Nāk rudens samīļot Latviju…

[ A+ ] /[ A- ]

Šajās dienās redakcija saņem daudz siltu vārdu par iepriekšējās piektdienas, 9.septembra, numurā publicētajām Ievas Nikoletas Dāboliņas trim pasakām jeb vēstulēm par Latviju. «Paldies par mūsu sirds augsnes irdināšanu,» tā Ausma.

Šajās dienās redakcija saņem daudz siltu vārdu par iepriekšējās piektdienas, 9.septembra, numurā publicētajām Ievas Nikoletas Dāboliņas trim pasakām jeb vēstulēm par Latviju.

«Paldies par mūsu sirds augsnes irdināšanu,» tā Ausma.

«Izlasīju un sajutos ne vien Latviju samīļojusi, bet tā, it kā nupat iepazīts domubiedrs arī man būtu uzlicis siltu plaukstu uz pleca,» pievienojas Spodra.

«Jo tālāk tiku, jo vairāk gāja pie sirds. Tāpat kā autorei, arī man ir gribējies paņemt Latviju rokās, pieglaust pie vaiga un noslaucīt kauna un aizvainojuma asaras no tās vaigiem. Un 17.septembra ārkārtas vēlēšanas mums šādu iespēju dod – no visas sirds un labas gribas sasildīt savu Latviju,» saka Valija un piebilst: «Cik nu šī vēlēšanu sistēma ļauj…»

Mūs, redakcijas darbiniekus, priecē, ka kopīgais darbs krīt auglīgā zemē. Turpina pienākt arvien jaunas vēstules, zvani un ieteikumi. Arī paši pievienojamies Ievai Nikoletai: «Mēs esam pelnījuši, lai pār šī nama (Saeimas – red.) slieksni kāpj TIKAI TIE, KAS DOMĀ UN STRĀDĀ MUMS UN LATVIJAI!». Tie, kas grib labu Latviju mums visiem, nevis tikai paši sev.

Kā māca mūsu tautas gudrība, septiņreiz nomēriet un tikai tad grieziet! Pirms vēlēšanām sola visi – tāds ir politiķu darbs. Un tas, kurš šajā teātrī neiekļaujas, uz kopējā fona izskatās pagalam pelēki, muļķīgi un nepamanāmi. Mums jāatsijā viltvārži – vilki jēra ādā. Mums jāatpazīst nepiepildāmo pasaku kulstītāji. Tāpat rūpīgi jāpārdomā katrs pievilktais plusiņš un svītrojums. Un pats galvenais – jāaiziet uz vēlēšanām! Tāds ir mūsu darbs. Grūts un atbildīgs.

«Nāk rudens apgleznot Latviju, bet necenties, nepūlies tā,/Jo mēs visi sen jau Īrijā tik un tā…» Šis skumjais pārfrāzējums dzīvelīgi klaiņo interneta vidē. Rīt mums ir dota vēl viena iespēja lauzt šo nolemtību un samīļot mūsu visu vienīgo Latviju. Saprotot, ka 18.septembrī no rīta brīnumu nebūs. Mūs gaida darbs un tulznainas rokas.