Daugavas tuvumā Ogres novadā putnu gripa konstatēta jau vismaz piecās dislokācijas vietās, kur atrasti miruši lielie ķīri. Speciālisti ir vienisprātis – situācija jāuztver vairāk nekā nopietni, jo slimība daudzviet jau pārkāpusi sugas robežas. Jēkabpilī un Daugavpilī putnu gripa konstatēta divām lapsām, bet Polijā tā fiksēta 24 mirušiem Ļubļinas un Poznaņas kaķiem.
Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļpierīgas pārvaldes vadītājs Mareks Samohvalovs, kura pārraudzībā ir Ogres novads, stāsta, ka gar Daugavas krastu putnu gripas gadījumi konstatēti Ikšķilē, Ogres pilsētas teritorijā, Ķegumā un Lielvārdē. Tie saistīti ar lielajiem ķīriem (Larus ridibundus), kas ir neliela izmēra kaijas.
«Protams, uztraukumam ir pamats. Vai ik dienu saņemam aizvien jaunas ziņas par mirušiem putniem. Šobrīd iedzīvotāju aktivitāte, ziņojot par šādiem gadījumiem, ir ļoti liela. Tur, kur jau konstatēta putnu gripa, jaunas analīzes neveicam, jo diagnoze ir skaidra, bet, ja ir vēl nebijušas dislokācijas, ņemam paraugus. Ja teritorijās, kur konstatēta putnu gripa, atrod beigtus mājdzīvniekus, lapsas vai citus plēsējus, diagnostiskos nolūkos viņus sūtām uz laboratoriju. Šis putnu gripas paveids ir samērā agresīvs un, kā jau minēts, var nodoties arī citām sugām tieša kontakta ceļā,» stāsta M. Samohvalovs, piebilstot, ka Ogres novadā pagaidām nav konstatēts neviens gadījums, kad ar putnu gripu būtu saslimis zīdītājs vai cilvēks, lai gan tas ir iespējams. Ar putnu gripu slimo arī vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas.
Inficēti putni izdala putnu gripas vīrusu ar siekalām, izkārnījumiem un gļotām. Vīruss kādu laiku var saglabāt inficēšanas spēju, atrodoties apkārtējā vidē, tajā skaitā ūdeņos, augsnē un uz virsmām. Tādēļ vietās, kur savvaļas putniem konstatēti putnu gripas gadījumi, ir redzami slimi vai miruši putni, atpūsties un peldēties ir riskanti. Šādās vietās nedrīkst pieļaut arī suņu un kaķu uzturēšanos. Veterinārārstiem apgabalos, kur izplatījusies putnu gripa, ja pie viņiem vēršas ar slimu vai mirušu dzīvnieku, būtu jāpatur prātā putnu gripas iespējamība.
Veterinārārsts Kaspars Logins Lielvārdē atzīst, ka veterinārārsti putnu gripu var atpazīt pēc klīniskām pazīmēm un laboratoriski veiktiem izmeklējumiem, taču viņa praksē nav bijis neviena gadījuma, kad būtu radušās aizdomas par saslimšanu ar putnu gripu. M. Samohvalovs piebilst, ka valsts apmaksā putnu gripas diagnostiskās analīzes.
Barību un ūdeni ārā labāk neatstāt
Jautāts, vai putnu gripu var pārnēsāt, piemēram, zvirbuļi, baloži, vārnas, strazdi un citi ne ūdens putni, M. Samohvalovs skaidro, ka pret putnu gripu visjutīgākie ir ūdens putni, bet zināmos apstākļos var saslimt arī citi, taču viņi nav nozīmīgi tās pārnēsātāji. «Ja novērojama masveida saslimšana kādām neraksturīgajām sugām, noteikti izbrauksim un paņemsim paraugu, lai pārliecinātos, ka tā nav putnu gripa. Ir bijuši gadījumi, kad esam uz pārbaudi sūtījuši žagatas, vārnas, kas vairākas atrastas beigtas vienuviet, bet Ogres novadā nevienam citam putnam vai zīdītājam, izņemot lielos ķīrus, putnu gripa nav konstatēta. Zīdītāji, visbiežāk savvaļas plēsēji, ar putnu gripu var inficēties caur elpceļiem un apēdot inficētus putnus,» skaidro M. Samohvalovs, piebilstot, ka, dzīvojot Daugavas baseina tuvumā, citiem mājdzīvniekiem paredzētajai barībai vai ūdenim vajadzētu atrasties zem slēgta jumta, samazinot riskus, ka šī barība varētu pievilināt arī savvaļas putnus. M. Samohvalovs atgādina arī, ka šogad visu gadu ir spēkā mājas putnu biodrošības noteikumi, kas jāievēro, tāpēc īpaši piesardzīgiem jābūt mājputnu turētājiem. Putni var inficēties ar piesārņotu ūdeni, barību vai priekšmetiem (apaviem, apģērbu, inventāru), uz kuriem nokļuvis vīruss. Ja tas tomēr nonāks kādā saimniecībā, būs jālikvidē visus tajā esošos putnus un apkārtējām saimniecībām noteiks liegumu realizēt mājputnu produkciju: gaļu un olas.
«Protams, pats svarīgākais ir nenonākt kontaktā ar beigtiem putniem un arī bērniem izskaidrot, ka, atrodot beigtu putniņu, nevajadzētu viņam organizēt bēres, nest putniņu mājās, uz dzīvnieku patversmi vai veterināro klīniku. Svarīgi putnam nepieskarties un par savu atradumu nekavējoties informēt pieaugušos, kuriem savukārt par šo atradumu jāziņo PVD vai pašvaldībai. Panikai nav pamata, bet piesardzībai jābūt lielai,» saka M. Samohvalovs.
Minčiem – mājas režīms!
Latvijas Veterinārārstu biedrības mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore atzīst, ka statistika par Polijā saslimušajiem un mirušajiem kaķiem ir ļoti nepatīkama un tā jāuztver nopietni, it īpaši visiem brīvprātīgajiem dzīvnieku aizstāvjiem un glābējiem. «Piemēram, pie manis šodien kastē nogādāja kaiju, ko cilvēks noķēris kailām rokām, kādas biedrības mudināts. Nevienai privātpersonai šobrīd nevienu putnu nav jāaiztiek un arī kaķus vai suņus uz ielām nav jāķer. Tam pašvaldībā ir noslēgts līgums ar attiecīgu uzņēmumu. Cilvēks jau nevar atšķirt, vai putns ir savainots, vai viņam ir putnu gripa, ja putns pārvietojas streipuļojot. Kaķis pēc būtības ir killers, kas savu instinktu dēļ nogalina visu dzīvo – putniņus, vardītes, tāpēc var inficēties, un, atnesot mājās uz ielas atrastu savārgušu dzīvnieku, infekcija var izplatīties tālāk,» skaidro L. Konopore. Vēl jo vairāk, arī attiecībā uz mājas kaķiem jāievēro piesardzības pasākumi, un Polijas kolēģi dalījušies ar ieteikumiem kaķu īpašniekiem. Proti, ja iespējams, ne vien mājas putnus, bet arī kaķus putnu gripas izplatības periodā vēlams turēt iekštelpās. Pēc saskarsmes ar dzīvniekiem jāmazgā rokas. Pēc ielaišanas no balkona vai terases, ķepas jānomazgā ar standarta mazgāšanas līdzekļiem. Protams, jāizvairās no saskarsmes ar slimiem vai mirušiem kaķiem, jāmazgā un jātīra potenciāli piesārņotas virsmas. Jānovērš arī kaķu saskare ar apaviem, kas izmantoti ārpus mājām.
Jautāta, vai veterinārārsti ir gatavi atpazīt putnu gripu, L. Konopore teic, ka patiesībā tas nav viegli, jo pazīmes, ja tā var teikt, ir ļoti izplūdušas un nav skaidri definētas. Tā var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis, kakla sāpes, klepus, muskuļu sāpes, slikta dūša, vemšana, caureja, iekaisušas acis, apgrūtināta elpošana. Novērotas arī neiroloģiskas pazīmes, tostarp riņķošana, neorganizētas, neveiklas kustības un koordinācijas traucējumi.