Atzīšos, nekad neesmu īpaši interesējusies par mākslinieciski panciskajiem brāļiem Lingām. Taču nesen ar nedalītu uzmanību un cieņu sekoju līdzi intervijai ar Gvido un Igoru TV kanāla «Rīga 24» raidījumā «Rampas ugunīs». Viņi mani uzrunāja ar savu pietāti un mīļumu pret Māti. «Mammiņa,» tā viens pēc otra silti teica brāļi, tiešajā ēterā sūtot sveicienus savai Vienīgajai.

Izrādās, tētis, būdams aizrautīgs motociklu fans, puikām vēl maziem esot, kādā negadījumā zaudējis dzīvību. Kā stāstīja brāļi, mammiņai pēc tam radusies it kā dubultenerģija – sak, man tie puikas ir jāizvelk! Bērēs pie tēva kapa abiem likusi nozvērēties, ka nekad nebrauks ar motocikliem un nesmēķēs.

«Mammiņa bija gudra,» viņi stāstīja. Skolas laikā vienmēr aizstāvējusi no ārpasaules. Ja, piemēram, audzinātāja saukusi uz skolu un sūdzējusies par dēliem, mammiņa iejutusies puiku ādā un iestājusies par viņu taisnību. «Taču tas nebūt nenozīmēja, ka mājās mēs nedabūjām «bietē»! Un kā vēl dabūjām!» atklāja brāļi. Tāpat arī draugu un paziņu lokā mammiņa savus puikas vienmēr slavējusi, teikdama, ka viņai ir ļoti labi bērni. Gvido un Igors šo pleca, ģimenes goda un komandas sajūtu joprojām tur augstā vērtē. Un es viņus līdz kaulam saprotu, jo šo īpašību trūkuma dēļ pati nekad līdz galam netiku pieņēmusi … savu pamāti. Man likās, viņai šīs dzīves gudrības pietrūka, un bērns šo savējā trūkumu izjūt pat asāk. Tāda savējā, kurš tavas kļūdas neizkladzina pasaulei, bet, kā teica brāļi Lingas, esot aci pret aci, «sadod bietē».

Tuvojas Mātes diena, kad īpaši piedomāsim par savām mīļajām būtnēm. Taču vēl tuvāk ir mūsu kopīgās un arī vienīgās Mātes – Mātes Latvijas – svētki. Vai arī šajā lielajā ģimenē nav tāpat kā mazajās: savā starpā varam izvilloties, ka spalvas put, bet, palaižot «pasaules tālajos ceļos», ir jāceļas līdzi. Ar labu vārdu azotē. Jo kam gan būs veselīga interese par valsti, kuru tās ļaudis paši nopulgo?

Dzintra Mozule