Meža dzīvniekiem un putniem ziemā jāpalīdz

[ A+ ] /[ A- ]

Sinhronais knābiens

Šā gada bargā ziema ar lielo sniega daudzumu un spēcīgo salu kļuvusi par nopietnu pārbaudījumu meža iemītniekiem, turklāt dzīvnieku bezpalīdzīgo stāvokli nereti izmanto brīvi klaiņojošie māju suņi, kuri mēdz uzbrukt stirniņām.

Meža zvēriem talkā nāk mednieku kolektīvi, ierīkojot dzīvnieku barotavas. Palīdzēt pārciest grūtos laikus meža iemītniekiem varam arī mēs.

 

Rīgas reģionālās virsmežniecības Ogres mežniecības inženieris medību jautājumos Jānis Cimmers atzīst, ka lielā sabiedrības daļā valda samērā negatīva attieksme pret medniekiem kā pret cilvēkiem, kas no dabas tikai ņem, bet nedod tai atpakaļ. Šāda attieksme lielākoties rodas nezināšanas dēļ. Mednieks, pirmkārt, ir dabas draugs, kurš, dodoties dabā, ar izpratni vēro un analizē tajā notiekošos procesus, pazīst dzīvniekus un putnus, pārzina to paradumus un palīdz izdzīvot bargajās ziemās.

 

Dzīvnieki jāpiebaro regulāri

Bijušā Ogres rajona teritorijā ir aptuveni 40 mednieku kolektīvi, kuri darbojas vidēji 2000 līdz 4000 hektāru platībā. Katram kolektīvam ir vismaz divas – trīs pastāvīgas meža dzīvnieku barotavas ar jumtu un nodalījumu sienam. Parasti barotavās mednieki meža dzīvniekus sāk piebarot novembrī – decembrī, dažviet jau pat oktobrī. Piebarošanas sākšana lielākoties ir atkarīga no konkrētā gada laika apstākļiem, –

jo ātrāk uznāk ziema, jo ātrāk jāsāk piebarošana. J.Cimmers uzsver, ka tad, ja piebarošana ir sākta, tā jānodrošina regulāri, bez pārtraukumiem un visas ziemas garumā, nevis kampaņveidā, kas var nodarīt vairāk ļaunuma kā labuma. Mednieku kolektīvi regulāri veic arī sniega tīrīšanu barotavā un uz stigām, tā atvieglojot meža dzīvnieku pārvietošanos barības meklējumos.

 

Stirnām dziļš sniegs ir bīstams

«Visvairāk no cilvēku palīdzības bargās un sniegiem bagātās ziemās ir atkarīgas stirnas, kas ir arī visizplatītākā pārnadžu suga Latvijā. Ogres rajonā Valsts meža dienests pērn oficiāli uzskaitījis 8004 stirnas. Stirnas izdzīvošanai kritiska ir sniega sega, ja tās biezums pārsniedz 40 centimetrus un ja tas saglabājas mēnesi, vai ilgāk. Tad pamazām sākas vājāko dzīvnieku krišana. Pēc bargām ziemām stirnu populācijas lielums var samazināties pat par 50 un vairāk procentiem. Meža dzīvnieku barotavas kuplā skaitā apmeklē ne tikai stirnas, mežacūkas un staltbrieži, bet arī ļoti daudz Latvijā ziemojošo putnu – zīlītes, sīļi, melnie meža strazdi un žagatas,» stāsta J.Cimmers.

 

Vēlams, lai būtu triju veidu barība

Inženieris atzīst, ka, pareizi piebarojot, barotavā jābūt triju veidu barībai – sausā barība (zaru – lapu slotiņas un siens), spēkbarība (graudi un kukurūza), sulīgā barība (kartupeļi, burkāni, bietes, kāposti, āboli u. c.). Ja barotavā trūkst kāda veida barības, palielinās risks mežaudžu bojājumiem, jo, piemēram, staltbriedis, saēdoties sausus graudus, grib ko «sulīgāku» un iet jaunaudzē pagrauzt oša vai apses mizu, jo trūkst mitruma, lai tos sagremotu. «Dzīvnieki arī nebūtu jāpārbaro, ziemā vairākas reizes ievedot katrā barotavā tonnām graudu. Piebarošanas mērķis ir papildināt dabisko barības bāzi laikā, kad dabā dzīvniekam to sagādāt prasa ļoti daudz enerģijas, jo tā ir ļoti vajadzīga, lai saglabātu ķermeņa siltumu. Vislabāk cilvēki var palīdzēt pārlaist ziemu stirnām. Mežā vai tā tuvumā, vietās, kur tās uzturas un tiek regulāri novērotas, jāizliek barība. Par barību var kalpot siens, kartupeļi, graudi, dažādi dārzeņu atgriezumi. Ja barība būs izlikta regulāri, stirnas šo vietu atradīs un apmeklēs arī turpmāk. Barību vajadzētu papildināt ne biežāk kā reizi nedēļā vai vēl retāk, lai dzīvnieki nejustos traucēti,» saka J.Cimmers.

 

Putniem garšo auzas ar cūku taukiem

Akciju sabiedrības «Latvijas Valsts meži» Vidusdaugavas mežniecības Ogres meža iecirkņa vadītājs Jānis Grīslis aicina arī tos iedzīvotājus, kuri nav mednieku kolektīva biedri, ja ir iespēja, palīdzēt meža dzīvniekiem pārciest ziemu. Tie, kuru krājumos ir pašiem vairs nederīgi dārzeņi, var vērsties tuvākajā mežniecībā, pie mežsarga, vai vietējā medību kolektīvā. «Palīdzība nepieciešama arī putniem. Visvienkāršākais un lētākais veids, kā to nodrošināt, ir barotavās izlikt cūku taukos samērcētas auzu pārslas, kas meža iemītniekiem ļoti garšo,» stāsta J.Grīslis.

 

Mājas suns var kļūt par stirniņas ienaidnieku

Lielākoties tie, kas palīdz meža dzīvniekiem pārciest ziemu un parūpējas, lai barība nonāktu mežā novietotajās barotavās, ir mednieku kolektīvu biedri. «Dzīvnieku piebarošanai var noderēt kartupeļi, burkāni, kāposti, siens, graudi vai maize, vārdu sakot – viss, kas saimniekam kļuvis nederīgs. Mūsu medību iecirknis apkalpo aptuveni piecus hektārus lielu meža platību. Dzīvnieku piebarošanu veicam regulāri, bet arī iedzīvotāji paši barību var nogādāt lauka vai meža malā, kur meža iemītnieki to atradīs. Bet, pats svarīgākais, ko vajadzētu ievērot, ir mājdzīvnieku turēšanas noteikumi. Lielu postu stirnām var nodarīt brīvi klaiņojoši suņi. Uz sniega veidojoties sērsnai, tā nespēj izturēt dzīvnieka svaru, un stirniņa savaino kājas. Sajūtot asiņu smaku, arī citkārt mierīgajā un mīlīgajā mājas sargā var atmosties mednieka instinkts, un suns, sekojot savainotajam meža dzīvniekam, tam nereti uzbrūk. Suņu saimnieki pat nespēj iedomāties, kādus briesmu darbus mežā var sastrādāt viņu mīluļi. Manā praksē ir vairāki gadījumi, kad nācies atrast suņu sakostās stirniņas, tāpēc vēlos aicināt suņu saimniekus uzraudzīt savus četrkājainos draugus un neļaut brīvi klaiņot apkārt, it īpaši šajos bargajos ziemas apstākļos, kad meža dzīvnieki kļuvuši neaizsargāti,» saka mednieku biedrības «Meņģeles mednieki» vadītājs Maigurs Blaus.

Kā atzīst speciālisti, meža dzīvnieku izdzīvošanai izšķirīgs ir februāris un marta sākums, kad organisma rezerves ir iztērētas un arī dabā pieejamās barības kļūst aizvien mazāk. Mūsu spēkos ir šiem dzīvniekiem palīdzēt.

 Vai tu ko teici? (sīlis un zīlīte)

Atvainojiet, man te pašam sava darīšana!

Andra Upenieka foto

Mednieku kolektīvi rūpējas, lai barotavās meža dzīvniekiem nenāktos vilties

Maigura Blaua foto