Ogres attīstības vīzija ir, trūkst tikai finansējuma

[ A+ ] /[ A- ]

Piedaloties publiskajā diskusijā OVMM, ikvienam interesentam bija iespēja uzklausīt Ogres novada amatpersonu un speciālistu redzējumu par tālāko infrastruktūras attīstību abos Ogres upes krastos.

Izstādi «Upe. Tilti. Laipas» Ogres Vēstures un mākslas muzejā (OVMM) var apskatīt vēl līdz novembra beigām. Tieši šī izstāde veicinājusi diskusijas uzsākšanu par Ogres upes sniegtajām iespējām dzīves kvalitātes uzlabošanā un tūrisma attīstīšanā.

Aizvadītajā ceturtdienā ikvienam interesentam bija iespēja uzklausīt Ogres novada amatpersonu un speciālistu redzējumu par tālāko infrastruktūras attīstību abos Ogres upes krastos. Turklāt lielākā daļa no tā nav tikai vīzijas, bet gan konkrēti projekti, ko būs iespējams realizēt, uzlabojoties finansiālajai situācijai.

Diskusiju sākumā muzeja vēstures speciālists Arno Smiltnieks prezentēja Ogres upes vēsturei veltīto izstādi, kuras galvenais akcents ir laipas, kas agrāk izmantotas Ogres upes šķērsošanai un kuru atjaunošana būtu iespējama arī mūsdienās, turklāt bez lieliem ieguldījumiem. «Laipas tika izmantotas galvenokārt izklaidei. Upe bija sekla, bet ar laipu palīdzību apmēram par pusotru metru tika pacelts ūdens līmenis, tādējādi radot iespēju peldēties un rīkot dažādas sacensības. Laipas tika izmantotas arī kā ārstnieciska ietaise, proti, izņemot nelielu posmu, ūdens ar straumi vēlās pāri, radot iespēju izmantot savdabīgu masāžu. Rudenī laipas tika noņemtas un pavasarī atkal uzstādītas. Nekur citur Latvijā tādas nav bijušas,» skaidroja A.Smiltnieks, piebilstot, ka laipu konstrukcija nav sarežģīta un to izmaksas nav lielas, taču, tās atjaunojot, būtu jāatrisina jautājums par laipu apsaimniekošanu.

Jādomā par jauna tilta būvniecību

Turpinot tēmu par Ogres upes šķērsošanu, diskusijas dalībnieki pārrunāja arī jautājumu par jauna tilta izbūvi, jo upe pilsētu sadala divās daļās. Gājēji no Ogres Pārogrē var nokļūt pa Loka tiltu, Šosejas tiltu, Ogres HESa (2.dambja) tiltu un tiltu Ogresgala pagasta teritorijā. Lai gan tas nav atļauts, daļa iedzīvotāju upes šķērsošanai izmanto arī Dzelzceļa tiltu un Komunikāciju tiltu, kurš, starp citu, pēdējā laikā ir visai bēdīgā stāvoklī. Ar aizliegumiem nebūs līdzēts, tāpēc domes amatpersonas sola, ka jau tuvākajā laikā uz minētā tiltiņa tiks salaboti izlūzušie dēlīši, bet atbildība par tilta izmantošanu joprojām būs pašu gājēju ziņā, jo oficiāli tilta izmantošana gājējiem nav atļauta. Daudz sarežģītāka situācija ir ar autotransporta kustību. Pieaugot satiksmes intensitātei, ar Šosejas tiltu vien nepietiek, tāpēc jādomā par jauna tilta būvniecību. Šis jautājums ticis aktualizēts jau pagājušā gadsimta 80. gados izstrādātajā pilsētas plānojumā, kur bija paredzēts izbūvēt tiltu pār Ogres upi Rūpnieku ielas galā, taču tas netika īstenots. 2003. gadā tika izstrādāts jauns pilsētas teritorijas plānojums. Tā ietvaros izvērtēta transporta kustība un ielu tīkls pilsētā, izstrādāta pilsētas transporta shēma. Šajā shēmā tika analizēti trīs jauna tilta varianti pār Ogres upi. Vienā no variantiem tilts pār Ogres upi tiktu celts Rūpnieku ielas galā, savienojot Brīvības ielu ar Lībiešu ielu, trasi virzot caur Lašupēm. Otrs variants paredzēja tiltu no Upes prospekta uz Lakstīgalu ielu, bet trešais – savienot Brīvības ielu un Čakstes prospektu iepretim Norupes ielai. Pēdējais variants tika atzīts par ekonomiski izdevīgāko, līdz ar to tas paredzēts arī spēkā esošajā teritorijas plānojumā, un tam ir izstrādāts skiču projekts. Uzbraukšana uz tilta abos tā galos notiktu pa lokveida kustību, un tur atrastos auto stāvlaukumi, ko varētu izmantot arī estrādes pasākumu laikā. Pilsētas galvenais arhitekts Pēteris Zilberts skaidroja, ka tiltam jābūt bez balstiem upē, lai tas pavasarī neradītu šķēršļus un ledus varētu brīvi kustēties. Tilta laiduma garums plānots 98 metri, platums – 14,5 metri, tam abās pusēs plānoti arī veloceliņi un gājēju celiņi. Būtiskākais ir tas, ka projekta īstenošana ievērojami atslogotu sastrēgumus pilsētas centrā, taču šī projekta realizācija būs iespējama, vien piesaistot nepieciešamo finansējumu.

Arhitektu plenērā tapušās idejas ir dzīvotspējīgas

Bieži vien jauns velosipēds nemaz nav jāizgudro. P.Zilberts un novada teritorijas plānotājs Uldis Apinis iepazīstināja klātesošos ar tām radošajām un, iespējams, nākotnē arī realizējamajām idejām, kas izkristalizējušās 2007.gada oktobrī Ogrē notikušajā starptautiskajā arhitektu plenērā un galvenokārt ir saistītas ar Ogres pilsētas centra rekreācijas zonas nākotnes attīstības vīzijām un vides dizainu.

Triju dienu plenērā tapa vairāki skiču projekti ar ierosinājumiem. Piemēram, gar abiem upes krastiem veidot gājēju celiņus, SPA kompleksus, uz Loka tilta ledlaužiem izveidot skatu platformas, bet iepretim luterāņu baznīcai – atpūtas parku. Bet Latvijas arhitektu komanda piedāvājusi izveidot nelielu ostiņu jeb piestātni pie Ogres upes ietekas Daugavā, kā arī rekreācijas zonu iepretim estrādei.

Drosmīgāko ideju realizācijai gan būtu nepieciešami ievērojami ieguldījumi, tomēr daļa no tām virzītas tālāk un jau iestrādātas projektos. Tostarp Brīvības, Krasta ielas un Bērzu alejas rekonstrukcija, Ogres parka izveide gar Ogres upes krastu, jauns tilts un jauna muzeja ēka Ogres centrā, kas atbilstu visām 21.gadsimta tehnoloģiskajām prasībām. Tāpat iecerēts gar krastu izbūvēt laipas un ģērbtuves, kā arī atjaunot vēsturiskās koka laipas pāri Ogres upei. «Mūsu vīzija ir izstrādāt kvalitatīvu vidi, kur cilvēkam atpūsties. Piemēram, lai, ierodoties Ogrē, tūristam būtu iespēja saturīgi un interesanti pavadīt visu dienu. Ar laiku tās varētu būt pat divas un trīs dienas,» skaidro P. Zilberts.

Spriež par talku lietderību

Diskusijas dalībnieku starpā izvērtās sarunas par to, cik lietderīgi būtu rīkot talkas Ogres upes krastos. Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egils Helmanis uzsvēra, ka talkas ir nozīmīgas, jo maina iedzīvotāju domāšanu – tur, kur būs sakopts kāds dabas stūrītis, būs skaisti nopļauts zālājs, diezin vai kādam celsies roka izmest atkritumus. Turklāt izglītošanas darbs būtu jāveic jau skolās, jaunatni pieradinot pie domas, ka aiz sevis vienmēr jāsakopj. Arī domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs atzina, ka vides sakopšana ir svarīgs jautājums un tās piesārņošanu ar sadzīves atkritumiem ir ļoti grūti apkarot. Runājot par Ogres upi, priekšsēdētājs atzina, ka ūdens, salīdzinot ar to, kāds tas bijis viņa bērnībā, viennozīmīgi kļuvis daudz tīrāks, lielākoties pateicoties īstenotajiem projektiem – notekūdeņu attīrīšanas ietaišu būvniecībai un Ogres ūdenssaimniecības attīstības projektam.

Ogres vārdu var veiksmīgi apspēlēt

Runājot par pilsētas attīstību, E.Helmanis ieteica izveidot darba grupu, kuras sastāvā būtu dažādi speciālisti un sabiedrības pārstāvji un kuru izskatāmo jautājumu lokā varētu būt tūristu piesaiste un pilsētas tēla veidošana. Viens no pirmajiem soļiem varētu būt vēsturisko koka laipu atjaunošana, kā arī pilsētas vārda apspēlēšana, jo tulkojumā no angļu valodas «Ogre» nozīmē cilvēkēdājs jeb briesmonis. «Esmu pabijis aptuveni 70 valstīs, daudzās nelielās pilsētiņās, kur it kā nekā ievērības cienīga nav, bet iedzīvotāji atraduši kādu savu «odziņu», un tūristi turp dodas bariem. Kāpēc gan Ogrē tas nevarētu būt labsirdīga milža tēls, kas pie pilsētas robežas sagaida viesus un pie kura daudzi vēlas nofotografēties?» retoriski vaicā E.Helmanis. Priekšsēdētāja vietnieks atzīst, ka iespējas šeit ir ļoti plašas, nepieciešama vien radoša izdoma. Dažkārt pietiek ar pavisam nelieliem ieguldījumiem, piemēram, nodrošinot elementāru piekļūšanu upei, kas daudzviet ir aizaugusi, vai, attīrot no krūmiem un labiekārtojot atpūtas stūrīti Pārogres pusē. Katrs sakopts dabas stūrītis ne vien piesaistīs atpūtniekus, bet radīs prieku arī pašiem.

Aizvadītajā ceturtdienā ikvienam interesentam bija iespēja uzklausīt Ogres novada amatpersonu un speciālistu redzējumu par tālāko infrastruktūras attīstību abos Ogres upes krastos. Turklāt lielākā daļa no tā nav tikai vīzijas, bet gan konkrēti projekti, ko būs iespējams realizēt, uzlabojoties finansiālajai situācijai. Diskusiju sākumā muzeja vēstures speciālists Arno Smiltnieks prezentēja Ogres upes vēsturei veltīto izstādi, kuras galvenais akcents ir laipas, kas agrāk izmantotas Ogres upes šķērsošanai un kuru atjaunošana būtu iespējama arī mūsdienās, turklāt bez lieliem ieguldījumiem. «Laipas tika izmantotas galvenokārt izklaidei. Upe bija sekla, bet ar laipu palīdzību apmēram par pusotru metru tika pacelts ūdens līmenis, tādējādi radot iespēju peldēties un rīkot dažādas sacensības. Laipas tika izmantotas arī kā ārstnieciska ietaise, proti, izņemot nelielu posmu, ūdens ar straumi vēlās pāri, radot iespēju izmantot savdabīgu masāžu. Rudenī laipas tika noņemtas un pavasarī atkal uzstādītas. Nekur citur Latvijā tādas nav bijušas,» skaidroja A.Smiltnieks, piebilstot, ka laipu konstrukcija nav sarežģīta un to izmaksas nav lielas, taču, tās atjaunojot, būtu jāatrisina jautājums par laipu apsaimniekošanu. Jādomā par jauna tilta būvniecību Turpinot tēmu par Ogres upes šķērsošanu, diskusijas dalībnieki pārrunāja arī jautājumu par jauna tilta izbūvi, jo upe pilsētu sadala divās daļās. Gājēji no Ogres Pārogrē var nokļūt pa Loka tiltu, Šosejas tiltu, Ogres HESa (2.dambja) tiltu un tiltu Ogresgala pagasta teritorijā. Lai gan tas nav atļauts, daļa iedzīvotāju upes šķērsošanai izmanto arī Dzelzceļa tiltu un Komunikāciju tiltu, kurš, starp citu, pēdējā laikā ir visai bēdīgā stāvoklī. Ar aizliegumiem nebūs līdzēts, tāpēc domes amatpersonas sola, ka jau tuvākajā laikā uz minētā tiltiņa tiks salaboti izlūzušie dēlīši, bet atbildība par tilta izmantošanu joprojām būs pašu gājēju ziņā, jo oficiāli tilta izmantošana gājējiem nav atļauta. Daudz sarežģītāka situācija ir ar autotransporta kustību. Pieaugot satiksmes intensitātei, ar Šosejas tiltu vien nepietiek, tāpēc jādomā par jauna tilta būvniecību. Šis jautājums ticis aktualizēts jau pagājušā gadsimta 80. gados izstrādātajā pilsētas plānojumā, kur bija paredzēts izbūvēt tiltu pār Ogres upi Rūpnieku ielas galā, taču tas netika īstenots. 2003. gadā tika izstrādāts jauns pilsētas teritorijas plānojums. Tā ietvaros izvērtēta transporta kustība un ielu tīkls pilsētā, izstrādāta pilsētas transporta shēma. Šajā shēmā tika analizēti trīs jauna tilta varianti pār Ogres upi. Vienā no variantiem tilts pār Ogres upi tiktu celts Rūpnieku ielas galā, savienojot Brīvības ielu ar Lībiešu ielu, trasi virzot caur Lašupēm. Otrs variants paredzēja tiltu no Upes prospekta uz Lakstīgalu ielu, bet trešais – savienot Brīvības ielu un Čakstes prospektu iepretim Norupes ielai. Pēdējais variants tika atzīts par ekonomiski izdevīgāko, līdz ar to tas paredzēts arī spēkā esošajā teritorijas plānojumā, un tam ir izstrādāts skiču projekts. Uzbraukšana uz tilta abos tā galos notiktu pa lokveida kustību, un tur atrastos auto stāvlaukumi, ko varētu izmantot arī estrādes pasākumu laikā. Pilsētas galvenais arhitekts Pēteris Zilberts skaidroja, ka tiltam jābūt bez balstiem upē, lai tas pavasarī neradītu šķēršļus un ledus varētu brīvi kustēties. Tilta laiduma garums plānots 98 metri, platums – 14,5 metri, tam abās pusēs plānoti arī veloceliņi un gājēju celiņi. Būtiskākais ir tas, ka projekta īstenošana ievērojami atslogotu sastrēgumus pilsētas centrā, taču šī projekta realizācija būs iespējama, vien piesaistot nepieciešamo finansējumu. Arhitektu plenērā tapušās idejas ir dzīvotspējīgas Bieži vien jauns velosipēds nemaz nav jāizgudro. P.Zilberts un novada teritorijas plānotājs Uldis Apinis iepazīstināja klātesošos ar tām radošajām un, iespējams, nākotnē arī realizējamajām idejām, kas izkristalizējušās 2007.gada oktobrī Ogrē notikušajā starptautiskajā arhitektu plenērā un galvenokārt ir saistītas ar Ogres pilsētas centra rekreācijas zonas nākotnes attīstības vīzijām un vides dizainu. Triju dienu plenērā tapa vairāki skiču projekti ar ierosinājumiem. Piemēram, gar abiem upes krastiem veidot gājēju celiņus, SPA kompleksus, uz Loka tilta ledlaužiem izveidot skatu platformas, bet iepretim luterāņu baznīcai – atpūtas parku. Bet Latvijas arhitektu komanda piedāvājusi izveidot nelielu ostiņu jeb piestātni pie Ogres upes ietekas Daugavā, kā arī rekreācijas zonu iepretim estrādei. Drosmīgāko ideju realizācijai gan būtu nepieciešami ievērojami ieguldījumi, tomēr daļa no tām virzītas tālāk un jau iestrādātas projektos. Tostarp Brīvības, Krasta ielas un Bērzu alejas rekonstrukcija, Ogres parka izveide gar Ogres upes krastu, jauns tilts un jauna muzeja ēka Ogres centrā, kas atbilstu visām 21.gadsimta tehnoloģiskajām prasībām. Tāpat iecerēts gar krastu izbūvēt laipas un ģērbtuves, kā arī atjaunot vēsturiskās koka laipas pāri Ogres upei. «Mūsu vīzija ir izstrādāt kvalitatīvu vidi, kur cilvēkam atpūsties. Piemēram, lai, ierodoties Ogrē, tūristam būtu iespēja saturīgi un interesanti pavadīt visu dienu. Ar laiku tās varētu būt pat divas un trīs dienas,» skaidro P. Zilberts. Spriež par talku lietderību Diskusijas dalībnieku starpā izvērtās sarunas par to, cik lietderīgi būtu rīkot talkas Ogres upes krastos. Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egils Helmanis uzsvēra, ka talkas ir nozīmīgas, jo maina iedzīvotāju domāšanu – tur, kur būs sakopts kāds dabas stūrītis, būs skaisti nopļauts zālājs, diezin vai kādam celsies roka izmest atkritumus. Turklāt izglītošanas darbs būtu jāveic jau skolās, jaunatni pieradinot pie domas, ka aiz sevis vienmēr jāsakopj. Arī domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs atzina, ka vides sakopšana ir svarīgs jautājums un tās piesārņošanu ar sadzīves atkritumiem ir ļoti grūti apkarot. Runājot par Ogres upi, priekšsēdētājs atzina, ka ūdens, salīdzinot ar to, kāds tas bijis viņa bērnībā, viennozīmīgi kļuvis daudz tīrāks, lielākoties pateicoties īstenotajiem projektiem – notekūdeņu attīrīšanas ietaišu būvniecībai un Ogres ūdenssaimniecības attīstības projektam. Ogres vārdu var veiksmīgi apspēlēt Runājot par pilsētas attīstību, E.Helmanis ieteica izveidot darba grupu, kuras sastāvā būtu dažādi speciālisti un sabiedrības pārstāvji un kuru izskatāmo jautājumu lokā varētu būt tūristu piesaiste un pilsētas tēla veidošana. Viens no pirmajiem soļiem varētu būt vēsturisko koka laipu atjaunošana, kā arī pilsētas vārda apspēlēšana, jo tulkojumā no angļu valodas «Ogre» nozīmē cilvēkēdājs jeb briesmonis. «Esmu pabijis aptuveni 70 valstīs, daudzās nelielās pilsētiņās, kur it kā nekā ievērības cienīga nav, bet iedzīvotāji atraduši kādu savu «odziņu», un tūristi turp dodas bariem. Kāpēc gan Ogrē tas nevarētu būt labsirdīga milža tēls, kas pie pilsētas robežas sagaida viesus un pie kura daudzi vēlas nofotografēties?» retoriski vaicā E.Helmanis. Priekšsēdētāja vietnieks atzīst, ka iespējas šeit ir ļoti plašas, nepieciešama vien radoša izdoma. Dažkārt pietiek ar pavisam nelieliem ieguldījumiem, piemēram, nodrošinot elementāru piekļūšanu upei, kas daudzviet ir aizaugusi, vai, attīrot no krūmiem un labiekārtojot atpūtas stūrīti Pārogres pusē. Katrs sakopts dabas stūrītis ne vien piesaistīs atpūtniekus, bet radīs prieku arī pašiem.  Dzintras Dzenes foto

Dzintras Dzenes foto