Madliena skaista no visām pusēm

[ A+ ] /[ A- ]

Saruna par Madlienu ar jauno Ogres novada Madlienas pagasta pārvaldes vadītāju GUNTI GRAUDIŅU PĒTERSONU.

Madliena var lepoties ar plašu kultūrvēsturi, slaveniem novadniekiem: kaut pieminam Kārli Hūnu, Kārli Kažociņu, Eduardu Brencēnu, Kārli Brencēnu, Antonu Benjamiņu, Artūru Mežaku… Bet pagalam netaisnīgi būtu neatsaukties uz mūsdienu vērienīgās Madlienas pamatlicēju Jūliju Beļavnieku. Kad, Abzas un Sises palu ūdeņiem šalcot, laikmeti piesauc Madlienu, jauno dienu iztēle šo Dievzemīti saista ar viņa – lielā saimnieka – vārdu: vairāk nekā puse gadu simteņa atdota Madlienai. Tieši tā – atdota, nevis paturēta!

– Imants Ziedonis grāmatā «Tik un tā»: «Ciematam jābūt skaistam vismaz no trīs pusēm. Par Madlienu to nevar gan teikt, tā ir skaista tikai no divarpus pusēm…»

– Visu cieņu dzejniekam! Bet, nē, dzejnieka sirds, Madliena ir skaista no visām pusēm! Kopš grāmatas rakstīšanas laika pagājuši ne vien četrdesmit gadi, bet gados nomainījusies sabiedriskā iekārta, paaudzes: dzīvojam neatkarīgā Latvijā ar citu tautsaimniecisko kārtību, ar citiem kultūrpolitikas akcentiem. Protams, pārmaiņu laika cilvēkam vairāk interesē būtība, kas ļauj bez bažām dzīvot savā tēvu zemītē, kur svarīgāks par iekārtu top tas, ko šī sistēma spēj cilvēkam dot, nevis apdzejot.

– Bet kā ar to skaistumu no visām pusēm?

– Nu tā. Braucot no Ķeipenes puses, jauns, tikko noasfaltēts ceļš svaigām, baltām strīpām. Ja arī Augstais kalns kaut ko zaudējis no ainaviskā skata, toties tagad tam izbraucam cauri kā pa vaļēju tuneli. No «Kārkliņu» pakalna, kas jau Madlienas teritorijā, paveras burvīgs skats uz ciematu. Turklāt, ja jātiek uz Madlienas vidusskolu, Kārļa Kažociņa mākslas un mūzikas skolu, nav jābrauc cauri centram, vari nogriezties pa labi – atkal pa jaunu, svaigu, tikko asfaltētu ceļu. Pirms centra acu priekšā kultūras nams, dievnams ar svaigām spārēm sakristejas daļai, aptieka. Centrā droši dodies iekšā lokā, kas izved uz visām četrām debespusēm, kur izkārtojušās iestādes, veikali, pasts, bankomāts, pakomāts, taras depozīti, kafejnīcas ar maltīšu iespējām. Visu nenosaukt, bet gribas akcentēt to, kas atvieglo dzīvi.

– Skrīveru virziena kalnā burvīga ainava uz Madlienu…

– Jā, izgaismotais centrs ar bruģakmeņu trotuāru līnijām kā mākslas darbs, bet šosejas labajā pusē jebkurā gadalaikā senu, kuplu koku ieskauts kapu kalns ar Jūlija Beļavnieka laikā celto kapliču, tālāk piemineklis 1905. gadā kritušajiem cīnītājiem un padomju laiku Brāļu kapi ar apbedījumiem, kas, nudien, nenes imperiālisma slavinošu slogu. Kapi allaž rūpīgi kopti, reljefa un gaumīguma iespaidā līdzinās skaistam mūžības parkam. Arī tas ir kultūrpolitikas fenomens: cieņa pret vēsturi sākas ar sakoptu sētu un kapu kalnu.

– No Madlienas vecās skolas (muižas) kalna…

– Abzas nostiprinātie krasti, jaunās dekoratīvās caurtekas, simtgadu koku ieskautā Madlienas vidusskola, jaunuzceltā brīvdabas estrāde, rekonstruētais skolas stadions, vispārēja tipa pansionāts «Madliena». Dabas, Dieva, darba gleznas.

– No Plāteres puses…

– Plāteres vecajā skolā ierīkots Madlienas novadpētniecības muzejs, kura nosaukums patapināts no Jūlija Beļavnieka apjomīgās kultūrvēsturiskās grāmatas «Bet tā bija». Ja neesi te bijis, par Madlienu zini maz. Ja neesi uzkāpis Plāteres pilskalnā, maz no Madlienas esi redzējis, ja neesi bijis Plāteres pilskalna Jāņos, nezini, kas ir īsti Jāņi. No Plāteres kalna raugoties, šķiet, Madliena ienirst dziļā ielejā, bet pēc mirkļa esam klāt jau aprakstītajā centrā. Madliena patiesi skaista no visām pusēm! Turklāt galvenie virzieni sazaroti ar sānceliņiem uz sētām, viensētām, ražošanas ēkām, zemnieku saimniecībām, uzņēmumiem ar darba vietām…

– Pirms stāšanās atbildīgajā amatā dzīves pieredzes netrūkst. Vēl gana ļaužu atceras, ka tevis ceptās kūkas bija gardas…

– Kas tik neesmu bijis! Milicis, policists, konditors Ķeipenē, Zaubē, veikalnieks Madlienā. Tā ir smalka profesija: falšumu pircējs sajutīs uz mēles un pie tevis vairs nenāks. Biju Breša zemnieks. Jau tad tapa skaidrs, ka ar mazajām platībām, nelielajiem ganāmpulkiem bez valsts atbalsta turīgi nekļūsim un izslavētie Ulmaņa laiki neatgriezīsies. Bet strādājām daudz. Savulaik aizrāvos ar slēpošanas organizēšanu Jura kalnā, kādu laiku Madlienā KPI «Abza». Vēlāk «uzdienēju» līdz Ogres nekustamo īpašumu pārvaldes nodaļas vadītājam. Kopš šā gada 1. marta atkal esmu Madlienā – pārvaldes vadītāja amatā.

– Kādu redzi galveno virzienu Madlienas pašvaldības lietu apsaimniekošanā?

– Gudra vajadzību sabalansēšana ar iespējām.

– Kā ar pleca sajūtu tik atbildīgā amatā?

– Komanda! Visu pārvaldes darbinieku profesionālā lietpratība, iestāžu, uzņēmumu, iedzīvotāju darbi, atsaucība, atbildības sajūta un labas pārvaldības principi, kam pamatā – cilvēcība.

– Uzņēmēju, ražošanas rosība, darba vietas…

– Varu kādu nenosaukt, bet nevar nepieminēt ražošanas flagmani SIA «Madliena 2» ar Vilni un Baibu Feodoroviem vadībā, zemnieku saimniecību (z/s) «Rasas» ar Jāni Gudakovski, SIA «Forsteri» ar Eduardu Grobiņu, z/s «Krasti» ar Dzintaru Piternieku, SIA «Tilbe» ar Andri Liepiņu, z/s «Steķi» ar Jāni Sproģi, SIA «Atmati» ar Gati Atmatu – konkursa «Sējējs 2022»laureātu.

– Bažas par ziemu?

– Būsim taupīgi. Regulēsim gaismas, siltumu, visur, kur iespējams, ekonomēsim. Uzticamies arī cilvēku saprātīgumam, un Madlienas ļaudis ir gudri, saprotoši.

– Vēl daži jautājumi ar īsām atbildēm. Piemēram, kādām jābūt vadītāja īpašībām?

– Tieši tādām, kādas piemīt labam orķestra diriģentam, kas zina, ka galvenā ir publika.

– Attieksme pret mazajām lauku skolām?

– Atbalstoša. Var izrēķināt visu, cik tas maksā, bet nevar aprēķināt, ko tas maksā katra bērna dvēselītei, kurai jāceļas piecos, lai sāktu posties uz skolu, mājās pārnākot – pievakarē.

– Kas ir mīlestība?

– Nesavtība. Mīli un negaidi, kas par to tev būs! Tad arī tevi mīlēs. Arī patriotisms ir mīlestība.

– Kur noved prioritātes?

– Pie gara aprobežotības. Ja prioritātes ir viss, tad prioritāšu nav. Galvenā prioritāte ir balanss starp vajadzībām, iespējām, darbu secības ielāgošana, lai vienas problēmas risināšana neatstātu novārtā citu.

– Patīkamākie atpūtas, relaksācijas veidi?

– Latvijas apceļošana. Nesen bijām Raiskumā. Liekas, ka pati skaistākā zemīte! Bijām Cēsīs, tieši tāda pati sajūta! Ogrē ziema ir pasakaina! Pats dzīvoju kā Dieva ausī – Ķeipenē, kur ainavas lepojas ar – Jāņu, Kārklu, Aliņu, Ķentenu, Vāķēnu, Kaukuru kalniem. Ar roku var aizsniegt līdz Plāteres pilskalnam. Atbrauciet, parādīšu, kāda teiksmaina grava pie manām mājām, kāds dzidrs avots iztek no kalna paša viduča!

– Ja pats esi kulinārs, kāds tavs gardākais ēdiens?

– Zeltīti, cepeškrāsnī cepti kartupeļi ar cūkas cauraudzīti un paša audzētiem dārzeņiem.

– Mīļākais dzēriens?

– Džins ar Sprite (spraitu).

– Zinu, ka esi muzikāls. Kāda mūzika aizrauj visvairāk?

– Vecā populārā klasiskā mūzika.

– No vieglās mūzikas?

– Raimonds Pauls. Patīk, kā pats maestro ironiski pakrekšķina, cik tā vieglā mūzika viegla.

– Ko novērtē cilvēkos?

– Labestību. Uzticību. Darīšanu, nevis muldēšanu. Pašcieņu un cieņu vienam pret otru.

– Ko nevari ciest?

– Nodevību, mētāšanos ar solījumiem bez darbu seguma. Dotā vārda laušanu.

– Ja visi striķi trūkst, pie kā dodies pēc atbalsta novada vadībā?

– Pie domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa, vietnieka Ginta Sīviņa, izpilddirektora Pētera Špakovska, pie citiem lietpratējiem – Danas Bārbales, Silvijas Velbergas, Nikolaja Sapožņikova…

– Kādi ir tuvākie nākotnes projekti Madlienā?

– Tādi ir, pavisam drīz un ļoti reāli. Bet par to parunāsim, kad ledus kustēsies ar pilnu sparu!

– Paldies par saturīgo sarunu!