Meņģelieši tiekas ar Ogres novada vadību

[ A+ ] /[ A- ]

Iebraucot Meņģelē, paveras tīkama un rūpīgi sakopta ainava. Galvenās ielas kreisajā malā kāds vīrs spēcīgi slauka trotuāru. Aha, nodomāju, ciemiņus gaida! Bet visticamāk, ka tas ir tas pats ikdienas darbs, kura pamatā savas durvju priekšas slaucīšanas tikums. Nedēļas nogales 12. maija datumā Meņģeles Tautas namā uz kopīgu viedokļu saskaņošanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un viesi no Ogres.

Uz tikšanos ieradās novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš, domes deputāts, SIA «Ogres rajona slimnīca» valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs, Pēteris Bužers, novada pašvaldības lietu un ceļu uzturēšanas vadītājs, Dace Vārna, praktizējoša juriste par nekustamajiem īpašumiem, komunālajām daļām, apsaimniekošanu, īpašumu atgūšanu…

Sapulci vada Agnese Jankuna. Dod vārdu gan vietējiem, gan novada domes speciālistiem. Meņģeles pagasta pārvaldes vadītāja Vija Kauliņa sāk pirmā. Neviļus atcerējos viņas vārdus, ko teica pērnā gada septembrī, kad tikai nesen bija uzņēmusies pārvaldes vadītājas pienākumus: «Patīk vārda «ieguldīt» jēga. Un ieguldīt tu vari gan tūkstošus, gan pēdējo centu. Taupība nedrīkst kļūt par sīkstulību. Ir jāizplāno precīzi, jāizgroza, jāpārgroza, jāizlieto racionāli: tā nav mana nauda, tas ir pagasta cilvēku kapitāls, un tieši par cilvēkiem man jādomā vispirms.» Tāda saimniekošanas, dzīvošanas filozofija, iespējams, vislabāk saucama par kopsaucēju – kopā saucēju, kur province neiztiek bez centra, centrs bez provinces.

Diskusijai problēmas iesūtītas gan elektroniski, gan rakstiski. Pārvaldes vadītāja uzsver, ka bez novada lietpratēju iesaistes un sadarbības iztikt nav iespējams. Aicina, piemēram, paskaidrot, kādām jābūt sarkanajām līnijām, ganību aplokus ierīkojot, lai netraucētu pašvaldības ceļu uzturēšanu (greiderēšanu, sniega šķūrēšanu), lai neciestu aploku mietiņi un vienlaikus neapgrūtinātu ceļu kopšanu. Ceļu speciālists Pēteris Bužers apliecina, ka, protams, ir normatīvie akti, kas nosaka ceļu atbilstību attiecīgajai klasei A, B, C, D. Pagastos, kur ir šaurāki un pavisam šauri pašvaldības ceļi, allaž jāiziet no lietderības un veselā saprāta, lai pļaujmašīnas izkapts spēj gan appļaut ceļmalas, gan pasaudzēt ganības. Tas pats attiecas uz sniega tīrīšanu ziemā. Pārvaldes vadītāja piemetina, ka pašvaldības ceļu uzturēšanai paredzētie 33 tūkstoši jau labu laiku ir nemainīgi, taču pakalpojumu cenas mainās, bet ar līdzīgām sāpēm saskaras arī citi pagasti.

Egils Helmanis izsaka atzinību pagastam, ka Meņģele ir viena no sakoptākām novadā, piebilstot, ka nereti jāizlīdzas, kā var, kaut vai ar speciālu šķīdumu apstrādājot putekļainos posmus, lai var cilvēcīgi aizstaigāt uz kapiem, dievnamu, veikalu. Novada šefs informē, ka drīzumā asfaltēs šosejas Ērgļi–Rīga vitāli svarīgo Kangaru kalnu posmu, ceļu uz Lauberi, izveidos Suntažu apli. Drošina, ka nav aizmirsts ceļa Aderkaši–Madliena uzlabošanas nodoms. Der atcerēties, kas sāk jau piemirsties, ka jau vairākus gadus no Taurupes līdz Meņģelei braucam bez putekļiem – ne pa ideāli gludu, bet tomēr asfaltētu ceļu.

Vēlēšanās Meņģelē allaž teju pats lielākais atbalsts tagadējam domes kursam, kurā sava loma sadarbībai: Dullā Daukas taku ierīkošanai, skatu torņa izbūvei, palīdzīgai rokai dievnamu atjaunošanā, kā arī citu projektu atbalstīšanā. Joprojām padomā tā sauktās krievu skolas ēkas pārbūve. Tā ir attieksme pret laukiem! Arī šoreiz Egils Helmanis apliecina stingro stāju lauku skolu pastāvēšanas nolūkā, sakot, ka skolas slēgšana būs tikai pašu pagastu ziņā, ka no novada domes tādas iniciatīvas nav bijis un nebūs. Te nekaitētu piemetināt, ka Izglītības ministrijas uzmācīgā skolu tīkla žvadzināšana var atspēlēties uz savas ādas: metot tīklus citiem, tajos var iekrist paši: nekas nav mūžīgs, arī valdības ne…

Aizkustinoša un dedzīga Daiņa Širova uzstāšanās: ja mums būtu tik vien problēmu, kādas uzpūš caurkritušie partijnieki, izmantojot muzeja vārdu, varētu nebēdāt! Dainis runā kaismīgi, par lietu un atklāti. Saprot nedienas ar ģimenes ārstiem: vecie aiziet, jaunie nenāk. Izprot un līdzi jūt, kāpēc meņģeliešiem pat analīžu nodošana ir smaga lieta: varētu jau mēģināt palīdzēt centralizēti no Ogres rajona slimnīcas, bet ģimenes ārstam, pacientam teju katram sava privātā laboratorija, ģimenes ārstu prakses nav slimnīcas pakļautībā.

Galvenais ārsts Dainis Širovs apņēmības pilns nepadoties valdības nespējai, nekompetencei noturēt pie dzīvības medicīnisko aprūpi, lai ārsti nebrauktu prom no valsts un pacients pelnītu pienācīgu ārstēšanu: «Poliklīnikā ierīkota moderna reģistratūra, kas dienā apkalpo līdz 3000 zvanu, pacienti pie mums brauc no Aizkraukles, Salaspils, Pierīgas – neviena vietiņa automašīnu stāvvietās nav brīva ne mirkli. Vecajā poliklīnikas ēkā izbūvēti 24 dzīvokļi pašu ārstiem, par savu naudu ceļam jaunu dzemdību nodaļu, dzimšanas apliecībās aizvien vairāk būs ierakstu – «dzimis Ogrē». Pie mums strādā 18 mediķu no Ukrainas. Atsauksmes labas.»

Meņģelietis Aivars Bramanis lakoniski informē par akūtu vajadzību saremontēt nolietojušās slūžas, kas nodrošina mākslīgi uzpludinātā Zvanu (Mēness) ezera tīrību. Citādi – ko dod vilinošā pludmale, ja pēc lietusgāzēm ūdens kafijas krāsā. Komunālās saimniecības speciālists Mariss Leimanis skaidro, ka krāna ūdens, no kurienes ņem paraugus dzeramā ūdens monitoringam, atbilst prasībām, bet, tā kā ūdensvada nomaiņa nav veikta pilnībā, kvalitāte visur nevar būt vienāda. Jautājumu, ierosinājumu daudz, un nevienam netika pateikts – nē. Dace Vārna mierināja, ka arī vecā pakalpojumu kombināta ēka, kas faktiski kļuvusi par bezsaimnieka mantu, ir juridiski un fiziski sakārtojama, tāpat kā daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana savedama kārtībā soli pa solim. Jā, soli pa solim, stabu pa stabam, spuldzi pie spuldzes – Meņģele izgaismojama spožāk. Nevar nepieminēt, ka novada attīstība (ar labāko bibliotēku, modernāko ģimnāziju, mūsdienīgu slimnīcu, poliklīniku, jauku pasaulē nākšanas nodaļu, Zilo kalnu stratēģiju…) vērsta ar skatu visa novada nākotnē, kurā sava kulturāla vieta ik pagastam, Meņģeli ieskaitot.

Noslēgumā gribas pačukstēt, ko «pilsētā runā». Par jauno pārvaldes vadītāju Viju Kauliņu esmu dzirdējis tikai atzinīgus vārdus. Kāds no maniem seniem draugiem saka apmēram tā: «Cepuri nost! Vijas solīts vairāk nekā cita izdarīts!» Tas attiecas arī uz ikvienu, kam pašu pagasts ir sava valsts, un jāsaprot, ka solījumiem patīk, ja par tiem atgādina. Kāds vīrs nosaka svarīgi: ja iniciatīva nenāk no augšas, tai jāsteidz no apakšas.