Ogres biznesa un inovāciju inkubators pārmaiņu priekšā

[ A+ ] /[ A- ]

Ogres biznesa un inovāciju inkubatora valdes priekšsēdētājs Uģis Amons sarunām par uzņēmējdarbību atvērts vienmēr.

Nobeigums intervijai ar Ogres biznesa un inovāciju inkubatora valdes priekšsēdētāju Uģi Amonu. Sākums 12.oktobra «OVV» numurā.

Ogres biznesa un inovāciju inkubators pārmaiņu priekšā

Kur jūs saskatāt vēl kādu brīvu nišu biznesa attīstīšanai? –

– Savulaik bija pieaugušo izglītības centrs, tika organizēti dažādi semināri. Šobrīd darbība šajā jomā ir faktiski apstājusies, un tā ir viena no nišām, ko varētu apgūt uzņēmīgi cilvēki. Ja agrāk inkubators kaut reizi mēnesī rīkoja pasākumus jauniem uzņēmumiem, tad tagad Rīgas reģiona inkubators šajā jomā nedara neko. Arī šī ir brīva niša – uzņemties uzņēmējdarbības apmācības funkcijas. Uzņēmējiem ik pa brīdim nepieciešamas jaunas zināšanas gan likumdošanas, gan nodokļu izmaiņās. Tā visa šobrīd nav un mūsu jaunajā projektā, kas varētu sākties no jaunā gada, «Skil» centra ietvaros centīsimies piesaistīt Eiropas finansējumu dažnedažādām uzņēmējdarbības apmācībām, kā arī izveidot stabilu pasniedzēju loku. Ogre ir maza, un, ja, piemēram, zināšanas mārketingā vai sociālo tīklu, tādu kā twitter vai facebook, jomā vajag tikai diviem uzņēmējiem, rīkot speciālus kursus nebūtu jēgas, taču viņi nepieciešamās zināšanas varētu iegūt, vienojoties par individuālām konsultācijām. Jautājums ir tikai, vai uzņēmējiem to vajadzēs, vai viņi nāks un interesēsies. Lai izzinātu situāciju, mēs bieži vien uzņēmējiem sūtām dažādas anketas, bet viņi vai nu aizņemtības, vai citu iemeslu dēļ uz tām atbild nelabprāt. –

Tātad šobrīd varat spriest, tikai vadoties no to uzņēmēju vajadzībām, kas jau pašlaik sadarbojas? –

– Kad izstrādājām Ogres Attīstības programmu tieši uzņēmējdarbības jomā, ar mēdiju starpniecību aicinājām atsaukties arī uzņēmējus, taču viņu atsaucība bija neliela. Tādu resursu, lai pie katra nosūtītu kādu ciemos, mums nav. Nav arī zināms, cik daudz ir tā saucamo mirušo uzņēmumu, kas vairs nefunkcionē. Plānojam šajā jomā izveidot tādu kā datu bāzi – kuri uzņēmumi mums ir vislielākie eksportētāji, kuros ir vislielākais darbinieku skaits, apgrozījuma pieaugums utt. Faktiski, šādas bāzes nav arī nekur valstī. Ir «Lursoft» datu bāze, Uzņēmumu reģistrs, firma.lv, bet arī šīs datu bāzes nespēj sniegt nepieciešamās atbildes, jo, piemēram, mēs nevaram noskaidrot, kur reāli atrodas un strādā konkrētais uzņēmums, jo datu bāzē ir norādīta tikai firmas juridiskā adrese. Pašvaldību interesē saimnieciskās darbības veicināšana un bezdarba mazināšana, tāpēc šādi dati būtu ļoti noderīgi. Nodarbinātības valsts aģentūra arī nodarbojas ar bezdarba mazināšanu, taču man nav saprotams, kāpēc, piemēram, no jauna tiek apmācīti pārdevēji, ja tādi jau gaida bezdarbnieku rindā?

Protams, par tiem uzņēmējiem, kas pie mums atnāk, mēs zinām un varam palīdzēt. Kādam vajag uzrakstīt projektu, cits vēlas mainīt darbības profilu utt. –

Uzņēmēji jau tagad var nākt pie jums un interesēties? –

– Noteikti var. Ir arī tādas, it kā pavisam vienkāršas lietas, kuras būtu jārisina. Ir uzņēmumi, kuriem būtu nepieciešams, lai sabiedriskais transports kursētu pēc cita maršruta, lai cilvēki varētu nokļūt darbā un no tā atgriezties. SIA «Ogres autobuss» sarakstus veido pēc saviem plāniem. Tas attiecas ne tikai uz Ogri, bet visu bijušā rajona teritoriju. Arī šie ir jautājumi, kurus centīsimies risināt, piemēram, veidojot darba grupu, izstrādājot sabiedriskā transporta maršrutus, kas noteiktā teritorijā būtu izdevīgi arī uzņēmējiem. Te nav runa par maršruta izveidošanu divu cilvēku dēļ, bet gan, domājot par tādiem lieliem mūsu novada uzņēmumiem, kā, piemēram, «Fazer». Kāpēc viņiem būtu pašiem ar savu transportu jāvadā darbinieki? Kāpēc nav iespējams atrisināt šo jautājumu, ja pašvaldībai ir savs SIA «Ogres autobuss»? –

Bet vai reizēm neierobežo finansējums? –

– Viena lieta ir finansējums, bet tikpat svarīgi ir arī mainīt uzskatus un domāšanu. Tās valstis, kas risina uzņēmējdarbības jautājumus, aizstāv savus uzņēmējus, virzās uz priekšu. Pie mums līdz šim visu laiku ir bijusi liberāla politika, – lai katrs sitas un kuļas, kā māk, nemaz nerunājot par to, ka iedzīvotājos par uzņēmējdarbību tiek radīts viedoklis, – ai, nu, tie jau tikai grābj un grābj… Man tādiem cilvēkiem ir tikai viena atbilde – izveidojiet savu uzņēmumu, pieņemiet cilvēkus darbā, tad jau paskatīsimies, cik tas ir vienkārši – strādāt katru dienu un septiņas dienas nedēļā, bet mēs jau gribam, lai mums ir samērā brīvs darba laiks, maksātu lielu algu… Nu vēlmes it kā ir cilvēciski saprotamas, bet tā nenotiek. –

Bet vai šobrīd vispār ir prātīgi uzsākt uzņēmējdarbību? –

– Ir, ja tā var teikt, standarta bizness, – mums katru dienu vajag ēst, vajag apģērbties, ieliet degvielu utt. Šīs ir tās standarta lietas, uz kurām liela daļa iekrīt. Bet ir jāmeklē tās nišas, kuras būs nepieciešamas nākotnē. Tie, kuri spēs uzminēt, kas nākotnē  izrādīsies vajadzīgs, būs ieguvēji, un tiem mēs noteikti radīsim iespēju palīdzēt. Tiesa gan, uzreiz jāsaka, ka šo te biznesa ideju cilvēkam pašam arī vajadzēs realizēt. Mēdz būt tā, ka ir daudz labu ideju, bet nav darītāja. Tad ir nākamais jautājums  – vai jūs esat gatavi dod savu ideju realizēt citam? Ne katrs ir tam gatavs. Tad ir vēl viens lielais jautājums – ja reiz uzņēmīgo cilvēku nav tik daudz, vai tad pašvaldība nevarētu veidot komercsabiedrības vai kapitālsabiedrības? Tā ir mūžīga diskusija, – vai valstij vajag iejaukties uzņēmējdarbības vidē, vai nē. Domas šajā jautājumā dalās. Ir daudz un dažādas sadarbības formas, piemēram, publiskā privātā partnerība. Tie ir jautājumi, par kuriem būs jādomā. –

Šoruden esat plānojuši Ogrē organizēt uzņēmēju dienu. –

– Jā, šāda iecere mums ir. Scenārijs vēl nav gatavs, taču gribētos pagūt līdz valsts svētkiem – 18.novembrim. Ogrē uzņēmēji ir ļoti sadrumstaloti, nav nevienas vienojošas organizācijas. Uzņēmēju dienu mēģināsim veidot tā, lai tā būtu saistoša ne vien iedzīvotājiem, bet arī pašiem uzņēmējiem, lai viņiem būtu iespēja iegūt jaunu informāciju un veidot kontaktus. Mums ir arī ļoti skaista iecere par Ogres uzņēmēju groza izveidi. –

Un ko tas nozīmē? –

– Kad braucam ārpus Latvijas, ciemos uz citu valsti, ko mēs parasti dāvinām? Tas ir «Latvijas melnais balzāms», Jāņu siers, «Laimas» konfektes, «Lāču» rupjmaize utt. Bet kāpēc mēs pēc tāda paša principa nevarētu izveidot Ogres uzņēmēju grozu un, dodoties viesos uz citām valstīm, pie draugiem, uz bērnu namiem utt., dāvināt savu produkciju?

Lai šādu grozu izveidotu, ir jābūt kādam, kas ar to nodarbotos, jo viss ir arī moderni jānoformē un jāpozicionē, kāpēc esam izvēlējušies tieši to vai citu produktu. –

Vai esat gatavi sadarboties ar mazajiem uzņēmējiem vai individuālajiem ražotājiem? –

– Ja vien viņi nāktu, mēs esam gatavi sadarboties un palīdzēt, piemēram, risināt jautājumus, lai šie uzņēmēji tiktu lielveikalu ķēdēs. Tas uzliek zināmus pienākumus, un varbūt šiem mazajiem uzņēmējiem ir jāveido kooperācijas. Ideju ir daudz un dažādas. Vēlreiz uzsveru – jāstrādā būs pašiem, bet mēs varam palīdzēt ar kontaktiem un šī darba koordinēšanu.

Tā, piemēram, Stokholmas ostā ir inkubators tiem, kas pārcēlušies pāri jūrai un vēlas tur apmesties. Cilvēku uzklausa konsultants, kurš ar viņu strādā visu turpmāko gadu, sniedzot padomus, kur un kādas zināšanas iegūt, kā pielietot savas prasmes, kādus seminārus apmeklēt utt. Faktiski to var nosaukt par sociālo inkubatoru. Mēs, protams, tādu servisu nevaram piedāvāt, jo mums nav tādas konsultantu armijas, tomēr ir doma arī Ogrē izveidot ko līdzīgu, tādu kā radošo inkubatoru. Tas, protams, nebūs valsts atbalstīts projekts, valdība atbalsta cita veida projektus. Radošais inkubators varētu būt vērsts tieši uz mazajiem uzņēmējiem vai individuālajiem ražotājiem. Tā būtu vieta, kur viņiem satikties un pārrunāt savus jautājumus, iesaistīties lekcijās vai kursos. Te ir nepieciešami metodiski izglītoti cilvēki, kas palīdzētu šīs idejas metodiski virzīt uz priekšu. –

Kādā veidā vēl plānojat palīdzēt mazajam biznesam? –

– Somijā ir speciāla uzskaites programma, kuru plānojam iegādāties. Ar šo programmu var modelēt mazos biznesus. Piemēram, ja pēc divu mēnešu darba uzņēmējs redz, ka viņam neiet tā, kā būtu vajadzīgs, tad ir modulācijas un simulācijas programma, ar kuras palīdzību viņš savas darbības var pārprogrammēt, paraudzīties, kā tas izskatīsies no citas puses. Ja to visu rakstītu uz papīra, tas aizņemtu ļoti daudz laika un darba. Cilvēks var, piemēram, reizi nedēļā atnākt uz radošo inkubatoru, ievadīt savus datus un pamodelēt, kā un ko labāk darīt.

Somijā uzskata, ka pat tad, ja kaut vai viens cilvēks kļūst par uzņēmēju, tas ir ļoti labi. Savukārt pie mums, ja nav 100 procentu peļņas, ja nav kaut kas grandiozs, tas nav nekas. Tā vienkārši ir cita filozofija. Mēs ļoti ceram uz Hipotēku bankas atbalstu, ar kuru sāk veidoties laba sadarbība. Lai nodibinātu SIA, pietiek ar vienu latu, bet, lai uzņēmums varētu reāli sākt strādāt, lai varētu iegādāties nepieciešamās iekārtas, ar to vien nepietiks, vajadzīgs tūkstotis, divi vai pat vairāk. –

Vai nākotnē raugāties ar optimismu? –

– Joprojām ir krīze un diezgan dziļa. No tās izkļūt nebūt nav tik vienkārši. 2004. – 2005.gadā bankas kredītus izsniedza, tā teikt, pa labi un pa kreisi, neviens pakaļ neskatījās un nekādus īpašus biznesa plānus netaisīja. Tagad tā vairs nebūs un ne tikai vietējā, bet arī valsts līmenī. Jāsāk ir ar valsti. Ir svarīgi, lai valsts atbalstītu uzņēmējdarbību, veidotu tās infrastruktūru un šādus atbalsta centrus. Nākotnē nekas nenotiks pats no sevis, un, protams, daudz kas ir atkarīgs no jaunās Saeimas. –

Foto no personiskā arhīva