Madlienas evaņģēliski luteriskajā dievnamā – vērienīgi remontdarbi

[ A+ ] /[ A- ]

Ulda Prancāna foto Mācītājs Osvalds Miglons un baznīcas draudzes priekšniece Rasma Vērpēja veic patiešām svētīgu darbu.

Vēsture un šodiena

Madlienas evaņģēliski luteriskajā dievnamā – vērienīgi remontdarbi

Uldis Prancāns

Vienā no vecākajiem Latvijas dievnamiem – Madlienas Sv. Marijas Magdalēnas ev. lut. baznīcā – (pēc nostāstiem tā celta jau 13.gadsimtā) – Valsts nozīmes arhitektūras piemineklī – šobrīd notiek remontdarbi.

Darbi Madlienas baznīcas atjaunotnei

Sešu gadu laikā izremontēti iekštelpu griesti un sienas, pienākusi kārta jaunai grīdai un soliem. No draudzei piederošā mežu īpašuma iegūti līdzekļi remontdarbiem. Liels paldies jāteic bijušajiem madlieniešiem – ziedotājiem (Mačernieku dzimtai), kas dzīvoja un dzīvo Kanādā. Kopš pērnā gada 8.decembra Madlienas baznīcas draudzē kalpo mācītājs Osvalds Miglons. Viņš smaidot atzīst – jau otro reizi Dievs atvedis uz Madlienu un nu – pie darba… Kāpēc nepastrādāt arī pašam, ja vajadzīgās zināšanas un prasmes ir? Savs laiks draudzes avīm, savs laiks baznīcas labiekārtošanai, kas notiks ar būvbrigādes iesaisti.

Jau noslēgts sadarbības līgums ar Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma koka un metāla apstrādes nodaļas vadītāju Arvīdu Verzu un viņa meistarīgajiem audzēkņiem par jaunu grīdas dēļu ielikšanu un solu izgatavi. Tāpat sirsnīga pateicība Madlienas pagasta pārvaldes vadītājam Jānim Siliņam un vidusskolas direktoram Edgaram Viņķim par ieinteresētību un atbalstu. Prieks par jaunās paaudzes brīvprātīgo darbu. Īpašs suminājums – Naurim Nutovcevam, Emīlam Zvirbulim, Ilgonim Vēzim.

Madlienas ev. lut. baznīcas draudzes priekšniece Rasma Vērpēja ļoti cer, ka izdosies sekmīgs starts Latvijas sakrālo celtņu projektā un iesniegtajam pieteikumam Dievnama torņa atjaunošanas darbiem būs atbalsts. Tuvākajā nākotnē iecerēti vēl kādi nozīmīgi veikumi, bet par tiem pāragri runāt. Skaidrs, savu gleznu galeriju pelnījis novadnieks, ģeniālais mākslinieks K. J. V. Hūns.

Ik gadu Madlienu apmeklē liels skaits interesentu un tūristu no Latvijas un ārvalstīm. Viņu vidū viesi no Kanādas, ASV, Vācijas, Norvēģijas, Somijas, Austrijas. Saksijas baznīcas pārstāve Mariona Kunca ierodas ar lielākām un mazākām grupām teju 20 gadus, nometnes laikā veicot arī atsevišķus remontdarbus. Ne vienreiz vien atbildes vizītē uz Vāciju devušies arī jaunie madlienieši.

Īss ieskats dievnama vēstures līkločos

Pie viena – īss ieskats dievnama gadsimtu vēstures līkločos. Ap 1226.gadu garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps Alberts fon Bukshēvdens (1165-1229) tagadējo Madlienas novadu ap Sises upi atdeva Johanam Unguram-Šternbergam, kas bija apprecējis Turaidas lībiešu virsaiša Kaupo meitu. Ap 1250.gadu Rīgas arhibīskaps atļāva J.Unguram-Šternbergam celt piemiņas baznīcu uz mirušās, neprecētās sievas māsas Magdalēnas kapa. Vietējie iedzīvotāji iesaukuši jaunbūvi par Madlienas baznīcu. No tās savu nosaukumu ieguva arī viss novads. Senajos rakstītajos avotos Madlienas dievnams pirmo reizi minēts tikai 1438., bet pastorāts – 1588.gadā. Pēc vairākiem kariem 1668.g. vizitācijas komisija Madlienā atrada pilnīgi izpostītu mūra baznīcu. Ziemeļu kara beigās – 1721.g. – līdztekus remontdarbiem tika uzsākta sakristejas (piebūves) celtniecība. 1755.g. dievnams bija atjaunots, un ļaudis katru svētdienu varēja apmeklēt dievkalpojumu.

1783.g. tika pārbūvēts ēkas tornis. To mūrēja mūrnieka zellis, taču ļoti nekvalitatīvi – tajā pašā gadā tornis sabruka. Šis fakts, kā arī skaistas teikas un leģendas iedvesmoja dzejnieci Aspaziju (1865-1943) uzrakstīt lugu «Torņa cēlējs», kas salīdzinoši nesen (2015.g.) piedzīvoja lielisku iestudējumu režisora Didža Caukas vadībā.

Jaunu torni baznīca ieguva 1789.g., bet 1826.g. ēkai izgatavoti jauni logi. Kanceli un altāra elementus veidojis ilggadējais Madlienas draudzes skolas pedagogs, ķesteris un ērģelnieks Kārlis Frīdrihs Hūns (1799-1876), izcilā latviešu glezniecības klasiķa Kārļa Jēkaba Vilhelma Hūna (1831-1877) tēvs. Altārgleznu «Kristus pie krusta» 1844.gadā gleznojis Georgs Rūdolfs Karings (1807-1858). 20.gs. sākumā Madlienas ev. lut. dievnama draudzē bija ap 8500 locekļu, to starpā 250 vācu tautības. Pēc 1.pasaules kara draudzes padome iegādājās jaunu zvanu; 1923.g. no Piebalgas draudzes nopirka astoņu reģistru ērģeles. 1930.g. baznīcai uzlikts skārda jumts un drīz vien īstenots visa dievnama kapitālais remonts. 1936.g. draudzes dāmu komiteja par saziedoto naudu uzstādīja piemiņas plāksni 48 draudzes dēliem, kuri krituši karā un Latvijas Brīvības cīņās. Divus gadus vēlāk zvanu tornī iemājoja čuguna zvans 1,41 m diametrā.

Baznīcas augšāmcelšanās jaunākajos laikos

No 20.gs. vidus līdz 80. – jiem gadiem Latvijas PSR notika mērķtiecīgs darbs kristīgo konfesiju un tradīciju ierobežošanā, veicot represijas, kontrolējot garīdznieku un draudžu dzīvi, kā arī izvēršot plašu ateisma propagandu.

1990.g. 10.decembrī 33 cilvēku grupa sanāca uz pirmo draudzes atjaunošanas sapulci. 1999.g. atgūtas draudzes īpašumtiesības uz baznīcas ēku. Pamazām ritēja remontdarbi. 2008.g. decembrī torņa smailē atgriezās (atkal uzlidoja…) spožu veidolu atguvušais gailis. Īstenoti dzīvē vairāki Madlienas ev. lut. baznīcas draudzes priekšnieces, Madlienas vidusskolas pedagoģes Rasmas Vērpējas projekti kultūrvēsturiskās vietas saglabāšanā. 2018.gadā dievnams svinēja 580 gadu jubileju. Dievkalpojuma laikā Latvijas ev. lut. baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags R.Vērpējai pasniedza luteriskās baznīcas augsto apbalvojumu «Uzticības vairogs», ko piešķir par sevišķiem nopelniem draudzes un baznīcas labā, priekšzīmīgu, godīgu pienākumu izpildi.

Pērn nāca klajā R.Vērpējas mūža darbs – izsmeļoša, unikālas izziņas, faktu un fotogrāfiju kultūrvēsturiska grāmata «Tilts pāri gadiem. Madliena».

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet!

Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!