki.

Lieliski sagatavotajā programmā latviešiem vislabāk patika klasiskās poļu dejas – polonēze un krakovjaks. «Pēdas kutēja, gribējās dejot kopā,» vēlāk teica ogrēnieši.

Katru vakaru mūsējiem bija jādejo un jāspēlē pusstundu gara programma. Bet festivāla radošā vadība no mūsu programmām izvēlējās numurus galvenajiem koncertiem. Gan žūrijai, gan publikai visvairāk patika Harija Sūnas nu jau par mūsu dejas klasiku kļuvusī «Piebaldzēni», Viļa Ozola «Klabdancis» un Jāņa Ērgļa «Jūrmalnieks». Vispār ogrēniešu dejas visiem ļoti patika. Deju ansamlis tika vērtēts kā festivāla favorīts. Patiesi ir vērts kādreiz uz savu radošo darbu paskatīties it kā no malas. Un šāds festivāls tam ir vislabākā iespēja.

Festivālā nedalīja godalgas, bet apbalvojumi bija, arī mūsējiem. «Ogrēnietis» tika apbalvots par ļoti augstu dejas kultūru. Vislielākais pārsteigums bija tas, ka no vairāk nekā 300 dalībniekiem par labāko, atraktīvāko dejotāju tika atzīts Pēteris Vilcāns! Ogrēniešu priekam nebija robežu. «Jā, jā. Viņš mums ir ļoti simpātisks, dāsns, atraktīvs,» apstiprina ilggadēja dejotāja, kolektīva hroniste Irēna Sabļina. «Pēterim ir daudz darba savā zemnieku saimniecībā «Kumelītes», taču viņš allaž izbrīvē laiku skaistajam vaļaspriekam.»

Sevi parādījām un citus apskatījām

15.augusts bija īpaša diena. Polija ir katoļticīga zeme, un visās baznīcās šajā dienā notika dievkalpojumi. Visus festivāla kolektīvus uzaicināja piedalīties Svētajā misē. Katra ansambļa pārstāvim bija iespēja nolasīt svētku vēstījumu. Latviešu valodā to lieliski veica mūsu dejotājs Jānis Maļinovs.

Vēl 15.augustā svin Polijas armijas dienu, un šajā dienā jaunievēlētais prezidents Broņislavs Kvasņevskis sāka pildīt sava amata pienākumus.

Pēc mises notika festivāla dalībnieku gājiens, kura laikā vismaz četras reizes bija jādejo. Pilsētas iedzīvotāji un viesi ar sajūsmu sveica katru kolektīvu, katru priekšnesumu.

Un vēl. Atzinību izpelnījās Ogres dejotāju stāja, disciplīna, arī tērpi. Pārsteidzoši bija tas, ka visiem īpaši patika mūsu sievu aubes. Čepčiki – mīļi teica poļi.

Bet cik lieliski ogrēnieši prata sarīkot prezentāciju kolektīvu draudzības vakarā. Galdā tika likts Jāņu siers, konfektes «Gotiņa», Lāču maize. Visi iemācījās «Plaukstiņpolku» un izpriecājās rotaļā «Ādamam bij’ septiņ’dēli».

Deja ir prieks un skaistas emocijas

Pēc atgriešanās mājās «Ogrēnietis» uzsāk 12.darba sezonu. Kaut gan kolektīva vadītājai, ekonomikas doktorei, Rīgas Piena kombināta valdes priekšsēdētājai Inārai Driksnai darba daudz, savam brīnišķīgajam vaļaspriekam viņa atradīs tieši tik daudz laika, cik būs nepieciešams. Jo deja ir prieks un skaistas emocijas.

Foto no personiskā arhīva