«Tas ir apgūstams, bet pirksti vēl nav pieraduši,» saka Agnese, kura Ogres TLMS «Saiva» meistares Ilzes Strautas vadībā apgūst prievīšu aušanu uz velku kociņa bez stellēm.
Aizvadītās nedēļas nogalē Ogres Kultūras centrā un Ogres Vēstures un mākslas muzejā (OVMM) notika ikgadējais pasākums «Satiec savu meistaru». Ogres Kultūras centrā varēja iepazīt un veidot latviešu rakstu zīmes, bet OVMM uzzināt, kā top Lielvārdes josta, un iemēģināt spēkus prievīšu aušanā bez stellēm.
27.martā visas dienas garumā Ogres Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) «Saiva» vadītāja Santa Grinberga skolēnu grupām stāstīja par latviešu rakstu zīmju izcelsmi un izmantojumu, aicinot šīs zīmes prast saskatīt arī dabā. «Zīmes – tā ir valoda, kas saprotama visām tautām, bet ne vienmēr mēs zinām šo zīmju nozīmi. Piemēram, Dieva zīmi, kas tiek atveidota kā trijstūris vai jumtiņš, mūsu senči izmantoja, ceļot mājas un veidojot jumtu trijstūra formā, jo šī zīme piesaista radošo un Dieva spēku. Savukārt Māras krustu senie latvieši uzvilka uz lietām vai priekšmetiem, ko simboliski ziedoja Mārai kā dievībai, lai saņemtu svētību. Arī mūsdienās šo zīmīti nereti var redzēt uzvilktu uz maizes klaipiņa. Spēcīga ir arī Saules zīme, kura ir mūžīgās kustības un dzīvības simbols,» stāsta S.Grinberga. Skolēniem bija arī iespēja darboties praktiski un no papīra strēmelītēm izveidot savas rakstu zīmes.
Ogres 1.vidusskolas audzēknes, kuras apmeklē arī Ogres mākslas skolu, atzīst, ka no Ogres TLMS «Saiva» vadītājas Santas Grinbergas (centrā) uzzinājušas daudz jauna par latviešu rakstu zīmēm.
Savukārt sestdien, 28.martā, ikviens interesents OVMM varēja izzināt Lielvārdes jostu aušanas noslēpumus. Jautāta, cik laika nepieciešams, lai iemācītos noaust Lielvārdes jostu, S.Grinberga atzīt, ka tas ir individuāls process, kas vienam padodas ātrāk, bet citam nepieciešams ilgāks laiks. «Ja ir vēlme, vienkāršus lupatu deķus var iemācīties noaust pat mēneša laikā. Daži nepilna pusgada laikā iemācās noaust arī Lielvārdes jostu, bet, kā jau minēju, pirmkārt, jābūt interesei un vēlmei to darīt. Arī es aužu tikai tad, kad ir iedvesma, jo šīs zīmes vai nu dod, vai paņem enerģiju. Ja ir iedvesma, metru garu tautisku jostu var noaust pat dienas laikā. Lielvārdes jostas aužu jau vairāk nekā 10 gadus, bet aušana – tas ir process, ko apgūst visas dzīves garumā. Tas faktiski ir dzīvesveids. Savulaik auda mana mamma, un es vēl kā bērns skatījos, kā viņa to dara. Kad mamma nopirka jostu stellītes, es tajās iesēdos un tā arī paliku,» smaidot saka Santa. Jautāta, vai ar aušanu var nodarboties arī vīrieši, «Saivas» vadītāja stāsta, Ogres TLMS vīriešu gan nav, taču savulaik aušana faktiski lielākoties bija tieši vīriešu nodarbošanās, jo lielajās stellēs noaust segu vai galdautu – tas nebūt nav tik viegli, kā izskatās. Aušana ir fiziski smags process, kas prasa matemātisku un loģisku domāšanu, kā arī iztēli.
Senlaikos aušana galvenokārt bija vīriešu nodarbe. Abiem puišiem, kuri vēro, kā Ogres TLMS «Saiva» vadītāja Santa Grinberga auž, šī prasme nav sveša, jo arī viņu vecmāmiņa ir audēja.
OVMM ikviens interesents varēja apgūt arī krietni vienkāršākus paņēmienus – prievīšu aušanu uz velku kociņa bez stellēm. Šī amata niansēs dalījās «Saivas» meistare Ilze Strauta. «Ja ir pamata zināšanas, to var darīt ikkatrs savās mājās. Nepieciešams vien slotas kāta fragments, zīmulis un jebkuri diegi – rakstiem mazliet rupjāki – mulinē vai īrisa, bet pamatam – spolīšu diegi. Ja ir iemaņas, stundā var noaust 10 centimetru prievīti ar rakstiņu, bet sākumā var aust arī bez raksta. Lai to iemācītos, ar piecām minūtēm gan nepietiks, bet pēc stundas vai pusstundas prasme būs rokās,» saka I.Strauta.
Pasākuma «Satiec savu meistaru» noslēgumā Ogres Kultūras centra kamerzālē notika nodarbība «Audumu apdruka», bet TLMS «Saiva» telpās – tikšanās ar «Saivas» audējām un diskusijas par rakstainiem galdautiem.
Dzintra Dzene
Dzintras Dzenes foto