Madlienā atklāta piemiņas plāksne māksliniekam Jānim Liepiņam

[ A+ ] /[ A- ]

Piemiņas plāksnē pie «Bebrukalnu» mājas redzams paša mākslinieka elegantais paraksts.

Kļavu lapu lāpu ugunīgajā krāšņumā, oktobra saules apmirdzēti, Madlienas pagasta «Bebrukalnu» mājas pagalmā pulcējās madlienieši un viņu viesi, lai svinīgi atklātu piemiņas plāksni māksliniekam Jānim Gunāram Liepiņam (1930.-1991.), kuram septembrī būtu apritējuši 80 gadi.

Pasākumu atklāja Madlienas muzikāli atraktīvā senioru kopa «Tik un tā», izpildot Ulda Stabulnieka un Māras Zālītes dziesmu ar tādu pašu nosaukumu – «Nāk rudens izgreznot Latviju, bet nepūlies, necenties tā. Man viņa ir visskaistākā tik un tā…» Klātesošos uzrunāja Madlienas kultūras nama direktore Maruta Viduce-Ševele (liels paldies viņai par organizatorisko darbu), «Tik un tā» mākslinieciskā vadītāja Pārsla Jēkabsone, Jāņa Liepiņa brālēns Ojārs Liepiņš, kuram kopā ar brāli Mārtiņu ir vislielākie nopelni J. Liepiņa piemiņas iemūžināšanā, kā arī mākslinieka jaunākais brālis Ilgvars. Klāt bija arī pāris J. Liepiņa klasesbiedri un «Bebrukalnu» saimniece Velga Grišule, kura kopš 1975.gada dzīvo J. Liepiņa dzimtas mājās kopā ar māti Ziru Pētersoni un vīru Pēteri Sproģi. Dzimusi, augusi un skolojusies Madlienā, Velga ir pārliecināta, ka novadnieks ir pelnījis piemiņas iemūžināšanu. Lai grūti laiki, tomēr vajag kaut ko dvēselei.

Dažas mākslinieka dzīves lappuses

Pēc Raimonda Paula «Svētvakara» brāļa dzīves un daiļrades gaitās pakavējās Ilgvars Liepiņš. Viņš pastāstīja, ka «Bebrukalnu» mājās Jānis dzīvojis līdz 1945.gadam, tad devies mācībās uz Rīgu, bet, protams, apmeklējis vecākus. Jau bērnībā vecākajam brālim padevusies zīmēšana. Ar nopietnu darbu meistarība tika pilnveidota, tai skaitā gleznojot Ļeņina un Staļina portretu kopijas, kā arī slavenu mākslinieku šedevrus. Lai nopelnītu iztiku, J. Liepiņš strādāja par noformētāju tramvaju un trolejbusu parkā, savukārt armijas dienesta laikā Harkovas apgabala Čugujevā slīpēja iemaņas mākslas skolā. Turpmākajos gados J. Liepiņš vislielākos laurus ieguva grafikā. Atzīts meistars bija ekslibru veidošanā, izmantojot linogrebuma un oforta tehniku. Īpaši viņam padevās pelēkie pustoņi, ne tikai melnbaltais zīmējums. Izstādē Šveicē J. Liepiņa akvarelis tika novērtēts ar zelta medaļu, diemžēl mājupceļā uz Maskavu balva pazuda. Vēl viena Madlienas mākslinieka darbības joma saistās ar tradicionālajiem sporta pasākumiem «Mākslas ritmos», kur viņš strādāja kopā ar Jāni Anmani. Īpašs stāsts ir par Čabulīti (ne Rīgas zooloģiskā dārza slaveno ilgdzīvotāju – krokodilu), bet J. Liepiņa papagaili, kurš, māksliniekam darbojoties, labprāt sēdējis uz pleca un lēnām, bet uzcītīgi knābājis krekla apkaklīti. Kad saimnieks un viņa dzīvesbiedre aizgāja aizsaulē, Čabulītis nonāca pie labiem cilvēkiem – Ozoliņu ģimenes Rīgā – un uz jauniem medību laukiem devās tikai pirms diviem gadiem. Apglabāts putniņš ir J. Liepiņa un viņa dzīvesbiedres kapā Madlienas kapsētā.

«Stāvēt par kultūru ir tas pats, kas par Latviju»

Savu apsveikumu madlieniešiem bija atsūtījusi Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Iveta Ruskule. Viņa uzsvēra, ka Jāņa Liepiņa vārds, tāpat kā citu Madlienas novada izcilu mākslinieku – Kārļa un Eduarda Brencēnu, Kārļa Hūna vārdi, ir rakstāms visas Latvijas mākslas vēstures redzamākajās lappusēs. Ievērojama kolekcija – 107 J. Liepiņa darbi glabājas Latvijas Nacionālā muzeja krātuvēs. Pateicoties Ojāra Liepiņa dāvinājumam, arī Ogres Vēstures un mākslas muzejā atrodas daļa J. Liepiņa darbu. Paldies Madlienas pagasta pārvaldei un tās vadītājam Ojāram Atslēdziņam. Šajā nebūt ne vieglajā laikā tika rasta iespēja finansiāli atbalstīt O. Liepiņa iniciatīvu. Tas liecina par to, ka Madlienā apzinās un augstu novērtē novada kultūrvēsturisko mantojumu un savu izcilo novadnieku piemiņu. Šis ir brīdis, kad vietā Raiņa teiktie vārdi: «Stāvēt par kultūru ir tas pats, kas par Latviju.» Atcerēsimies tos arī šodien, kad mums grib iestāstīt pretējo.

Pēcpusdienas noslēguma saviesīgajā daļā pēc J. Liepiņa darbu izstādes apskatīšanas Madlienas kultūras nama foajē mākslinieka brālēns Ojārs klātesošajiem demonstrēja vācu laikā izdoto K. Hūna biogrāfiju un gleznu reprodukcijas. Līdzīga formāta albūmu būtu pelnījis arī J. Liepiņš – vajadzētu apmēram 60 grafikas, kā arī biogrāfijas datus, kuri ir pieejami Valsts Mākslas muzeja fondos.

Atceres pasākumu rudens krāsu buķetē ietērpa Madlienas pagasta senioru muzikālā kopa «Tik un tā» Pārslas Jēkabsones vadībā.

Ulda Prancāna foto