Mēdz teikt, ka nodokļu maksātāju nauda ir valsts un pašvaldību daudzfunkcionālā organisma asinsrite, kas nodrošina tā dzīvotspēju un ļauj tam darboties tiešo uzdevumu veikšanā visas sabiedrības labā un interesēs.
Diemžēl nepaiet ne diena, kad atklātībā nenonāktu informācija par kārtējo parazītu, kas jau piesūcies vai vēl tikai gatavojas pieplakt pie šī organisma, lai ar lielu apetīti aprītu to, kas tam pēc būtības nekādi nepienākas. Daži gadījumi izsaukuši tik lielu sabiedrības sašutumu, ka jau iecirstos zobus nācies atlaist – piemēram, gadījumos ar Šlesera šofera dēla iecelšanu ļoti atbildīgā un labi apmaksātā darbā Satiksmes ministrijā vai Sprūdža sekretārei – draudzenei izmaksāto prēmiju simtiem. Tomēr neskaitāmās citās reizēs mazos piesūcekņus ļaužu vairākums nemaz nepamana – tie, ērti nomaskējušies zem skaistām izkārtnēm vai samudžinātiem amata aprakstiem, barojas uz nebēdu. Protams, šāda piekļuve nodokļu maksātāju naudai nav iespējama bez atbalsta no katra konkrētā organisma «galvas» puses – tieši valsts vai pašvaldību struktūru vadītāji lielā mērā var ietekmēt to, kā un cik racionāli tiek tērēti budžeta līdzekļi un cik daudz aizplūst tādos virzienos, kam ar sabiedrības kopējām interesēm ir visai attāla vai pat nekāda saistība.
Jau no pirmdienas Ogres novada domē strādā «jauns» un «daudzsološs» darbinieks – domes priekšsēdētāja padomnieks Jānis Latišs. Pienākumu nasta, vismaz spriežot pēc amata apraksta, būs visai «smaga», piemēram, palīdzēt priekšsēdētājam risināt stratēģiski svarīgus jautājumus, izvērtēt priekšsēdētājam adresētos dokumentus, organizēt jautājumu izskatīšanu komitejās, konsultēt priekšsēdētāju ar domes darbību saistītos jautājumos, pārstāvēt to dažādās sanāksmēs, uzturēt saikni ar pašvaldības darbiniekiem, priekšsēdētāja prombūtnes laikā sekot notiekošajam novadā un tādā garā. Tomēr īpaši svarīgi, šķiet, vēl divi uzticētie pienākumi. Pirmais – sekot politiskajam stāvoklim valstī. Otrais – rūpēties par domes un priekšsēdētāja tēlu. Protams, ir labi, ka vismaz kāds Latvijā beidzot turēs roku uz valstisko procesu pulsa. Protams, labi, ka kāds parūpēsies, lai Edvīna Bartkeviča miesiskais un astrālais tēls vienmēr un neskatoties ne uz ko būtu slavas, maigas gaismas, gudrības un lēnprātības oreola apvīts – tas viss ir bezgala svarīgi un nozīmīgi. Bet, ja pavisam nopietni, laikam jau tomēr ir slikti, ka no šā amata apraksta nu nekādi netop skaidrs, ar ko tad jaunizceptais padomnieks tiešām nodarbosies, kādi būs viņa konkrētie pienākumi un atbildība, kas būs tie «stratēģiskie» jautājumi, kurus viņš risinās, kā viņš reāli «vīs» paredzēto «saikni» ar pašvaldības darbiniekiem un – pats galvenais – kādu labumu no viņa varbūtējās rosības vai nerosības gūs ogrēnieši?
It kā jau nebūtu nekas slikts, ja pašvaldības vadītājs nepaļaujas tikai uz savu nekļūdīgumu un nepieciešamības gadījumā vēršas pēc padoma pie kompetentākiem ļaudīm. Bet, atvainojiet, kam tad ir domāts un paredzēts daudzo Ogres novada domes un to struktūrvienību darbinieku potenciāls? Varbūt, pieņemot vienu padomnieku visos jautājumos, varētu lielu daļu no viņiem atlaist, ja jau priekšsēdētājs netur nekādā vērtē viņu kompetenci un pieredzi – gan nauda ietaupītos, gan burzma būtu mazāka, gan varētu patriekt tos, kuri arvien vairāk sāk šaubīties par priekšsēža spēju kompetenti un nesavtīgi vadīt pašvaldības darbu. Īpaši svarīgi tas būtu, tieši finansu aspektā raugoties, jo jaunais padomnieks Bartkeviča kungu nebūt nekonsultēs un nespodrinās uz sabiedriskiem pamatiem – viņam tiks maksāta mēnešalga no novada budžeta līdzekļiem – 870 latu mēnesī, t.i., 10 440 latu gadā.
Kā jau minēts, padomnieka amatā jau apstiprināts kāds Jānis Latišs, bijušais pašvaldības deputāts, kurš jau atkārtoti tautas uzticības mandātu ir zaudējis. Šis speciālists vēlāk ir dažādi centies piekļūt pašvaldības finansēm – pagājušā gadā notika mēģinājums viņu iebīdīt Ogresgala pagasta pārvaldnieka krēslā. Toreiz neizdevās, jo iedzīvotāju vairākums pauda pamatotas šaubas par šīs personas kompetenci un atbilstību amatam. Vēl šis cilvēks izcēlies ar to, ka savulaik mēģinājis tiesas ceļā iegūt no Ogres novada domes maciņa 5 tūkstošus latu par viņam it kā nodarītu morālu kaitējumu – pašvaldības vairākums toreiz, neskatoties uz viņa partejisko piederību, tomēr nedeva «zaļo gaismu» kādas apšaubāmas privatizācijas ieceres realizācijā, un Latišs tādēļ pūta, elsa un cieta. Tiesa gan šīs ciešanas nenovērtēja un prasību noraidīja.
Šobrīd Jānim Latišam ir pavērtas vēl vienas, nu jau plašākas durvis uz iespējām gūt labumu no pašvaldības budžeta. Rodas gaužām pamatots jautājums – kāpēc Edvīns Bartkevičs tik ļoti cenšas šī kunga labā? Atbilde nav tālu jāmeklē – atliek vien izpētīt domes priekšsēdētāja partijas «Ogres novadam» valdes sastāvu, kur Jāņa Latiša vārds ierakstīts lieliem un trekniem burtiem.
Nav šaubu, ka vismaz vienam amata apraksta punktam jaunieceltais padomnieks noteikti atbilst. Trešās sadaļas, kurā noteiktas padomnieka prasmes un kompetences, 6.punkts kā vienu no pamatnosacījumiem paredz «uzticamību priekšsēdētājam». Ja par visām pārējām Latiša kunga kvalitātēm vēl var šaubīties, tad par šo nu gan varam būt droši – nu kā gan varētu nebūt uzticams līdz kapa malai partijas bosam, kurš savam ilggadējam līdzgaitniekam sagādā iespēju bez īpašas piepūles dzīvot samērā pārticīgu, komfortablu dzīvi, turklāt uz sabiedrības rēķina?
Ogres novada iedzīvotāji jau ir pieredzējuši daudz – sākot no visas tautas īpašumu izpārdošanas par santīmiem un beidzot ar neslēptu vietējai varai pietuvinātu uzņēmēju lobēšanu. Nu ir sagaidīts ar pašiem savs «šofera dēls». Ogrēniešu pacietība patiešām ir apbrīnojama…
Redakcijas piebilde. Šonedēļ Ogres novada domes deputāti Egils Helmanis, Dzintra Mozule un Ilga Vecziediņa vērsās pie Ogres novada domes priekšsēdētāja ar iesniegumu, kurā ierosināja darba līgumu ar Jāni Latišu lauzt, abstrakto padomnieka štata vietu likvidēt un ietaupītos līdzekļus novirzīt jaunas sabiedriskās tualetes celtniecībai Ogres centrā, jo pirms tam priekšsēdētājs bija paziņojis, ka šim mērķim naudas nav, kā arī izsludināt publisku iepirkumu sabiedriskās tualetes ēkas Ogres pilsētas centrā projektēšanai un celtniecībai.
Pauls Treimanis, Ogrenet