Mācīsimies sirsnību no putniem

[ A+ ] /[ A- ]

Dzīvoju piecstāvu ķieģeļu mājā Mālkalnes prospektā, 5. stāvā. Dzerot rīta kafiju, novēroju visu, kas notiek uz kaimiņu mājas jumta un skaistajā pagalmā.

Katru gadu ap 29.martu uz kaimiņmājas jumta sev vasaras mītni atrod skaists kaiju pāris. Brīnumainā kārtā viņi savu ligzdu vij pie viena un tā paša skursteņa. No sākuma viņi atlido, aizlido. Parunājas ar vārnām, un, skat, ligzdiņa jau savīta! Kamēr viens no ģimenes sēž uz skursteņa un vērīgi sargā ģimenes mieru, otrs silda oliņas.

Žēl, ka maija vidū braucu dzīvot uz dārza mājiņu «Lašupēs» un neredzu, kā izaug mazie kaijēni. Pagājušajā gadā bija trīs mazulīši – sākumā maziņi kā zvirbulīši. Sāk staigāt klupdami, krizdami, vecāku vadīti – netālu no ligzdiņas. Katrs ar savu raksturu un augumiņu. Viens ļoti bailīgs – vismazākais. Divi žiperīgi. Vasaru viņi pavada uz jumta, mācoties staigāt un vēlāk lidot. Tad kādu dienu pazūd ligzdiņa un arī putnēni. Domāju, ka aizlidojuši savā dzīvē uz jūru.

Skatoties dzīvnieku sirsnīgajā attieksmē vienam pret otru, arī pret bērniem, gribētos, lai arī cilvēki no tās mācītos!