Mūsu vieglatlētikas veterānu starts Eiropas čempionātā

[ A+ ] /[ A- ]

No 14. līdz 25. jūlijam pašā vasaras karstuma svelmē Ungārijas pilsētiņā Niregihazā notika 17. Eiropas čempionāts vieglatlētikā veterāniem. Latvijas komandas sastāvā startēja ogrēnietis soļotājs Jānis Kaprālis un Alberts Trops no Ikšķiles novada – mešanu disciplīnās.

No 41 dalībvalsts vislielākā delegācija bija Vācijai ar 588 sportistiem. Vāciešiem arī visvairāk izcīnīto godalgoto vietu – 390. Latviju pārstāvēja 45 vieglatlēti, kas ar izcīnītajām 20 medaļām (8 zelta, 7 sudraba un 5 bronzas) komandu vērtējumā ieņēma 21. vietu. Igaunijai ar 31 izcīnīto medaļu kopvērtējumā 10. vieta, tur vieglatlētika un veterānu sports ir godā celts un saņem valsts atbalstu. Lai gan olimpiskajās spēlēs mūsu vieglatlēti regulāri veido viskuplāko dalībnieku skaitu un gūst arī panākumus, tomēr valsts atbalsta šim pamatu pamata sporta veidam nav. Par veterānu sportu te vispār nav ko runāt. Ja esi gatavs startēt Eiropas vai pasaules čempionātos, tad finanšu līdzekļus meklē sev pats, tāpat transportu un nakšņošanas mītni sacensību vietā, kurā sabrauc vairāki tūkstoši dalībnieku. Tāpēc ne visi labākie mūsu sportisti spēj piedalīties šāda mēroga sacensībās.

Atkal pavisam tuvu pjedestālam, tāpat kā pirms diviem gadiem Slovēnijā, tika Jānis. Viņam atkal 4. vieta Latvijas komandas sastāvā kopā ar V.Dribincevu (Daugavpils) un O.Pārumu (Iecava) V65 + grupā 20 km šosejas soļošanā. Jānis bija labākais no Latvijas soļotājiem, individuāli viņam 8. vieta savā vecuma grupā, bet vēl arī 10. vieta 5 km soļošanā stadionā. Lielais karstums, kad ēnā temperatūra virs 30 grādiem pēc Celsija, pirmsnegaisa tveice un pārkarsušais ielas asfalta segums veidoja ekstrēmus sacensību apstākļus, kas traucēja sasniegt labākus rezultātus 20 km distancē. Pēc mūsu finiša sākās intensīva negaisa lietusgāze divu stundu garumā, un turpmākās sacensības tika pārtrauktas uz septiņām stundām. Negaisa laikā sacensību trase – ielas brauktuve – pludoja kā upe palos… Manā grupā komandu sacensībās medaļas ieguva Vācija, Krievija un Norvēģija. Atturīgie norvēģi pēc finiša priecājās kā mazi bērni, jo necerēti bija pārspējuši allaž spēcīgo Latviju. Viņu panākuma pamatā ir liela apjoma treniņu darbs ziemas periodā distanču slēpošanā. Aiz mums palika spēcīgās Lielbritānijas, Itālijas un Somijas komandas, kas medaļas bija izcīnījušas iepriekšējos divos Eiropas un pasaules veterānu čempionātos.

Arī Alberts V60 grupā darīja visu iespējamo, lai izcīnītu vietu otrajā desmitā vesera mešanā un lodes grūšanā. Labi, ka Albertam, kā jau zemniekam, pieder sava pļava, tāpēc ir kur trenēties. Ogrēniešiem šodien vesera mešana ir liegta, jo rekonstruētajā stadionā tam nav paredzēta vieta.

Savās vieglatlētikas disciplīnās vīriešiem soļošanā un vesera mešanā mēs ar Albertu esam tikpat kā pēdējie startējošie «relikti» no bijušā Ogres rajona. Raugoties jaunāko gadagājuma sportistu virzienā, atklājas vien bezcerīgs tukšums. Jāpiezīmē, ka tikai vieglatlētikā Eiropas un pasaules čempionātos startē abu dzimumu pārstāvji, vecuma grupās līdz 95 gadiem ieskaitot, bet jaunākās senioru vecuma grupas sievietēm sākas pēc 30, vīriešiem – pēc 35 gadiem. Piedāvāts tiek tik ļoti daudz augstākā mēroga sacensību kā nevienā citā sporta veidā, tikai regulāri, mērķtiecīgi un daudz jātrenējas! Šo sacensību starplaikos paspējām iepazīt arī dažus Ungārijas dabas jaukumus, alas, termālos avotus un slaveno Tokaji vīnu ražošanas provinci.