13.martā pazīstamā teicēja, dziedātāja, latviešu folkloras zinātāja Margarita Šakina (1926-2014) atskatītos uz 90 mūža gadiem. Viņa joprojām ir dzīvā atmiņā ne tikai dzimtās Latgales puses ļaudīm un Ogres reģiona pārstāvjiem.

Margarita Šakina (Šaicāne) dzimusi 1926.gadā Balvu rajona Susāju pagasta «Ilziņu» mājās septiņu bērnu ģimenē. Mīlestību un cieņu pret mūziku, dziesmu, reliģiju un latviešu folkloru Margaritai šūpulī likusi viņas māte Staņislava Šaicāne (Medne) – tautas teicēja un neizsmeļamu dziesmu krājuma glabātāja. Vēl pie mammas brunča turoties, Margarita katru svētdienu devās uz baznīcu. Kad tēvs pirms Jāņiem mājās rīkoja talkas, pa dienu visi talcinieki strādāja, bet naktī skanēja dziesmas. Māmiņa visu nakti varēja dziedāt, nevienu melodiju neatkārtojusi.

Vecāki ļoti rūpējās par saimniecību un lielo ģimeni. Arī mazajai Margaritai bija savi darba pienākumi. Meitene absolvēja Eržapoles sešgadīgo pamatskolu; objektīvu apstākļu dēļ mācību turpinājums izpalika. Kopš jaunām dienām (sešiem gadiņiem) Margarita sāka dziedāt Viļakas baznīcas korī pirmo soprānu, centīgi apgūstot arī audējas un adītājas arodu.

 

Savs pavards, nams un dziesma

1951.gadā Margarita apprecējās ar Boļeslavu un apmetās pie vīra Baharevas ciemā, strādāja savā saimniecībā, kā arī kolhoza darbos. Pasaulē nāca dēls Viktors un meita Ināra. Beidzot Lejiņu četrgadīgo skolu, bērni jāskolo tālāk, bet līdz tuvākajai skolai jāmēro tāls ceļš… Šakinu ģimene izlēma būvēt savu māju. Boļeslavs, pēc profesijas celtnieks, saviem spēkiem uzcēla māju Balvu rajona Rekavā. Ciemā veica celtnieka darba uzdevumus, savukārt Margarita strādāja sadzīves pakalpojumu kombinātā par adītāju.

1980.gadā M.Šakina pēc dzejnieka un novadpētnieka Antona Slišāna ieteikuma nodibināja Rekavas etnogrāfisko ansambli «Atmiņas», bija pirmā vadītāja un priekšdziedātāja. Viņas kolektīvi – arī Viļakas baznīcas koris, Rekavas jauktais koris un Rekavas skolotāju ansamblis.

 

Ogres dzīves un radošā darba laiks

Margarita ar Boļeslavu uz dzīvi Ogrē pārnāca 1986.gadā. Abi latgalieši jutās gluži kā debesīs – nebija vairs jāveic daudzi ikdienas darbi, ko nācās padarīt, dzīvojot laukos.

Kopš 1986.gada M.Šakinas dziedātās melodijas pierakstījuši A.Krūmiņš un Z.Sneibe. Dziedājums ieskaņots radio, uzņemts videolentē. Arī dzīvojot ārpus Latgales, Margarita iesaistījās dažādās tradicionālās kultūras aktivitātēs. Kopā ar tautas mūzikas grupu «Rasa» uzstājās Latvijas kultūras dienās Francijā; dziedāja folkloras kopā «Artava» un «Saucējas». M.Šakinas balss ierakstīta franču disku sērijā «Inedit – Baltijas Balsis», teicēja sadarbojās ar ansambļiem «Grodi» un «Skandinieki»; piedalījās starptautiskajos folkloras festivālos «Baltica», dziedāja Maskavā, Parīzē un daudzviet Latvijā. M.Šakinas ieskaņotās dziesmas glabājas dažādās kolekcijās – Valsts kino foto dokumentu arhīvā, Tautas mūzikas centra arhīvā, Latvijas radio fonotēkā, Latvijas folkloras krātuvē.

Sērijā «Mantojums» 2006.gadā «Upe TT» izdeva M.Šakinas ierakstu albumu «Caur sirdi debesīs». Anotācijā uzsvērts, ka teicējai raksturīgs Ziemeļlatgales tradicionālās dziedāšanas stils. Repertuārs, pamatā mantots no mātes Staņislavas Šaicānes, ļoti plašs, aptver visas galvenās funkcionālās nišas, kādas bija tradicionālās kultūras apstākļos. Muzikālais materiāls pārsvarā attiecas uz dziedāšanu talkās un kāzās, taču līdzās tam ietvertas dziesmas par sadzīvi un trīs katoļu garīgās melodijas. Albumā dzirdama 21 dziesma no četrām dažādām kolekcijām, sākot ar 1983.gada ierakstiem, kas atrodami Latvijas Valsts kino foto fono dokumentu arhīvā u.c.

 

Dieva dāvanas īpašniece

M.Šakina ir Valsts Kultūras fonda mūža stipendiāte, 2001.gadā saņēmusi Lielo folkloras gada balvu par mūža ieguldījumu. Par viņu uzņemta Raita Vulfa filma «Teicēja Margarita Šakina». 2007.gadā pēc Ordeņu kapitula lēmuma iecelta par Atzinības krusta V šķiras ordeņa kavalieri. Aizgājusi mūžībā 2014.gada 27.februārī; atdusas Ogres pilsētas kapos.

M.Šakinas devums un mantojums tika emocionāli pieminēts un godināts Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2015.gada 16.jūlijā – festivāla «Baltica 2015» mantojuma vakarā, īpašā pasākumā «Ozols auga Daugavā».

Pati Margarita savu sūtību apliecina šādi: «Dziesma sirdi mierina un priecina, remdina arī, kad ir bēdas. Dziesma – visdārgākais manā dzīvē. Domāju, ka daudziem, kuri mīl dziesmu – tautasdziesmu, tāpat garīgās melodijas, dziesma ir galvenais. Kurš dzied, tas divkārtīgi lūdzas. To arī baznīcā tikām dzirdējuši, ka dziedāt – tā ir ļoti liela Dieva dāvana. Es personīgi esmu ļoti laimīga, ka man Dievs devis tādu balsi.»

 

Uldis Prancāns

Foto no Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājuma