Ilggadējā Ogres Biškopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kornēlija Lukševica atzīst, ka aizvadītais gads bijis ražīgs – pūkainās dūcējas medu sanesušas vairāk kā citkārt, augušas arī biedru rindas, un, prasmīgi saimniekojot, biedrība var būt lepna, ka tai nav parādu, bet ienākumi arī šogad pārsnieguši izdevumus. Lai vēl vairāk saliedētu Ogres biškopjus un radītu kopības sajūtu, kā arī, lai viņus nešaubīgi varētu atpazīt citu bitenieku vidū, biedrība šogad pasūtījusi jaunas un glītas biedru apliecības, kas, kā jau biteniekiem piedien, ir medus krāsā.
Biedrības uzskaitē 4,5 000 bišu saimju
Ogres Biškopības biedrību 1994.gadā dibināja 36 biškopji, bet šobrīd tās rindās jau ir gandrīz 300 bitenieki, un viņu skaits ik gadu pieaug. Ogres biškopības biedrību izvēlas bitenieki ne vien no tuvākās apkārtnes, bet arī no citiem novadiem, kur biedrības tradīcijas nav tik stipras. «Prieks, ka pērn ne vien par 36 pieaudzis biedru skaits, bet arī par tūkstoti palielinājies bišu saimju skaits, un šobrīd Ogres Biškopības biedrības uzskaitē jau ir 4,5 tūkstoši bišu saimju, kas, matemātiski rēķinot, ir 17 saimes vienam biedram. Protams, matemātika te neder, jo kādam ir tikai trīs vai piecas saimes, bet cits kā, piemēram, mana vietniece Lolita Rudzīte – biškope ar lielu pieredzi – rūpējas par aptuveni 160 bišu saimēm,» stāsta K.Lukševica, piebilstot, ka īpašs prieks par tiem biteniekiem, kas savu amatu nodod no paaudzes paaudzē. Uz bitenieku tikšanos no Tomes bija ieradušās Cinīšu ģimenes, nu jau var teikt, trīs bitenieku paaudzes – bitenieks Kārlis, vedekla Dace un mazmeita Kristīne. «Ar biškopību nodarbojos no 90.gadiem, kad dēls Jānis sāka strādāt par mežsargu. Mums ir 20 bišu saimes, kuras turam savam priekam. Ap mājām ir mežs, un tā ir ļoti laba vietā, kur bitītēm dzīvot, arī man ir nodarbošanās un nav garlaicīgi. Tiesa gan, tagad ar bitēm vairāk darbojas vedekla un mazmeita, bet es piepalīdzu ar inventāru un padomu,» stāsta K.Cinītis.
Suntažos – Latvijā sakoptākā drava
K.Lukševica Ogres biškopju saimi pratusi saliedēt kā lielu ģimeni, kurā tiek pieminēti gan aizsaulē aizgājušie bitenieki, kādi pērn bija pieci, gan arī godināti tie, kam gada laikā bijušas apaļas un pusapaļas jubilejas. Pērn svētkus svinējuši vairāk kā 50 bitenieki, kurus sveica ne vien kolēģi, bet arī pagājušā gada šova «Latvijas Dziedošās ģimenes» uzvarētāji Puncuļi no Rēzeknes. Īpašs prieks ir par tiem Ogres biteniekiem, kas ievērību guvuši republikas mērogā. Pagājušā gada nogalē Latvijas Biškopības biedrības (LBB) gada noslēguma ballē Mālpilī tika paziņoti uzvarētāji vairākās nominācijās, tostarp godinātas divas suntažnieces – Sandra Ceimere, kura tika atzīta par jaunāko biškopi, kam gada laikā izdevies ievērojami palielināt bišu saimi, un Ingrīda Valnere, kura var lepoties ar sakoptāko bišu dravu Latvijā, kas atrodas Suntažu pagasta «Sudrabos». I.Valnere ar biškopību nodarbojas jau 25 gadus un aprūpē 40 bišu saimes. «Ar biškopību sākumā nodarbojās mana vīra māte, kura nu jau 15 gadus bišu dravu nodevusi manā rīcība, savukārt es iesaistu savu vedeklu. Dēlam pret bitēm diemžēl ir alerģija – ja bite iedzeļ, jāmeklē tuvākā slimnīca. Lai gan esmu biškope ar pieredzi, pērn pabeidzu divu gadu apmācības, kuras man sniedza daudz jauna. Šogad šīm apmācībām noteikti pieteikšu vedeklu, jo amats jānodod jaunajiem,» atzīst I.Valnere, kurai biškopība sagādā ne vien prieku, bet kā pensionārei sniedz arī nelielu materiālo atbalstu. «Medu realizēju Rīgā, kā arī draugiem un paziņām. Prieks, ka pagājušogad bija laba medus raža un arī šobrīd ir savs medus,» stāsta I.Valnere. Jautāta, kāpēc tieši viņas drava atzīta par sakoptāko Latvijā, uzņēmīgā kundze samulst: «Es tiešām nezinu, nav jau nekas īpašs, varbūt vienīgi tas, ka manas bitītes dzīvo savulaik no kaimiņu biškopja pārņemtajos simtgadīgajos koka stropos. Jauni stropi manā drava ir tikai kādi 10. Vecie stropi, protams, ik gadu jāpieremontē, – te kāda pele apgrauž, vai caunas apciemo. Vismaz labi, ka mūs neapciemo lāči, kā tas gadās biteniekiem Igaunijas pierobežā,» smaida Ingrīda.
Rudenī bitenieki atkal mācīsies
K.Lukševicai ir patiess prieks par tiem 70 biškopjiem, kas pagājušajā vasarā pēc divu gadu apmācībām ieguva Apliecību par Latvijas lauksaimniecības universitātē apgūto profesionālās pilnveides izglītības programmu biškopībā. Mācības pozitīvi novērtējuši pat pieredzējuši bitenieki, tāpēc plānots šā gada oktobrī uzsākt jaunu mācību kursu. Īpašu vērību biedrība pievērš bišu veselības jautājumiem, tāpēc arī šajā tikšanās reizē Ogres biteniekus apciemoja LBB padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis, kurš pastāstīja par Rīgā notikušo Baltijas un Ziemeļvalstu biškopju forumu un tajā apspriestajiem jautājumiem. Svarīgākie no tiem ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē ir bišu ārstēšana un pareiza ieziemošana. Klātesošajiem bija arī iespēja noklausīties stāstījumu par biškopību citās valstīs, piemēram, Vjetnamā vai Nigērijā, kā arī noskatīties filmiņu, kurā pašmāju biškopji dalās pieredzē, kā no biškopja amatiera kļūt par profesionāli.
Ogres bitenieki var pieteikties ES pētījumam
Par biškopjiem svarīgiem jautājumiem stāstīja arī LBB izpilddirektora vietnieks Normans Graustiņš un instruktore – pētniece veterinārārste Ineta Eglīte, kura informēja arī par Eiropas Savienībā plānoto pētījumu – bišu veselības uzraudzības projektu, kuram Eiropas mērogā piešķirti 3 miljoni 750 tūkstoši eiro un kurā piedalīsies 20 ES valstis, tostarp arī Latvija. Pētījums sāksies 1.martā, un tajā plānots no Latvijas iesaistīt 193 gan pavisam lielas, gan mazas bišu dravas, kurās novēros 1930 bišu saimes. Pētījumā brīvprātīgi var iesaistīties ikviens biškopis, kuru uztrauc bišu izmiršanas jautājums, kas ir aktuāls visā pasaulē un uz kuru atbilde, kāpēc tā notiek, joprojām nav atrasta. To bitenieku guvums, kas piedalīsies minētajā projektā, būs pilnīgas informācijas iegūšana par savu bišu saimju veselību.
Lai iegūtu pircēju uzticību, jābūt godīgam
Klātesošie ar interesi uzklausīja arī pieredzējušo bitenieku, LBB padomes priekšsēdētāja vietnieku, ciemupieti Andreju Mizi, kurš atzina, ka pats svarīgākais biteniekiem ir būt godīgiem pret saviem pircējiem. «Pagājušais bija gads, kad biteniekiem nācās domāt, kur realizēt medu. Ir pat izskanējis ierosinājums veidot medus biržu un medu pārdot ārpus Latvijas. Tā vai citādi, biškopība ir tāda pati uzņēmējdarbība kā jebkura cita. Mēs jau esam pieraduši, ka augustā Latgales medus ir vislētākais, jo biteniekiem jāpalaiž bērni skolā. Visizdevīgākais medus tirgus, protams, ir Rīgā, un tas ir loģiski, jo tur ir vislielākā cilvēku plūsma. Biteniekam, lai nezaudētu savus patstāvīgos klientus, ir svarīgi regulēt ienesumus, jo, ja kādu gadu medus nebūs, pircējs meklēs citu pārdevēju. Ne mazāk svarīgi biteniekam ir arī saglabāt savu prestižu. Uz jautājumu – kāds medus tas ir, visgodīgākā atbilde ir – bišu taisīts medus. Būtībā tas ir dažādu ziedu medus. Centrāltirgū gan piedāvā medu, kādu vien sirds kāro, taču viena veida medus pie mums praktiski nav, varbūt vienīgi viršu. Populārs ir liepziedu medus, bet liepas nektāru izdala tikai dienas pirmajā pusē, un te nu jājautā – ko tad bitītes dara dienas otrajā pusē, vai dodas gulēt diendusu? Protams, ka nē, tāpēc es vienmēr esmu bijis par to, ka biteniekam pret savu pircēju jābūt godīgam,» saka A.Mizis.
Grūti konkurēt ar lielveikaliem
Ogres Biškopības biedrība ikdienā rūpējas par kvalitatīvu biškopju inventāru, jaunākās informācijas apmaiņu starp saimniecībām un iespējām iesaistīties Eiropas projektos. «Jo zinošāki būs mūsu bitenieki, jo labāki būs darba rezultāti,» atzīst K.Lukševica, aicinot ne vien biteniekus, bet jebkuru interesentu biežāk iegriezties biedrības veikalā «Bite», kurā iespējams iegādāties biškopības inventāru, bišu barību un, protams, medu, kā arī citus biškopības produktus. «Pērn pārdevām aptuveni 500 kilogramu medus. Mūsu nelielajam veikaliņam konkurēt ar lielveikaliem nav viegli, taču mēs turamies pie kvalitātes un pārbaudītām vērtībām, cerot, ka īsta medus cienītāji to novērtēs,» saka K.Lukševica.
Dzintras Dzenes foto