Mīl un atceras garā stipros

[ A+ ] /[ A- ]

Gunārs Cilinskis (priekšplānā) Ogres Meža tehnikuma audzēkņu salidojuma dalībnieku vidū 1974.gada 29.jūnijā.

Mākslas realitāte un dzīves realitāte – vai un cik ļoti tās atšķiras? Aktieris, režisors un cilvēks Gunārs Cilinskis (1931.23.05. – 1992.25.07.) šogad svinētu savu 80. dzimšanas dienu. Cik daudzi zinātu, ka viņš dzīvojis, ja nebūtu izrāžu, filmu un režijas? Tātad – māksla dzīvo ilgāk.

Filmas, grāmatas, dokumentālas liecības arhīvos un muzejos bieži dzīvo ilgāk par cilvēku. Tomēr tās ir tikai grāmatu kaudzes, filmu ruļļi vai virtuāli veidoti materiāli, kas maz ko nozīmē, ja tie vajadzīgi tikai ķeksīša pievilkšanai inventarizācijas reizēs.

Aktieri, režisoru un cilvēku Gunāru Cilinski atceras.

Bagāti ar to, kas ir

Ogres Vēstures un mākslas muzejs pārsteidz, jo pēc formalitāšu nokārtošanas drīkstu iepazīties ar muzeja fondiem, kas saistīti ar mākslinieku.

Te ir galvenokārt fotogrāfijas no dažādām tikšanās reizēm ar skatītājiem. Melnbaltas. Krāsainas. Arī fotogrāfija no Ogres Meža tehnikuma II izlaiduma 1950.gadā, kur absolventu vidū arī Gunārs Cilinskis. Vēl viena fotogrāfija no Ogres Meža tehnikuma audzēkņu salidojuma 1974.gada 29.jūnijā.

Iveta Ruskule, Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore, skaidro, ka, lai pilnvērtīgāk iepazītos ar materiāliem par Gunāru Cilinski kā aktieri un režisoru, kinomīļiem jādodas uz Rīgu – uz Rīgas Kino muzeju.

Ogres Centrālās bibliotēkas galvenā bibliotekāre Līksma Dzelme šonedēļ sarūpējusi izstādi – veltītu Gunāram Cilinskim. Bibliotēkas otrajā stāvā, lasītavā, tā būs skatāma līdz 28.maijam. Grāmatas, publikācijas presē, fotogrāfijas, mākslinieka ieraksti dažādās viesu grāmatās. Arī 1948.gada 20.decembrī rakstīts lūgums pieņemt viņu darbā Ogres pilsētas bibliotēkā par bibliotēkas pārzini.

Pietiekama deva reālisma

Gunāram Cilinskim bija skaists rokraksts. Saka – rokraksts par cilvēku var daudz pastāstīt.

Grafologs Jānis Arvīds Plaudis Gunāru Cilinski pēc rokraksta raksturo tā: «Cilvēks, kas nav pieradis baidīties runāt, paturēt vārdus sevī. Lai cik dīvaini, tik lielā mērā šī personības ekstravertā atvērtība nav raksturīga visiem aktieriem.

Par laimi, iestrādājies kā aktieris, atbilstoši profesijai pārvalda savas emociju izpausmes, kas citam – «parastajam» cilvēkam – varētu arī beigties bēdīgi un iznākt neglīti. Visur stils, estētika. Stingrība, noteiktība. Emocijas augstā līmenī. Par cik tā veido vienotu audumu, jau saucamas par jūtām.

«Esiet vai nu karsti, vai auksti… » ir teikts. Šoreiz karsts, jūtu cilvēks un ne tikai uz skatuves. Lielie (pēc apjoma) burti liecina par personību, kas nebaidās sevi izpaust sabiedrībā. Ja nākas raksturot tādus cilvēkus desmit, divdesmit, – jo raksturojam taču biežāk ievērojamus cilvēkus, tad grafologam ir izteiksmes grūtības – šī burtu «lielība» ir gandrīz visiem.

Par spīti tam, ka ir runātājs, labi prot laikus, pat uzreiz, apstāties. Ne par daudz, ne par maz. Intuitīvi atrod, kā pareizāk, labāk un dod vaļā. Ak, jā, un tā tam jābūt – intuīcija īsti spēcīga un īstā vietā. Ātri izlemj un – pareizi!

Mīl godīgumu, kārtību, bet varbūt kādreiz bijušas grūtības tuviniekiem – tā kā neredzu diplomātu. Vienā paraugā – mazliet pesimists, citur – līdzsvarots. Pietiekama deva reālisma. Šis tomēr ir mākslinieka rokraksts. Aktīvs.»

Labie darbi paliek mūžīgi

Ogres pilsētas bibliotēka un vēlāk Birzgales puses meži Gunāru Cilinski «dabūja» uz visai neilgu laiku, jo vēlme pierādīt sevi kā aktieri un vēlāk arī režisoru darīja savu. Viņš iestājās Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultātē, kuru beidza 1955.gadā. Pēc tam Latvijas Nacionālais teātris (tolaik Drāmas teātris), 1959.gadā debija kino – Rīgas kinostudijas mākslas filmā «Svešiniece ciemā».

Aktierim Paulam Butkēvičam pirmais kopīgais darbs ar Gunāru Cilinski bija režisora Vara Braslas diplomdarbā, kad Varis Brasla vēl tikai mācījās Ļeņingradas Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtā.

1967.gadā Pauls Butkēvičs un Gunārs Cilinskis satikās vēlreiz Sverdlovskas studijas filmā «Garā stiprie». «Gunārs Cilinskis patiesi bija tāds – garā stiprs, un ar šo filmu viņš kļuva populārs,» uzskata Pauls Butkēvičs.

Filma stāsta par padomju izlūku Nikolaju Kuzņecovu. Gunārs Cilinskis šai lomai bija ļoti piemērots. «Kā ieliets,» saka Pauls Butkēvičs, piebilstot, ka tikpat atbilstošs aktieris bijis teātra izrādē «Velnakaula dvīņi» un filmā «Ezera sonāte».

Filmā «Garā stiprie» galvenais varonis kļūst nevēlams abām karojošajām pusēm – krieviem un vāciešiem. Nikolaja Kuzņecova bojā ejas apstākļi nav zināmi. «Es domāju, ka tas ir ļoti simboliski,» teic aktieris, «lai gan mēs pieminam vārdu «nāve». Vai mums par to būtu jārunā? Jo dvēsele, gars, māksla un labi darbi paliek mūžīgi.»

Foto no OVMM arhīva