Māksla – būt skaistiem jebkurā vecumā

[ A+ ] /[ A- ]

{jcomments on}Ērika un Jānis Priekuļi savā kāzu dienā – 2003.gada 11.septembrī.

Rīt, 2.aprīlī, ogrēniešu Ērikas un Jāņa Priekuļu mājās būs lieli svētki – 80 gadu jubileja. Svētkus varam salīdzināt ar kalna virsotni, no kuras var pārredzēt visu apkārtni. Tāpat svētku reizē atskatāmies uz noieto dzīves posmu un paveikto darbu.

 

Atverot Ērikas dzīves grāmatu, uzzinām, ka viņa nākusi no bijušā Aizkraukles rajona Mazzalves pagasta zemnieku ģimenes, kurā auguši pieci bērni. Ērika bijusi jaunākā. Pēc Mazzalves 6-klasīgās pamatskolas beigšanas 32 gadus nostrādājusi vietējā sakaru nodaļā par telefonisti. Saprotams, bērnu dienās gājusi ganos, jaunībā palīdzējusi visos lauku darbos tēva saimniecībā. Ērika bijusi stalta un skaista jauniete, kurai netrūcis pielūdzēju, bet ne ar vienu nav saistījusi savu dzīvi. Paklausījusi mātes padomam, ka ne vienmēr laulība ir laimīga, dažreiz sievietei vienai jāaudzina vesels bars bērnu, kā tas bijis mātei. Tāpēc Ērika apprecējās tikai pensijas gados.

Pēckara laikā vecākā māsa Gaida ar ģimeni dzīvoja Ogrē. Uz šejieni pie māsas pārcēlās arī Ērika. Lai dabūtu atsevišķu dzīvokli, viņa 1980.gadā sāka strādāt par sētnieci. Viņa saņēma vienistabas dzīvokli, kur nu pati bija noteicēja. Varēja piepildīt mūža alkas pēc mūzikas un mākslas. Par pašas sakrāto naudu viņa nopirka sintezatoru, iemācījās spēlēt ne tikai savam, bet arī citu priekam paziņu dzimšanas dienās un citos svētkos. Ērika sāka vākt dažādus dabas materiālus un no tiem veidot glezniņas, dažādas floristikas kompozīcijas un veidojumus. Nu darbu klāsts ir tik plašs, ka varēs sarīkot personālizstādi.

Jāņa dzīves grāmatā rakstīts, ka dzimis, uzaudzis un jaunību pavadījis Salacgrīvā, strādnieku ģimenē, kurā bija divi bērni – viņš un māsa. Pēc Salacgrīvas vidusskolas beigšanas piecus gadus nodienējis flotē. 12 gadus bijis jūrā tālu no mājām – Zviedrijā, Somijā un citur, pabijis pat Āfrikā, redzējis Aļaskas ledājus.

1962.gadā darba gaitas Jāni atveda uz Ogri. Te viņš nodibināja ģimeni un ar sievu Annu laimīgi nodzīvoja 20 gadus, līdz sieviņa aizgāja aizsaulē. Jānis pārdzīvoja Annas nāvi un jutās ļoti vientuļš. Tad viņš satika Ēriku, ar kuru jau bija pazīstami, jo Ērikas māsas Gaidas ģimene draudzējās ar Priekuļu ģimeni. Ērikai Jānis uzticēja savas bēdas, viņa bija pretimnākoša, un tā uzplauka draudzība. Šajā vecumā nevar atļauties ilgi gaidīt, jo – cik vairs atlicis ko dzīvot? Jānis to saprata un, lai vecumdienas nebūtu vienmuļas, apprecēja Ēriku. Abi viņi ir Ogres pensionāru biedrības aktīvi biedri. Vairākus gadus Jānis bija Ogres pensionāru biedrības valdes priekšsēdētājs. Pateicoties viņa idejai, tika sarīkots skaistumkonkurss «Tiem, kam pāri 70». Tas bija pirmais šāda veida konkurss visā Latvijā un ieguva lielu rezonansi. To pamanīja daudzi preses izdevumi. Konkursā piedalījās arī Ērika un ieguva nosaukumu «Mis Elegance».

Šajā laikā pensionāru biedrībā radās ideja godināt valdes locekļus apaļās jubilejās, pasniedzot gaviļniekiem goda rakstus. Gāja vaļā aplīgošanās Jāņos brīvā dabā. Sarīkoja rokdarbu, gleznu un floristikas darbu izstādi. Šīs tradīcijas turpinās, kaut Jānis veselības problēmu dēļ vairs nevada pensionāru biedrības valdi. Abi ar Ēriku joprojām aktīvi piedalās visos tās rīkotajos pasākumos. Sarīkojumos Priekuļu pāris ir pirmais, kas uzsāk deju. Visi ar apbrīnu noraugās viņu elegancē, tango un valša dejas mākā. No viņiem staro mīlestība, saticība un sapratne. Viņi dzīvo pāri aizspriedumu valgiem. Viņiem pieder māksla – būt skaistiem jebkurā vecumā.

Foto no personiskā arhīva