Ogrei pietrūkst savas «odziņas», ar ko piesaistīt tūristus

[ A+ ] /[ A- ]

Diskusijā par Ogres tēla veidošanu piedalījās aptuveni divdesmit ogrēniešu, tostarp arī pašvaldības pārstāvji (no kreisās) – Ogres novada domes Būvvaldes vadītāja vietnieks, arhitekts Pēteris Zilberts, būvinspektors, «Ogres Roņu» pārstāvis Raitis Gultnieks un kultūras darba koordinatore Anita Ausjuka.

«Vai varat pateikt iemeslu, kāpēc lai autobuss ar tūristiem brauktu 40 kilometrus no Rīgas un apstātos tieši Ogrē?» – tā, uzsākot sarunu, klātesošajiem, kuri trešdienas vakarā bija ieradušies Ogres novada domē, lai diskutētu par Ogres tēla veidošanu, jautāja domes priekšsēdētāja vietnieks uzņēmējdarbības, sporta un tūrisma jautājumos Egils Helmanis.

Piedalīties diskusijā bija aicināts ikviens ogrēnietis, kam rūp pilsētas tēls, un tie, kas ieradās, kopā ar Ogres novada domes amatpersonām divas stundas aizvadīja spraigās diskusijās, apspriežot E.Helmaņa ierosinājumu Ogres tēlu veidot, balstoties uz Ogres vārda anglisko tulkojumu, kas nozīmē milzis – cilvēkēdājs. Ogres milzis gan vairāk varētu līdzināties tiem mazliet naivajiem un labsirdīgajiem milžiem, kas sastopami latviešu folklorā. Starp citu, ir arī teika par Ogres Zilo kalnu milzi.

Ir lietas, kam nevajag lielu reklāmu

Diskusijas mērķis bija izveidot darba grupu un konceptuāli vienoties, vai milža tēla popularizēšana būtu pieņemamākais variants, ko tālāk apspēlēt visdažādākajās variācijās, tādējādi radot tūristu interesi par Ogri. Tālākais jau ir fantāzijas un finanšu iespējas – var veidot milžu skulptūras, takas, kāpnes, kafejnīcas, rotaļlaukumus utt.

«Ja mēs izvērtējam tūrisma plūsmu Latvijā, tad jāsecina, ka pārsvarā tā ir Rīga un Sigulda, kurp viņi dodas. Ja vēlamies, lai šis maršruts veidotos Rīga – Sigulda – Ogre – Rīga, lai tūristiem būtu interese apmest loku un atbraukt arī pie mums, attiecīgi kaut kas ir jāpiedāvā. Tiek attīstīts Ogres Zilo kalnu dabas parks, bet tas vairāk domāts pašu atpūtai. Tas nav nekas jauns, ar ko piesaistīt tūristus, jo, piemēram, Igaunijā vien ir 47 šādas apgaismotas trases. Vajadzīgs kas cits. Ogres nosaukums ir tāds, kāds tas ir. Ja mēs to veiksmīgi apspēlēsim un pasniegsim, būsim tikai ieguvēji, jo ir lietas, kurām nevajag lielus ieguldījumus un reklāmu. Esmu daudz ceļojis, bijis vairāk kā 70 valstīts. Kad saku, ka esmu no Ogres, maniem sarunu biedriem rodas interese un papildus jautājumi. Mums nav jāizdomā nekas jauns, bet jāizmanto tas, kas jau ir,» atzina E.Helmanis.

Vārds «Ogre» «nostrādājis» jau 70.gados

Vairākums klātesošo šo ideju par milža tēlu atbalstīja. Arhitekts Jānis Seisums, kurš projektējis Lielvārdes pili, norādīja, ka grāmatā par Lāčplēsi ir ļoti daudz skaistu zīmējumu ar latviskiem milžiem, ko varētu izmantot Ogres tēla veidošanā. Savukārt ogrēnietis Aivars Zunde atcerējās, ka stāsts par milzi – cilvēkēdāju ārzemju tūristus sajūsminājis jau tālajos 70.gados, kad bija izdota visnotaļ necila, Ogrei veltīta nozīmīte, kur uzraksts «Ogre» bija papildināts ar vadoņa Ļeņina galvu. Tūristi uzrakstu, protams, lasīja angliski un šīs nozīmītes burtiski izķēra. «Tas liecina, ka vārds Ogre «strādā»,» secināja A.Zunde. Savukārt ogrēnietis Rinalds Rudzītis, kurš pērn piedalījies radošo priekšlikumu konkursā «Ogres novada seja» aicināja raudzīties plašāk un domāt par visa novada tēla veidošanu, iesaistot diskusijās arī pagastu iedzīvotājus.

«Ogres Roņu» pārstāvis Raitis Gultnieks atgādināja, ka sena teika vēsta – Ķoderu pilskalnā, kas ir Ogres novada teritorijā, jau atrodas Milža gulta. Šīs ir lietas, ko var attīstīt un apspēlēt,» norādīja R.Gultnieks.

Ir jābūt brendam, ko piedāvāt

Diskusijas dalībnieki pievērsās arī citiem ar Ogres tēla veidošanu saistītiem jautājumiem. Piemēram, atjaunojot laipas pār Ogres upi, veidotos loks, ko izmantot pastaigām. «Mums ir Loka tilts, kas piesaista ne vien māksliniekus, bet arī kāziniekus. Taču, pārnesot līgavu pāri upei, otrā tilta galā nekā nav, nav vietas, kur iemūžināt skaisto brīdi. Tās ir lietas, par ko būtu jādomā, piemēram, skvērā pretim estrādei izveidojot atpūtas vietu ar lielu galdu. Ogrē ir divas upes, bet praktiski nav vietu, kur tām piekļūt, negūstot traumas. Ir jādomā, kā pakārtot infrastruktūru tam, lai Ogres viesi varētu pilnībā izbaudīt visas pilsētas piedāvātās iespējas un gribētu šeit atgriezties vēlreiz. Kaut kādā veidā mums būtu jānodala, ko var darīt pati pilsēta un ko – uzņēmēji. Mums ir jābūt kaut kādam brendam, ko piedāvāt. Tāpēc arī ir izveidota darba grupa, lai, pirms pilsētas tēla veidošanai piesaistīt profesionāļus, mums pašiem būtu vīzija, ko īsti gribam pateikt un panākt, ko var attīstīt tālāk,» sacīja E.Helmanis. Darba grupa iesākto diskusiju turpinās, taču Ogres tēla veidošanā var iesaistīties ikviens Ogres novada iedzīvotājs, savus priekšlikumus un ierosināmus sūtot uz Ogres un Ikšķiles tūrisma attīstības aģentūras e – pastu: info@latvaijascentrs.lv

Labsirdīgo milžu idejas tēvs Egils Helmanis (no kreisās) uzklausa diskusijas dalībniekus Daci Līvu un Jāni Seisumu.

Ritvara Raita foto