Ne tas tvaicētājs man ir tik dārgs, bet cilvēku godaprāts!

[ A+ ] /[ A- ]

Raksta Jums represētā pensionāre Skaidrīte Antipova no Rembates pagasta Glāžšķūņa. Gribu pastāstīt par kādu šokējošu gadījumu, pareizāk negadījumu, kas mani pārsteidza pirms Ziemassvētkiem.

Atbrauca pie manis mājās «Latvenergo» vīri un teica, ka jānes ārā aiz sētas elektrības skaitītāji. Kas jādara, jādara, es piekritu. Manā īpašumā ir trīs skaitītāji.

Vienā dienā ieradās traktors, mašīnas ar kabeļiem, vīri ar lāpstām, un darbi sākās. Izraka tranšejas, salika kabeļus un aizbrauca. 6.novembrī atkal atbrauca un sāka darboties ar trim skaitītājiem. Darbi gāja pilnā sparā, es viņiem netraucēju, pakaļ neskatījos. Viņi visu izdarīja, es pateicos par darbu, novēlēju labu veselību.

Pēc pāris dienām gribēju sakārtot visu pēc viņiem un konstatēju, ka man no skapja augšas ir pazudis ogu tvaicējamais katls. Tai brīdī es apjuku, neticēju pati sev, bet nekā – pazudis bez pēdām. Ne tas tvaicētājs man ir tik dārgs, bet cilvēku godaprāts! Kā tādi cilvēki var strādāt tādā vietā?

Gribu brīdināt citus: ja pie Jums ierodas tie «Latvenergo» vīri, kas skaitītājus izvieto aiz sētas, esiet uzmanīgi, lai nenotiek tā, kā man! Tas nozīmē, ka nevar uzticēties cilvēkiem.

Ar cieņu – Skaidrīte Antipova