Mazozolu «Elksnīšos» – tālredzība, pakāpeniska izaugsme un paaudžu pēctecība

[ A+ ] /[ A- ]

Foto no personiskā arhīva Mērķtiecīgi strādājot, dažu gadu laikā jaunā Līčupes saimnieka Gunta Pētersona aprūpē būs vismaz astoņi desmiti gaļinieku.

Laukos

Mazozolu «Elksnīšos» – tālredzība, pakāpeniska izaugsme un paaudžu pēctecība

Uldis Prancāns

 

Mazozolu pagastā veiksmīgu darbu mērķtiecīgi uzsācis un tālredzīgi turpina zemnieku saimniecības «Elksnīši» īpašnieks Guntis Pētersons.

Jaunā lauksaimnieka dzimtā puse ir Līčupe. Gunta vecāki kopsaimniecību ēras norietā, kad sabruka sovhozs «Oškalns» un valsts saimniecība «Līčupe», izveidoja savu lauku rūpalu – audzēja cūkas, mājputnus un nodibināja piena lopkopības saimniecību«Elkšņi».

Guntis neslēpj: «Jau no bērnības mani urdīja sapnis iekopt pašam savu saimniecību, tas laikam bija ierakstīts liktenī. Kopš mazotnes kopā ar abām māsām esmu palīdzējis vecākiem dažādos lauku darbos, tāpēc mana izvēle nav nejauša. Pēc mācībām Taurupes vidusskolā izglītības ceļš ievijās LLU Lauksaimniecības fakultātē, iegūstot bakalaura grādu lauksaimniecības uzņēmuma vadītāja specialitātē. Pirmās darba gaitas bija Rīgā SIA «AML» («Rāmava»), kur veicu projektu vadītāja pienākumus un piedalījos izstāžu rīkošanā. Pamazām jutu – galvaspilsētas rutīna nav īsti mana, galu galā apstākļu sakritības dēļ (radās iespēja startēt jauno zemnieku atbalsta projektā, iegūt finansiālos līdzekļus) atgriezos dzimtajā pusē. Bez šaubām, dzīvei pilsētā savi plusi un mīnusi, bet lauku vidē pozitīvo lietu ir vairāk. Pirmkārt, te valda mazā idille, miers, klusums, neesi pakļauts trokšņainam ikdienas skrējienam, turklāt savos laukos labi pazīsti apkārtējos cilvēkus, tev ir uzticami draugi.»

Darba iesākums…

Mērķtiecīgi izmantojot vairākas valsts atbalsta programmas, dažu gadu laikā G.Pētersons piepildīja bērnības sapni – 2016.gada septembrī nodibināja savu zemnieku saimniecību «Elksnīši», lai attīstītu bioloģiskās gaļas liellopu audzēšanu. Šobrīd saimniecībai ir pārejas posma bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts. Kā izdevās radīt savu darbības nišu? Guntis atzīst: «No nulles neko vairs nevar izdarīt. Mana priekšrocība bija vecāku saimniecība. Lai būtu kāds pamats, ar ko sākt, pārņēmu brāķētos dzīvniekus, kuri nebija izdevīgi piena ražošanai. Tie tika pārkvalificēti par zīdītājgovīm. Kāpēc neturpināju vecāku prasmēm balstīto lauksaimnieciskās darbības jomu – piena lopkopību? Negribēju konkurēt; turklāt šī nozare visai sarežģīta – vajadzīga lielāka uzmanība un pieredze, nekā man ir patlaban. Protams, darbs ar gaļas liellopiem nebūt nav viegls, tomēr vienkāršāks, vairāk jāstrādā ģenētiski. Lai gan nepieciešami ieguldījumi gaļas liellopu audzēšanā, salīdzinot ar piensaimniecību, tie ir mazāki, tomēr bez aizdevumiem neiztikt.»

Par darbu turpinājumu, veiksmīgās attīstības «trīs vaļiem» u.c. lasiet 8.aprīļa „OVV”.

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet!

Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!